Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka kopš 2015. gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK norāda, ka akcionāri, kuri uzskata, ka tiem ir radušies zaudējumi tādēļ, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā paredzētajā kārtībā neizteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, var vērsties tiesā un aizstāvēt savas likumīgās intereses par iespējamu tiem nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju Kirova Lipmana sieva Anna Lipmane 2015.gada maija beigās ir pārdevusi daļu sev piederošo AS Grindeks akciju. Ņemot vērā minēto, kopš 2015. gada maija beigām Lipmanu ģimenei kopā piederošais AS Grindeks akciju skaits veido mazāk kā 50% no kopējā AS Grindeks.

FKTK 2014.gada 19.novembrī pieņēma lēmumu Par AS Grindeks akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS Grindeks akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003. gadā, kopā piederēja 49,98 % AS Grindeks akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04 % AS Grindeks akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50.02 % no kopējā balsstiesīgo akciju skaita AS Grindeks.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Latvijas farmācijas kompāniju Grindeks un Olainfarm apvienošana būtu nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai, atzīst Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Ņemot vērā, ka abi uzņēmumi darbojas pietiekami līdzīgos tirgos, to apvienošana noteikti varētu veicināt efektivitātas pieaugumu, norādīja Lapiņš.

Bezkaislīgi raugoties, ja būtu iespēja iegādāties Grindeks, Latvijas ekonomikas kontekstā Grindeks un Olainfarm apvienošana būtu iespēja izveidot ļoti efektīvu uzņēmumu, aģentūrai LETA atzina Lapiņš.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka iespējamā vienošanās ar Grindeks akcionāriem, visticamāk, būtu ilgs un sarežģīts process. Taču Latvijas ekonomikai tas būtu nozīmīgs ieguvums, uzsvēra Lapiņš.

Kā vēstīts, šī gada sākumā Olainfarm parakstīja līgumu par eko kosmētikas ražotāja "Kiwi Cosmetics" 100% kapitāla daļu iegādi, bet šī gada maijā Olainfarm iegādājās elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāju Tonus Elast. Tāpat šogad iecerēts attīstīt kompānijas ražošanas platformu Baltkrievijā, līgumu par Baltkrievijā esošā uzņēmuma iegādi noslēdzot, iespējams, nākamgad.

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

AS Olainfarm nav manā interešu lokā, komentējot izskanējušās ziņas par iespējamo interesi par līdzdalību šajā uzņēmumā un saistību ar pēdējā laika padomes izmaiņām, norāda AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

«Pusgada laikā, kopš man iepriekšējo reizi saistībā ar nepamatotiem publiskiem pieņēmumiem nācās sniegt šādu paziņojumu, nekas nav mainījies. Mani nākotnes plāni ir saistīti ar AS »Grindeks«, kas pašlaik strauji attīstās,» uzsver K.Lipmans.

K. Lipmans norāda, ka tikai pirms nepilniem trim mēnešiem AS «Grindeks» noslēdza Slovākijas farmācijas uzņēmuma «HBM Pharma s.r.o.» iegādes darījumu 18,2 miljonu eiro apmērā un līdz ar to tagad «Grindeks» koncernā ietilpst jau trīs farmācijas meitasuzņēmumi – arī AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» un AS «Kalceks».

«Līdz ar to manai darbībai ir tikai viena stratēģiskā prioritāte – rūpēties par Grindeks koncerna tālāku veiksmīgu attīstību. Domāju, ka nav aiz kalniem brīdis, kad tas sasniegs 300 miljonu eiro gada apgrozījumu,» norāda K. Lipmans.

Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kirovs Lipmans gatavojas meklēt taisnību tiesā Eiropā saistībā ar Latvijas tiesas spriedumu pēc SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") prasības piedzīt no "Grindeks" akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

"Tas ir noziegums valsts līmenī! Noziegums!" sacīja Lipmans, komentējot spēkā stājušos spriedumu, kas paredz, ka abiem Lipmaniem solidāri būs valstij jāatmaksā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro 

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks"...

Viņš uzsvēra, ka "divi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieki" esot parakstījuši dokumentu, kas apliecina, ka viņa dēlam Filipam ir tiesības pirkt "Grindeks" akcijas, un tas neradīs nekādas problēmas attiecībā uz viņam piederošo akciju daudzumu.

"Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - nē, jums [Filipam Lipmanam] ir sava ģimene, savi bērni, jūs nekādi neesat saistīts ar veco Lipmanu ģimeni, jūs varat pirkt. Un pēdējā rindiņa vēl bija rakstīts, ka tās ir beztermiņa tiesības," apgalvoja Lipmans.

Pašreiz viņa juristi gatavojot pieteikumu, lai ar sūdzību vērstos tiesā Eiropā, tomēr viņš neprecizēja, vai tā varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai Eiropas Savienības tiesa.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, informēja tiesā.

Lietas pamatā ir FKTK konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad "Possessor") Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam.

Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2016.gada 8.novembrī izsolē biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas par 3,85 eiro katra. Tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Savukārt, ja Lipmanu ģimene izteiktu akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, vienas akcijas cenai vajadzēja būt 12,51 eiro. Līdz ar to valstij nodarīt 1 903 294 eiro zaudējumi.

"Possessor" iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

"Possessor" pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. "Possessor" arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam "Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no "Grindeks" kapitāla. SIA "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei - 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam - 35% daļu.

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Medikamentu ražotājas AS "Grindeks" akcionāri 12.novembrī sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pēc akcionāra SIA "Liplat Holding" pieprasījuma sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, kas notiks 12.novembrī plkst.12 uzņēmuma telpās, Krustpils ielā 53, Rīgā.

Darba kārtībā plānots viens jautājums - par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, lai aizsargātu akcionāru, "Grindeks" darbinieku un sabiedrības veselību kopumā, "Grindeks" valde aicina visus akcionārus akcionāru sapulcē piedalīties rakstveidā, pirms akcionāru sapulces aizpildot balsojuma veidlapu, kas vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces būs pieejama uzņēmuma mājaslapā "www.grindeks.lv", Oficiālās obligātās informācijas centrālās glabāšanas sistēmas mājaslapā "www.oricgs.lv" un "Nasdaq Riga" mājaslapā "www.nasdaqbaltic.com".

Zāļu ražotājs "Grindeks" vērsies biržā "Nasdaq Riga" ar lūgumu izslēgt kompānijas akcijas no regulētā tirgus, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Iesniegums par "Grindeks" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus biržai iesniegts otrdien.

"Grindeks" pārstāvji arī atgādina, ka akcionāru ārkārtas sapulcē 2020.gada 12.novembrī tika nolemts izslēgt kompānijas akcijas no "Nasdaq Riga".

Grindeks: Akciju izslēgšana no biržas veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību 

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju...

Tāpat vēstīts, ka ir noslēdzies "Grindeks" akcionāra SIA "Liplat Holding" izteiktais akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kurā "Liplat Holding" palielināja līdzdalību no 94,16% līdz 96,78%. "Liplat Holding" piedāvāja atpirkt "Grindeks" akcijas, maksājot 13,59 eiro par akciju.

"Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,33%, Filipam Lipmanam - 35% kapitāldaļu, bet Annai Lipmanei - 21,67%.

"Grindeks" kapitālu veido 9 585 000 akciju 1,4 eiro nominālvērtībā.

"Grindeks" koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 141,4 miljoni eiro, bet peļņa - 13,4 miljoni eiro.

"Grindeks" galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. "Grindeks" koncernu veido "Grindeks", Latvijas "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmācijas rūpnīca", kā arī Krievijas "Grindeks Rus" un Slovākijas "HBM Pharma".

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

AS Grindeks neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016.gadā bija 9,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir palielinājusies par 8,4 milj. eiro vai 9,1 reizi, liecina Nasdaq Riga iesniegtie 2016.gada nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati.

Koncerna apgrozījums 2016.gadā bija 105,4 milj. eiro, kas ir par 22,7 milj. eiro vai par 27% vairāk nekā 2015.gadā, informē AS Grindeks komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Bruto peļņas rentabilitāte 2016.gadā bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2016.gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 71 pasaules valstīm kopumā par 95,7 milj. eiro, kas ir par 21,7 milj. eiro vai par 29% vairāk nekā 2015.gadā.

«Grindeks 2016.gada rezultāti ir iepriecinoši un apliecina, ka mēs spējam izmantot savas priekšrocības. Atgūstam savas pozīcijas Krievijā un citās NVS valstīs, kā arī dinamiski attīstāmies jaunajos tirgos. Darbības pārstrukturizācijai, kura ilga vairākus gadus, ir pārliecinoši labi rezultāti, tāpēc esmu drošs, ka 2017.gadā apgrozījumu palielināsim ne mazāk kā par 10%. Viena no Grindeks stiprajām pusēm ir darbinieki, tāpēc iepriekšējā un nākamajos gados personāla politikai tiks veltīta īpaša uzmanība, attīstot uz rezultātu orientētu motivācijas sistēmu un stiprinot komandu. Viens no būtiskākajiem soļiem ir padomes lēmums palielināt darbinieku algas saskaņā ar katra darbinieka individuālo sniegumu,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Šodien, 28. februārī, akciju sabiedrības «Grindeks» «Nasdaq Riga» iesniegtie 2017. gada nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna apgrozījums 2017. gadā bija 132,4 milj. eiro, kas ir par 27 milj. eiro vai par 26% vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gadā bija 10,3 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājusies par 0,8 milj. eiro vai 8%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 8%. 2017. gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 77 pasaules valstīm kopumā par 122,4 milj. eiro, kas ir par 27,2 milj. eiro vai par 28% vairāk nekā 2016. gadā.

Pārskata perioda beigās debitoru parādu apjoms veidoja 63,7 milj. eiro, kas ir par 22,4 milj. eiro vairāk nekā kreditoru apjoms, kas veidoja 41,3 milj. eiro. Apgrozāmo līdzekļu apjoms pārskata perioda beigās bija 92,2 milj. eiro, kas par 67,1 milj. eiro pārsniedza īstermiņa kreditoru apjomu, kas bija 25,1 milj. eiro.

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu, jaunu produktu ieviešanu ražotāju portfeļos un esošo ražotņu paplašināšanos, nav iespējama bez Latvijas valdības proaktīva atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš uzsver, ka Latvijas valdībai attiecībā uz visu valsti kā uz ekonomisko aktīvu ir jābūt tieši tāpat kā privātuzņēmējam – rūpīgam sava uzņēmuma apsaimniekotājam, nevis tādam, kurš vienā dienā dara vienu, bet citā – pilnīgi pretējo, tādējādi iedragājot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.

Fragments no intervijas

Kādā stadijā ir jaunās ražotnes projekts?

Par teju miljonu eiro ir nopirkta zeme līdzās esošajai Grindeks ražotnei. Pašlaik šī teritorija tiek sagatavota potenciālās ražotnes izvietošanai – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra. Tapšanas stadijā ir arī jaunas farmaceitiskās rūpnīcas projekts. Iecerēts, ka tā būs lielākā farmaceitiskā ražotne Baltijas reģionā ar automatizētiem un energoefektīviem tehniskajiem risinājumiem. Jaunajā rūpnīcā tiks ietverti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi un daudzveidīgas tehnoloģiskās iekārtas. Ražošanā tiks ieviestas zāļu formas, kuras šobrīd Latvijā Grindeks neražo: ampulas, flakoni, liofilizēti flakoni, acu pilieni un antibiotikas. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas 800–1000 jaunas darbavietas. Ja ražotnes būvniecību izdosies uzsākt jau 2022. gadā, tad tā varētu sākt strādāt jau 2024. gadā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

AS «Grindeks» padome atkārtoti par AS «Grindeks» valdes priekšsēdētāju ir pārvēlējusi Juri Bunduli un AS «Grindeks» valdē ievēlējusi Juri Hmeļņicki.

Juris Hmeļņickis ir AS «Grindeks» Kvalitātes direktors/Kvalificētā persona, kā arī AS «Grindeks» meitasuzņēmuma AS «Kalceks» valdes priekšsēdētājs.

2000. gadā Hmeļņickis uzsāka savas darba gaitas AS «Grindeks» kā ķīmijas tehniķis analītiķis un, pateicoties savai profesionalitātei un mērķtiecībai, strauji attīstīja karjeru, ieņemot vairākus vadošus amatus. Kopš 2010. gada Juris Hmeļņickis ir AS «Grindeks» Kvalitātes direktors/Kvalificētā persona, bet kopš 2014. gada ir arī AS «Kalceks» valdes priekšsēdētājs.

Juris Hmeļņickis ir ieguvis vairākas augstākās izglītības. 2004. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, iegūstot Dabaszinātņu maģistra grādu, bet 2005. gadā Rīgas Tehniskajā Universitātē saņēma profesionālo maģistra grādu visaptverošajā kvalitātes vadībā. Turpinot profesionālo attīstību, 2010. gadā Hmeļņickis absolvēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, iegūstot Ķīmijas doktora zinātnisko grādu analītiskajā ķīmijā (Dr.chem.). Savukārt 2016. gadā Zviedrijas Institūtā viņš beidza biznesa vadības programmu līderības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jomā. 2017. gadā Juris Hmeļņickis absolvēja maģistra studijas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte programmā «Stratēģiskā vadība un līderība». Ph.D. Juris Hmeļņickis ir līdzautors vairākām zinātniskajām publikācijām analītiskajā pētniecībā un hromatogrāfijā.