Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Gan Latvijā, gan Krievijā audzis pieprasījums pēc Latvijas farmācijas uzņēmuma AS Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, kas šonedēļ nonāca pasaules mediju uzmanības lokā pēc tenisistes Marijas Šarapovas paziņojuma par pozitīvām dopinga analīzēm, proti, tenisistes organismā atklāta meldonija klātbūtne.

Krievijā interneta aptieku tīklā apteka.ru būtiski audzis pieprasījums pēc Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, interneta vietnē pharmvestnik.ru publicētā rakstā stāsta zinātniskā ražošanas kompleksa Katren attīstības direktors Anatolijs Tencers. Ja agrāk šajā interneta vietnē dienā bija 50-60 Mildronāta pieprasījumi, tad 8.martā reģistrēti 1100 pieprasījumi, 9.martā - 1200, stāstījis Tencers. Pēc viņa teiktā, preparāta pārdošanas apjoms kopš 7.-8.marta audzis 15-20 reizes.

Šonedēļ salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu arī Latvijā vērojams «zināms pieaugums» Mildronāta tirdzniecībā, aģentūrai LETA sacīja ražotāja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nevajadzētu veidoties situācijai, ka produkts nav pieejams. Grindeks noliktavās ir Mildronāta rezerves, medikaments ir pieejams arī vairumtirdzniecības bāzēs. Ja zāles ir izpirktas kādā konkrētā aptiekā, tad 12 līdz 24 stundu laikā medikaments aptiekai atkal tiek piegādāts, paskaidroja Kļaviņa.

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Medikamentu ražotājas AS "Grindeks" akcionāri 12.novembrī sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pēc akcionāra SIA "Liplat Holding" pieprasījuma sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, kas notiks 12.novembrī plkst.12 uzņēmuma telpās, Krustpils ielā 53, Rīgā.

Darba kārtībā plānots viens jautājums - par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, lai aizsargātu akcionāru, "Grindeks" darbinieku un sabiedrības veselību kopumā, "Grindeks" valde aicina visus akcionārus akcionāru sapulcē piedalīties rakstveidā, pirms akcionāru sapulces aizpildot balsojuma veidlapu, kas vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces būs pieejama uzņēmuma mājaslapā "www.grindeks.lv", Oficiālās obligātās informācijas centrālās glabāšanas sistēmas mājaslapā "www.oricgs.lv" un "Nasdaq Riga" mājaslapā "www.nasdaqbaltic.com".

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Zāļu ražotājs "Grindeks" vērsies biržā "Nasdaq Riga" ar lūgumu izslēgt kompānijas akcijas no regulētā tirgus, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Iesniegums par "Grindeks" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus biržai iesniegts otrdien.

"Grindeks" pārstāvji arī atgādina, ka akcionāru ārkārtas sapulcē 2020.gada 12.novembrī tika nolemts izslēgt kompānijas akcijas no "Nasdaq Riga".

Grindeks: Akciju izslēgšana no biržas veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību 

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju...

Tāpat vēstīts, ka ir noslēdzies "Grindeks" akcionāra SIA "Liplat Holding" izteiktais akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kurā "Liplat Holding" palielināja līdzdalību no 94,16% līdz 96,78%. "Liplat Holding" piedāvāja atpirkt "Grindeks" akcijas, maksājot 13,59 eiro par akciju.

"Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,33%, Filipam Lipmanam - 35% kapitāldaļu, bet Annai Lipmanei - 21,67%.

"Grindeks" kapitālu veido 9 585 000 akciju 1,4 eiro nominālvērtībā.

"Grindeks" koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 141,4 miljoni eiro, bet peļņa - 13,4 miljoni eiro.

"Grindeks" galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. "Grindeks" koncernu veido "Grindeks", Latvijas "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmācijas rūpnīca", kā arī Krievijas "Grindeks Rus" un Slovākijas "HBM Pharma".

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves