Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lielākais izaicinājums, strādājot ar sabiedrību, ir radīt kaut ko vērtīgu, pasaulīgu un jēgpilnu, nauda sociālajā uzņēmējdarbībā nav prioritāte, uzskata sporta kustības Ghetto Games dibinātājs un vadītājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans.

Nopelnīt miljonu nav nemaz tik sarežģīti, tas ir smaga darba un domu lidojuma jautājums, bet radīt kaut ko sabiedrībai vajadzīgu – tas nav viegli, atzīmē R. Elbakjans. Lai to izdarītu, blakus nepieciešami pareizie cilvēki, attieksme, kā arī ticība sev un savai idejai. Ja tu pats sev neticēsi, neticēs arī citi, spriež R. Elbakjans.

Sapņo kļūt par basketbolistu

Jau no bērnības R. Elbakjans vienmēr ir spējis atrast veidus, kā nopelnīt, – skolas laikos viņš uz ielas tirgoja košļenes un kartupeļus, vēlāk palīdzēja tēvam autoservisā, bet pēc tam izmēģināja savu veiksmi vairākos paša radītos uzņēmumos, kas darbojās gan būvniecības, gan ķīmiskās tīrīšanas jomā.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Modests Sudņus (Modestas Sudnius), Eleving Group izpilddirektors.

Komandas atlase mūsdienās ir vesels process - vadītājam ir jāmāk atrast pareizie darbinieki, kas ir gatavi augt un attīstīties kopā ar biznesu, kā arī palīdzēt sasniegt pat ambiciozākos uzņēmuma mērķus, spriež M.Sudņus. Mūsdienās cilvēki ir viena no galvenajām ilgtermiņa biznesa veiksmes atslēgām, tāpēc līderim ir jārūpejas, lai viņa darbinieki uzņēmumā justos labi - tad būs arī viss pārējais, secina Eleving Group izpilddirektors.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērbībā sapņoju kļūt par basketbolistu, atminas M.Sudņus. “Esmu dzimis un audzis Viļņā, un, kā zināms, basketbols ir lietuviešu otrā reliģija. Arī es nodarbojos ar šo sporta veidu, taču nebiju tik labs, lai kļūtu par profesionāli, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka man jāizvēlās cits profesionālais ceļš. Viena no idejam bija banka - darbs bankā man šķita gana prestižs un ienesīgs, bez tam - man labi padevās arī matemātika un ekonomika, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, es iestājos ISM vadības un ekonomikas universitātē (ISM University of Management and Economics). Pēdējā bakalaura kursā, paralēli studijām, sāku arī strādāt uzņēmumā Ernst&Young. Mani pienākumi galvenokārt saistījās ar auditu veikšanu bankās, tāpēc varētu teikt, ka savā ziņā mans bērnības sapnis par karjeru bankā piepildījās. Tā bija ļoti laba un vērtīga pieredze, jo es biju pavisam jauns. Atceros, ka darba devējs mums, jaunpienācējiem, pat iedeva naudu, lai mēs varētu nopirkt jaunus uzvalkus un izskatīties respektabli. Lai gan darbs bija labs, šajā laikā pilnīgi noteikti sapratu, ka banku nozare nav mans aicinājums. Es gribēju darboties ar plašāku vērienu - man bija sajūta, ka šajā sfērā esmu ierobežots, arī dinamika šķita pārāk lēna un birokrātija - pārāk liela. Es vairs nevēlējos savu profesionālo karjeru saistīt ne ar bankām, ne auditu, taču finanses joprojām bija lieta, kas mani interesēja,” atminas M.Sudņus, kurš 2009. gadā kā projektu menedžeris pievienojās uzņēmumam EPS LT.

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir precīzi izstrādāta stratēģija, profesionāla komanda un drosme nepārtraukti virzīties uz priekšu, domā Reinis Bērziņš, AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs.

Altum pamatvērtības ir izcilība, komanda un atbildība - to zina ikviens, kas pie mums strādā, un tas ir svarīgi, atzīmē R.Bērziņš. Visiem darbiniekiem ir jāsaprot, kāds ir uzņēmuma galvenais mērķis, vīzija, vērtības un kāpēc viņš no rīta ceļas, lai ietu uz darbu, spriež Altum valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka tieši piederības apziņa uzņēmumam stiprina komandas lojalitāti un palīdz kopā sasniegt nospraustos mērķus. Kolektīvam ir jāsaprotas no pusvārda un jābūt uz viena viļņa, ja tā būs - netrūks arī rezultātu, domā R.Bērziņš.

Paņem maksimumu

“Pirmo darba pieredzi guvu vidusskolas laikos, strādājot dažādus palīgdarbus celtniecībā,” atminas R.Bērziņš, uzsverot, ka jau tolaik viņš sapratis, ka darbs nozīmē lielu atbildību. “Es zināju - ja esmu apsolījis ierasties, man jābūt laikā un vienmēr jāizdara labākais, ko spēju. Arī nauda ieguva pavisam citu vērtību, jo es sāku apjaust, cik cilvēks var nopelnīt dienā, nedēļā, mēnesī. Skolas laikos gribēju kļūt par sportistu, jo man ļoti patika basketbols, taču samērā ātri sapratu, ka profesionālis nekļūšu, tāpēc pievērsos citām lietām. Man labi padevās matemātika, mācījos eksaktā novirziena klasē un ar panākumiem startēju dažādās olimpiādēs, taču biju spēcīgs arī komunikācijā - veiksmīgi darbojos debašu klubā un pratu aizstāvēt savu viedokli. Izvēloties savu nākotnes profesiju, neapzināti tiecos pēc kaut kā tāda, kas abas šīs jomas apvienotu, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē,” teic R.Bērziņš, uzsverot, ka pirmie studiju gadi un tajos gūtās zināšanas vēlāk kalpo kā spēcīgs pamats tālākajā profesionālajā dzīvē.

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).