Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, elektroauto uzlādes stacijas kļūst par neaizstājamu pilsētvides sastāvdaļu. Jaunais Schneider Electric uzlādes stacijas modelis Schneider Charge piedāvā inovācijas un efektivitāti, kas nepieciešamas mūsdienu elektroauto īpašniekiem.

Elektroauto uzlādes stacijas Schneider Charge ir veidotas, lai nodrošinātu lietotājiem maksimālu komfortu un drošību. Tās ir aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi uzlādēt dažādu veidu elektroauto. Turklāt, pateicoties Schneider Electric plašajai pieredzei enerģētikas nozarē, šīs uzlādes stacijas izceļas ar savu uzticamību un ilgtspējību.

Viens no galvenajiem Schneider Charge uzlādes staciju ieguvumiem ir to lietošanas vienkāršība. Montāža ir ātra un vienkārša, un pēc uzstādīšanas tās prasa minimālu apkopi. Lietotāji var viegli piekļūt stacijām un sākt uzlādi ar dažiem vienkāršiem soļiem. Tādējādi, tiek nodrošināta maksimāla ērtība ikdienas lietošanā.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Latvijā pamazām pieaug pieprasījums pēc energoefektīviem risinājumiem, atzīst energo materiālu ražotāji un tirgotāji; biznesu ietekmē arī būvniecības apjomi valstī, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados privātais segments vairāk interesējas par ekonomiskajām spuldzēm, LED gaismekļiem, pieprasījumu raksturo Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Slēdžu vietā biežāk izmanto t.s. dimmera slēdžus, kas ļauj mainīt gaismas spilgtumu telpā, turklāt tas halogēnspuldžu, kvēlspuldžu un ekonomisko spuldžu gadījumā ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī rada īpašu noskaņu telpā. Veidojot «gudrās mājas» elektroinstalāciju, klienti biežāk sadales skapjos iebūvē dažādus automātiskos slēdžus, kas atkarībā no dienas gaismas, ieslēdz un izslēdz āra apgaismojumu, atslēdz elektropadevi tām iekārtām, kas nebūs nepieciešamas mājās iedzīvotāju prombūtnes laikā. «Aktuālā tendence ir digitalizācija, proti, spēja gan novērot, gan vadīt elektroietaises mājās attālināti ar datora vai pat telefona palīdzību,» stāsta K. Rokens.

Latvenergo Energoefektivitātes centrā Schneider Electric Latvijas Elektriķu čempionātā spraigā fināla cīņā tika noskaidroti Latvijas labākie elektriķi, informē Schneider Electric Latvija.

Par šī gada uzvarētājiem kļuva Jevgēņijs Goldblats un Deniss Fjodorovs no Rīgas. Otro vietu ieguva Maksims Ivancovs un Kristaps Bernāts-Bernhards no Rīgas, bet bronza tika liepājniekiem Kristapam Vistiņam un Guntaram Briljonokam.

Schneider Electric Latvijas elektriķu čempionāts notiek jau trešo gadu pēc kārtas un ir Latvijas mērogā unikāls konkurss, kur valsts labākie elektriķi sacenšas efektīvu, inovatīvu, radošu un tehniski izcilu risinājumu izstrādē.

Šī gada čempionāta atlases kārtas notika Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, noskaidrojot attiecīgā reģiona labākos speciālistus, kas Jūrmalā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, klātienē cīnījās par labākā Latvijas elektriķa goda nosaukumu un naudas balvām. Konkursa ietvaros komandas izlozēja individuālos uzdevumus un visas dienas garumā, liekot lietā savas praktiskās zināšanas un radošo domāšanu, veidoja iespējami efektīvākas, tehniski precīzākas, drošākas un inovatīvas elektroinstalācijas. Dalībnieku veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 6 nozares profesionāļi.

Schneider Electric plāno attīstīt darbību Baltijā un palielināt tirgus daļu, skaidro jaunā Schneider Electric Baltijas vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki), kas kopš 2016. gada jūlija uzrauga un attīsta uzņēmuma risinājumu un pakalpojumu portfeli Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Kā Latvijas tirgus galveno potenciālu jaunā vadītāja saredz risinājumus, kas orientēti uz vietējo uzņēmumu darbības efektivitātes celšanu un to resursu ietaupījumu. Attīstoties valsts ekonomikai, tās uzņēmumi vēlas kļūt stiprāki un konkurētspējīgāki, tāpēc aug pieprasījums pēc ražošanas automatizācijas un energoefektivitātes risinājumiem.

Tāpat kā līdz šim uzņēmums ieguldīs resursus izglītošanas darbā. Sadarbība paredzēta gan ar tehniskajām skolām, gan augstskolām un uzņēmumiem, rīkojot apmācības un konkursus.

Jaunā Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja līdz šim ieņēma Schneider Electric Industrijas nodaļas viceprezidentes amatu Somijā, kur viņas uzdevums bija palīdzēt ražošanas nozares klientiem efektīvāk izmantot dažādas viedās tehnoloģijas energoefektivitātes un automatizācijas jomā. S.Rajameki ir ieguvusi arī biznesa pieredzi uzņēmumos Nokia un Nokia Siemens Networks, kur viņas pārraudzības joma bija saistīta ar telekomunikācijas tīklu biznesa attīstību.

Pagājušajā gadā SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre apgrozījums bija 21,015 miljoni eiro, kas ir par 7% lielāks nekā iepriekšējā pārskata periodā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar uzņēmuma klientu Baltijā pieprasījuma pieaugumu. Jāatzīmē, ka 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu, pēc nodokļu nomaksas tā sasniedz 67,71 tūkstoti eiro.

Šajā gadā uzņēmums plāno turpināt sekmīgi darboties, palielinot apgrozījumu, vienlaicīgi palielinot produktivitāti un peļņu, kā arī notiks darbs pie fiksēto izmaksu optimizēšanas.

Uzņēmums savu darbu uzsāka 2008. gadā ar mērķi sniegt loģistikas pakalpojumus SIA Schneider Electric Latvia, UAB Schneider Electric Lietuva un AS Schneider Electric Eesti.

Pērn loģistikas uzņēmuma mērķis bija uzlabot piegāžu kvalitāti saviem pircējiem Baltijas valstīs, kā arī paaugstināt produktivitāti, optimizējot fiksētās un mainīgās izmaksas, ko uzņēmumam arī izdevies sasniegt.

Schneider Electric koncernā ietilpstošs elektronisko un elektromehānisko produktu ražošanas uzņēmums SIA Lexel fabrika šogad paplašināsies, investējot un palielinot darbinieku skaitu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pavisam nesen tika pabeigts līdz šim apjomīgākais investīciju projekts 10 milj. eiro apmērā – elektronisko produktu un elektromehānisko produktu ražošanas rūpnīca SIA Lexel fabrika, taču ieguldījumi būs gan šogad, gan arī perspektīvā,» situāciju skaidro Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Iepriekš Lexel fabrikas projektā ir izmantots arī ES struktūrfondu atbalsts iekārtu iegādē augstas pievienotās vērtības produktu atbalsta programmā. «Tas bija labs atbalsts kopējā investīciju projekta realizācijai, tomēr tā īpatsvars nepārsniedza 11%,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu atbalsta nozīmi un lielumu atbild K. Rokens. Arī šogad Lexel fabrikā tiek plānotas nozīmīgas investīcijas, kas paredzētas jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas telpu atbilstošai iekārtošanai.

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 18, 8 milj. eiro apjomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros Liepājas valsts tehnikums kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Kurzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka veiktie ieguldījumi un profesionālo izglītības iestāžu koncentrācija ir labs pamats, lai jauniešus motivētu apgūt profesiju, kas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū atbilstoši katra interesēm un spējām.

ERAF projekta īstenošana profesionālās izglītības kompetences centrā Liepājas valsts tehnikums tika uzsākta 2013.gada beigās.

Projekta ietvaros rekonstruēta skolas ēka, mācību un ražošanas korpusi, praktisko apmācību korpusi un dienesta viesnīca. Veikta tehnikuma īstenoto prioritāro izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Kokizstrādājumu izgatavošana, Autotransports, Enerģētika un elektrotehnika, Mehatronika, Metālapstrāde un Būvdarbi modernizācija, iegādājoties mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu.

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīca Latvijā SIA «Lexel Fabrika» 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 65,843 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,4% jeb 14,178 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pērn sasniedza 4,113 miljonus eiro, tas bija par 42,7% jeb 1,232 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Pagājušais bija otrais gads, kurā uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. 2017. gadā ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.

SIA «Lexel Fabrika» apgrozījumu pērn, tāpat kā 2017.gadā, veicināja jaunu produktu ražošana un jaunas ražošanas līnijas ieviešana, kā arī produktu montāža, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Lexel Fabrika» ir vienīgais «Schneider Electric» ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs, un uzņēmums gandrīz visu produkciju eksportē. Pagājušajā gadā ieņēmumi no Latvijā pārdotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem bija vien 290 tūkstoši eiro, pārējā produkcija realizēta Eiropas Savienības un citās valstīs. «2018. gadā mēs turpinājām ieviest Rīgas ražotnes reorganizācijas plānu, lai palielinātu elektronisko ierīču ražošanas apjomus un nostiprinātu sadarbību ar mūsu radniecīgo sabiedrību ražotnēm Eiropā. Mēs esam veiksmīgi īstenojuši vairākus jaunus projektus, piemēram, elektronisko izstrādājumu ražošanas pārņemšanu no radniecīgajām sabiedrībām Vācijā, Šveicē, Spānijā, Francijā un Polijā,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tuvāko mēnešu laikā Schneider Electric ražošanas uzņēmums SIA Lexel Fabrika uzsāks darbu jaunās telpās Krustpils ielā 35A, un saistībā ar ražošanas apjomu palielināšanos kompānija meklē darbiniekus, informē uzņēmuma pārstāve Santa Rutka.

No janvāra līdz aprīlim rūpnīcas darbinieku rindas jau ir papildinājušās ar aptuveni 100 jauniem kolēģiem, bet joprojām ir nepieciešami gan kvalitātes un metožu inženieri, gan ražošanas operatori, gan elektronikas tehniķi. Šī esot viena no lielākajām darbinieku meklēšanas kampaņām, ko uzņēmums ir izvērsis Latvijā un kas ilgs līdz pat 2016. gadam.

Lielākais pieprasījums esot pēc darbiniekiem ar tehniskām zināšanām elektronikas ražošanas jomā.

Lexel rūpnīca Latvijā darbojas kopš 1993.gada, tās apgrozījums 2014.gadā bija 38,4 miljoni eiro, ierindojot to starp nozares pelnošākajiem uzņēmumiem Latvijā. Rūpnīca specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus.

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Latvijā ilgtermiņa investīcijas enerģijas taupīšanā šobrīd veic vien lielie uzņēmumi un paies ne mazums laika, līdz šī tendence skars arī vidējos uzņēmumus, intervijā aģentūrai LETA norāda enerģijas vadības uzņēmuma Schneider Electric mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

«Piemēram, Latvijā strādājošās Zviedrijas bankas jau sāk raudzīties enerģijas taupīšanas politikas virzienā,» viņa paziņoja.

Rutka atklāja, ka jaunas tehnoloģijas izmantotas jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kur mūsdienīgi videonovērošanas un piekļuves kontroles risinājumi darbojas vienā platformā. Gadījumā, ja nostrādā trauksmes signāls, personāls var vizualizēt problēmas vietu un operatīvi pieņemt lēmumu, izsludinot trauksmi vai to atceļot.

Tāpat šīs ēkas celtniecības gaitā pieņemtie lēmumi ļauj ieviest automātiskas nakts apsardzes un automātiskas evakuācijas režīmus.

Otrs piemērs jauno tehnoloģiju izmantošanā ir rūpnīca Lexel. Šobrīd tiek celta jauna ražošanas ēka, kurā tiek uzstādīts automātiski regulējams apgaismojums, ventilācija, temperatūras nodrošināšana un elektroenerģijas kvalitātes mērītājs, kas lielai fabrikai ir svarīgs rādītājs.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

No šī gada septembra airBaltic sadarbībā ar PIKC Liepājas Valsts tehnikumu uzsāks jaunu programmu, kurā topošie gaisa kuģu mehāniķi varēs iegūt praktiskās zināšanas, strādājot ar airBaltic gaisa kuģiem.

Prakse notiks airBaltic Training autorizētajā Diamond Aircraft apkopes centrā, kas atrodas starptautiskajā lidostā Liepāja.

"Mēs esam priecīgi atbalstīt Latvijas izglītības iespējas aviācijas nozarē, kas nākotnē nodrošinās jaunu un augsti kvalificētu darba spēku. Piedāvājot praksi vienīgajā Baltijā sertificētajā Diamond Aircraft lidmašīnu apkopes centrā, topošie speciālisti varēs apgūt prasmes gaisa kuģu apkopē un remonta darbos," norāda airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Jaunie speciālisti pēc programmas absolvēšanas varēs strādāt komerciālo aviolīniju kompānijās un aviācijas tehniskās apkalpošanas uzņēmumos. Gaisa kuģa mehāniķa darba pienākumos ietilpst gaisa kuģa sagatavošana tehniskajai apkopei, tehnisko apkopju plānošana, kā arī gaisa kuģu remonta darbu veikšana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.augustā atbalstīja vairāk nekā 15 miljonu eiro pārdali valsts budžetā arī Covid-19 pandēmijas novēršanai un būvniecības projektiem.

Līdzekļi novirzīti gan no valsts budžeta finansējuma daļas neparedzētiem gadījumiem, gan no ministriju pašu ienākumiem.

Veselības ministrijai (VM) saistībā ar Covid-19 pandēmiju novirzīti 2,8 miljoni eiro par veiktajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tāpat VM virsstundu darba apmaksai Covid-19 pandēmijā pārdalīti ap 2,4 miljoni eiro, ko lielākoties paredzēts sadalīt ārstniecības iestādēm, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram. VM arī novirzīti apmēram 1,4 miljoni eiro, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Profesionālās izglītības mērķis ir universāli speciālisti, nevis nemitīga pielāgošanās darba tirgum

Tā uzskata profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums (LVT) metodiķe Ligita Reimane. «Mēs saviem audzēkņiem sakām – jūsu karjera ir no konveijera līdz savai stila studijai,» viņa skaidro pamatprincipu, kura jēga ir ne tikai apmierināt nozares uzņēmumu vajadzības, bet arī padarīt profesionālo izglītību jauniešiem pievilcīgu. Veidot šo karjeru atbilstoši katra audzēkņa spējām un gribai pilnībā ļaus modulārā izglītība, kuras ieviešana tiek solīta no 2016.gada, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīnas nebūs

Jauniešiem, kuri izvēlējušies mācīties ar tekstila nozari saistītajās LVT programmās, ir ļoti svarīgi, lai mācību process būtu radošs, uzsver L. Reimane. Lai gan Liepājā ir daudz veļas šūšanas uzņēmumu, kuros tiek gaidīti prasmīgi un, galvenais, ātri un ražīgi strādājoši šuvēji, reti kurš no audzēkņiem sapņo par darbu pie konveijera, monotoni šujot visu dienu vienu un to pašu detaļu. Protams, mācību laikā viņi dodas praksē vietējos uzņēmumos un lielākoties strādā tieši pie konveijera. Taču vienlaikus viņi iepazīst visas profesijas nozares uzņēmumā – piegriezējus, dizainerus, konstruktorus, kuru darbs ir daudz radošāks. Tāpat audzēkņi iepazīst potenciālās darbavietas vidi – cik tā ir motivējoša. «Lielākoties uzņēmēji ir sapratuši, ka nemotivējošs, būtībā vergu darbs nespēj nodrošināt augstu produkcijas kvalitāti,» tā L. Reimane. Pēc viņas teiktā, tas ir iemesls, kāpēc nav attaisnojušies vairāku uzņēmumu mēģinājumi ražošanu pārcelt uz zemu izmaksu valstīm.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»