Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Atbalsti sporta attīstību - nobalso par mums un saņem abonementu BEZMAKSAS!

Balsot var vienreiz dienā līdz 13.11.2017 - 23:59

Īsumā par to, kas tad ir Sportlex?

SPORTLEX - vienotais sporta abonements. Ideja ir vienkārša - ar vienu abonementu var apmeklēt dažādus treniņus un nodarbības daudzos dažādos sporta klubos: trenažieru zāles, jogas studijas, baseinus, Crossfit studijas, deju skolas un daudz daudz ko citu. Abonements darbojas kā ērta mobilā aplikācija, kas ir vienlaicīgi klienta kartiņa, nodarbību saraksts un meklētājs.

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

Tā kā šajā sezonā strauji audzis skatītāju skaits, nākamajā - 107. sezonā - Liepājas teātris ieviesis 2. abonementu.

Tas nozīmē, ka tā īpašnieki varēs apmeklēt katra abonementā piedāvātā jauniestudējuma 2. pirmizrādi, informē teātris. Abonementu cena neatšķiras no 1.abonementa. Skatītāju skaits šajā sezonā pārsniedzis 75 tūkstošus. Ieskaitot viesizrādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, šosezon nospēlētas gandrīz 200 izrādes.

Visvairāk tikusi spēlēta izrāde bērniem Pelnrušķīte (režisors Leons Leščinskis) – kopumā 22. reizes. Otrajā vietā ir mūzikls Pūt, vējiņi! (režisors Dž.Dž.Džilindžers) – 20 reizes, bet trešajā vietā tā paša režisora iestudētā komēdija Atsaldētais, kas skatītājiem rādīta 18 reizes.

Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību uz nākamās - 105. sezonas izrādēm. Piecu iestudējumu abonements būs nedaudz dārgāks nekā šajā seszonā.

Starp abonentiem piedāvātajām izrādēm būs divi dārgāki iestudējumi - Kārļa Lāča un Jāņa Elsberga mūzikls Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas motīviem. (režisors Dž.Dž.Džilindžers) un Mārtiņa Zīverta muzikālā leģenda Minhauzena precības Valda Lūriņa režijā, Db.lv informēja teātra literārā padomniece Zanda Borga. Līdz 20. jūnijam abonementu cenas būs no 25 līdz 41 latam (skolēniem, studentiem un pensionāriem no 16 līdz 27 latiem), bet no 20. jūnija tie kļūs vēl dārgāki. Šajā sezonā dārgākā abonementa cena bija 36 lati. Papildus jau minētajām izrādē Liepājas teātris nākamsezon abonentiem piedāvās R. Kūnija komēdiju Ģimenes lietas (režisors Rolands Augustins); L. Gundara drāmu Advents Silmačos Ģirta Ēcža režijā. Bet viena režisora Dž.Dž. Džilindžera iestudējuma nosaukums vēl netiek atklāts.

Liepājas teātrī pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis motīviem top izrāde, kurā skatītāji atpazīs vairākus mūsdienu Latvijas politiķus un uzņēmējus. Cepļa tēla prototips būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Izrādes devīze ir Ceplis – kurš gan cits. Liepājas teātris jaunākās izrādes reklāmā oficiāli paziņo, ka izmantoti prototipi no 100 gudrajām galvām.

Tomēr mākslinieka Vara Siliņa kostīmu skices, kas parādījušās sociālajā tīklā twitter, liecina, ka būs izmantoti arī vairāku ministru un citu sabiedrībā pazīstamu personu tēli.

Starp izrādes varoņiem varēs atpazīt veselības ministri Baibu Rozentāli, finanšu ministru E.Repši, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Jaunā laika priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un ekspremjeru Ivaru Godmani, portālam Diena.lv atklāja Liepājas teātra mārketinga direktore Kristīne Valdovska.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

Liepājas teātris 2012. gadā nospēlējis 205 izrādes, pulcējot 81,7 tūkstošus skatītāju.

Tas nozīmē, ka teātra izrādes noskatījies vairāk cilvēku, nekā Liepājā ir iedzīvotāju - saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir aptuveni 75 tūkstoši iedzīvotāju.

No kopējā izrāžu skaita 54 izrādes nospēlētas izbraukumā, skatītāju skaits viesizrādēs sasniedzis gandrīz 27,8 tūkstošus, informē teātra mārketinga daļa.

Gadu iepriekš - 2011.gadā - apmeklētāju kopskaits bija nepilni 60 tūkstoši.

2012.gadā teātra 106.sezonai tika pārdoti 238 abonementi (2011.gadā - 140). Maijā Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību nākamajai - 107.sezonai. Pirmo reizi abonementa īpašnieki uz teātri tiks aicināti 13. septembrī uz sezonas atklāšanu, kad pirmizrādi piedzīvos P. Džemsas lugas Piafa muzikālais iestudējums Lauras Grozas režijā.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

SIA Liepājas simfoniskais orķestris, SIA Latvijas Nacionālais teātris un SIA Latvijas Koncerti drīkstēs valstij nemaksāt dividendes par 2011. gadā gūto peļņu, otrdien, atbalstot attiecīgus Kultūras ministrijas sagatavotus rīkojuma projektus, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar valdībā lemto, Liepājas simfoniskais orķestris dividendēs maksājamos līdzekļus – teju 24 tūkst. Ls – drīkstēs izmantot jaunu mūzikas instrumentu iegādei.

Latvijas Nacionālais teātris dividendēs neizmaksāto naudu – 6223, 5 Ls – varēs izmantot divu skatuves datoru nomaiņai, bet Latvijas Koncertiem valdības lēmums atļaut šai SIA nemaksāt dividendes ļaus ietaupīt 12 775, 5 Ls. Šos līdzekļus plānots izmantot stīgu instrumentu restaurācijai.

Jāatgādina, ka valsts kapitālsabiedrībām dividendēs jeb maksā par valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā 90 % no tīrās peļņas.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Liepājas teātris sācis biļešu tirdzniecību uz jaunās - 105. sezonas izrādēm, saglabājot visai plašu biļešu cenu amplitūdu - no diviem līdz 12 latiem.

Teātra sezonu atklās 9. septembrī Liepājā ar mūziklu Vestsaidas stāsts. 17. septembrī pirmizrādi piedzīvos Reja Kūnija komēdija Ģimenes lietas Rolanda Augustina A. režijā. Lomās būs Anete Berķe, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Gatis Maliks, Ilze Būde, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Leons Leščinskis, Sandis Pēcis, Signe Ruicēna un Viktors Ellers.

27. septembrī skatītājiem tiek piedāvāta izrāde Ragana, kas izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai piecās nominācijās.

Db.lv jau rakstīja, ka abonementu cenas šogad Liepājā būs nedaudz dārgākas nekā pērn un svārstīsies no 28 līdz 45 latiem.

Latvijas profesionālajos teātros katrs valsts ieguldītais lats aptuveni tikpat piesaista no citiem avotiem.

Teātris, tāpat kā citas radošās industrijas, rada un izmanto intelektuālo īpašumu, līdz ar to tā efektivitāti noteikt ir sarežģīti. Latvijā pēdējā desmitgadē ir veikti vairāki pētījumi, lai noteiktu kultūras nozīmi tautsaimniecībā. Tie apliecina, ka teātris ir viena no ekonomiski efektīvākajām kultūras nozarēm gan tā popularitātes, gan sintētiskās dabas dēļ – iestudējumu veidošana prasa dažādu citu nozaru produktu patēriņu. Dotācijas ir pielīdzināmas ES fondu finansējumam ražošanā – tās «silda» industrijas aktivitāti. Teātra mākslu Latvijā pozitīvi raksturo arī tradicionālie ekonomikas indikatori – uzņēmumu skaits, nodarbinātība, apgrozījums, eksports. Raksturīgākais un vienlaikus visgrūtāk izmērāmais lielums ir produkta pievienotā vērtība. «Nav izmērāma cilvēka pacilātība, iedvesma, pašapziņa. Bet tās ir lietas, ko dod nemateriālā pievienotā vērtība rutīnas nogurdinātam cilvēkam,» norāda Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Lai noskaidrotu, kā 2013.gadā strādājuši Latvijas lielākie teātri, Lursoft infografikā apkopojis datus gan par to apgrozījumu un darbinieku skaitu, gan arī nospēlēto izrāžu un jauniestudējumu skaitu.

Lai gan apgrozījuma ziņā pirmajās vietās izvirzās abi lielākie teātri – Latvijas Nacionālais un Dailes teātris – , kas ir likumsakarīgi, zinot to nospēlēto izrāžu skaitu un zāļu ietilpību, atsevišķos rādītājos tiem sīvu konkurenci sagādājuši arī reģionos esošie teātri. Tā, piemēram, Valmieras drāmas teātrī pērn iestudētas 13 jaunas izrādes, kas ir vien par 2 jauniestudējumiem mazāk nekā Dailes teātrī, savukārt Liepājas teātris var lepoties ar ievērojamu balvu birumu Spēlmaņu naktī.

Liepājas teātrī sākts darbs pie sezonas grandiozākā un finansiāli ietilpīgākā iestudējuma - mūzikla Vestsaidas stāsts. Vēl pirms darba sākšanas daļa biļešu uz izrādēm decembrī jau ir izpirktas.

Skatītāju aktivitāte ir pārsteidzoša, atzīst teātra literārās daļas vadītāja Zanda Borga. Lai gan teātris neatklāj iestudējuma budžeta apjomu, tomēr norāda, ka piesaistīts ģenerālsponsors - SEB banka, kā arī iegūts Kultūrkapitāla atbalsts projektam.

Mūzikla Vestsaidas stāsts pirmizrāde paredzēta 10. decembrī. Mūziklu Liepājas teātrī iestudē režisors Valdis Lūriņš kopā ar muzikālo vadītāju un diriģentu Andri Veismani un horeogrāfu Albertu Kivlenieku. Iestudējumam scenogrāfiju veido Aigars Ozoliņš, bet kostīmus – Ilze Vītoliņa.

Izrādes papildinās Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi un masu skatiem papildu algos atlases konkursu izturējušus jauniešus. Galvenajās lomās pieaicināti viesmākslinieki Annija Putniņa un Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks un Juris Jope. Pārējās lomās - Liepājas teātra aktieri.

Par spīti ierobežotiem līdzekļiem šā gada budžetā Liepājas teātris laidis klajā mūzikas disku Piafa, kurā dziesmas dzied titullomas atveidotāja tāda paša nosaukuma izrādē Agnese Jēkabsone. Tirāža ir 1000 disku.

13. septembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls dzīvesstāsts Piafa Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Titullomā iejutās aktrise Agnese Jēkabsone, kura par savu tēlojumu un Piafas dziesmu izpildījumu saņēmusi daudzus komplimentus. «Sasitīšu degunu, bet to disku mēs uztaisīsim!» jau pirms pirmizrādes solīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins

Diskā iekļautas 10 dziesmas, ko aktrise izpilda izrādes laikā. Tām aranžiju veidojis Kārlis Auzāns, kurš ir arī ieraksta muzikālais producents.

«Ideja par šo dziesmu versiju iemūžināšanu CD formātā man radās pēc pirmās noklausīšanās, kurā Agnese izdziedāja visus desmit izrādes skaņdarbus. Šāda interpretācija un kvalitāte mani gan pārsteidza, gan iepriecināja. Uzskatu, ka Agneses sniegums ir unikāls un ka šis ieraksts ir tas, kas mums visiem paliks kā vienreizēja reminescense par izrādi, kurā dzirdamas Edītes Piafas dziesmas mūsdienu jaunās aktieru un mūziķu paaudzes izpildījumā,» par ieceri radīt disku stāsta K. Auzāns.

Ja valsts sāktu noteikt uzņēmumiem, par kādām cenām viņi drīkst tirgot savas preces, tas būtu brīvā tirgus gals, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš uzsver, ka tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, tāpēc nevienas demokrātiskas valsts pārvalde nevar to ne solīt, ne īstenot. Uzņēmējs ir vienīgais, kas var noteikt savu preču cenas, un ir iespējams tikai viens šīs cenas noteicējs – pircējs, uzsver EM pārstāvis, piebilstot, ka tas, ko valsts ir solījusi un jau dara, ir cenu norādīšanas kontroļu veikšana. Savukārt no 1.oktobra Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pastiprināti uzraudzīs cenu norādīšanu abās valūtās, kuras no latiem uz eiro jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, kas ir 1 eiro pret 0,702804 lats.

Preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība; valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi.

Latvijas mobilitātes uzņēmums AS Renti ar auto abonēšanas pakalpojumu Renti plus plāno mainīt mobilitātes tirgu Latvijā un mazināt jaunu auto modeļu pieejamības problēmu.

Sākotnējās biznesa investīcijas auto abonēšanas pakalpojuma izveidē ir plānotas 6,5 miljoni eiro apmērā.

"Līdzīgi kā uz noteiktu periodu ir iespējams abonēt žurnālus, Netflix vai Spotify, tagad Latvijā būs iespējams abonēt arī jaunākos automašīnu modeļus. Auto abonements būtībā ir viens no veidiem, kā piemēroties jaunajiem tirgus izaicinājumiem, pilnībā saglabājot kontroli pār izmaksām. Visas auto apkopes un uzturēšanas izmaksas ir iekļautas vienā ikmēneša abonēšanas cenā. Interesējošos auto modeļus var izmēģināt testa braucienā un katru mēnesi var izvēlēties jaunu automašīnu. Latvijas tirgū auto abonēšanas iespēja ir pilnībā jauns pakalpojuma veids. Par tuvākajiem konkurentiem varam uzskatīt īstermiņa un ilgtermiņa auto nomu, kā arī auto līzingu," stāsta AS Renti vadītājs Krišjānis Znotiņš.

Diena ir kļuvis par pirmo laikrakstu Latvijā, kas ir pieejams aplikācijas veidā Apple viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem. Dienas aplikācija ir bez maksas pieejama AppStore un ir paredzēta, planšetdatoru iPad, mobilo tālruņu iPhone un multimediju atskaņotāja iPod Touch lietotājiem. Tā darbojas uz minētajām ierīcēm ar ne vecāku iOS atjauninājumu par 3.2 versiju.

«Mēs attīstāmies kopā ar saviem lasītājiem, jo, ņemot vērā paradumu maiņu un ziņu iegūšanas veidus, mēs varam piedāvāt noderīgu un aktuālu informācija ne tikai papīra formā un portālā Diena.lv, bet no šodienas, 16.maija, arī izmantojot aplikāciju AppStore - http://bit.ly/iubCJy -» pauž Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Turklāt aplikācijas lietotājiem laikrakstu un žurnālu jaunākie numuri būs pieejami ātrāk nekā drukātie izdevumi.»

Iepazīšanās perioda laikā lietotāji var bez maksas lejupielādēt un lasīt trīs laikraksta Diena jaunā formāta numurus vai tā pielikumus - žurnālus SestDiena un IZKLAIDE.

Mūsdienu cilvēka dzīves ritms ir tik saspringts! Ar biznesa vidi saistītiem ļaudīm tas ir divkārt saspringts, un sports ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties no stresa. Tomēr iekļaut saspringtajā darba grafikā sporta nodarbības ir visai grūti. Neparedzēti pienākumi, virsstundu darbs, izbraukumi un tikšanās nereti traucē regulārus nodarbību apmeklējumus. Tāpēc reizēm ir grūti fiziskajām aktivitātēm atlicināt pat 30 minūtes, un lielie sportiskie plāni tā arī paliek ieceru līmenī, pat ja esat ideāli disciplinēts cilvēks! Kā gan lai atrod laiku gan sportam, gan biznesam? Te var palīdzēt Sportlex – vienotais sporta abonements Rīgas sporta klubiem, vēlāk arī sporta klubiem visā Latvijā.

Sportlex ir jauns sporta klubu tīkla koncepts. Pērkot vienu abonementu, klients saņem piekļuvi visiem klubiem, kuri ietilpst Sportlex tīklā: tā ir gan trenažieru zāle, gan krosfits, gan aerobika, joga, baseins, TRX, boulings, slidotava un daudz kas cits. Būtiskākā atšķirība – nav piesaistes konkrētam klubam vai ilgstošam līgumam un klienta kartītes vietā – mobilā lietojumprogramma ar ērtu interfeisu. Sportlex aplikācija palīdzēs atrast vispiemērotāko klubu pēc atrašanās vietas, attāluma, pieejamajiem pakalpojumiem un pat parādīs, kā tur nokļūt. Iespējams arī izmantot filtru vajadzīgā treniņa meklēšanai – lietojumprogramma dažu sekunžu laikā atradīs desmitiem izvēles variantu – sākot no tai-bo un beidzot ar dejām.

Šonedēļ darboties sācis kolektīvās iepirkšanās portāls kopaletak.lv, kuru attīsta uzņēmums, kas iepriekš stāvējis aiz interneta veikala kuskus.lv.

Kā norāda portāla pārstāvji, kolektīvā iepikšanās jeb collective bying ir pasaulē populārs veids, kā iegūt lielas atlaides un iepirkties internetā. Kolektīvā iepirkšanās esot abpusēji izdevīga - pircēji saņem labus piedāvājumus, pārdevēji - daudz jaunu klientu. Dažādām precēm un pakalpojumiem varot tikt piemērotas līdz pat 90% lielas atlaides.

Portāls katru nedēļu pircējiem sola piedāvāt vidēji sešas jaunas akcijas, kas var būt, piemēram, pusdienas restorānā, izpletņlēkšana vai jebkas cits. Pašlaik portālā, piemēram, tiek piedāvāts Olimpiskā sporta centra peldbaseina mēneša abonements ar 50% atlaidi, kā arī Riharda Mailīša un Violas Abramovas deju studijas RV Studio mēneša abonements ar 80% atlaidi.