Pie pašreizējā EURIBOR likmju līmeņa gandrīz pilnībā ir apstājies komercīpašumu investīciju tirgus, un darījumi ar A klases biroju ēkām nav notikuši jau divus gadus, pauda Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos.

Pēc "Colliers Baltic" datiem pēdējos piecos gados uzbūvēti 177 000 kvadrātmetru jaunu iznomājamo biroja platību, šobrīd notiek šo telpu aizpildīšanas process.

Dālderis skaidroja, ka jaunu biroju projektu uzsākšanas aktivitāti vairāk ietekmē nevis augstais EURIBOR, bet pirms dažiem gadiem strauji pieaugušās būvniecības izmaksas (apmēram par 30-40%), kurām līdzi nav sekojis tikpat straujš biroju nomas maksas pieaugums (apmēram par 10%). Lielāka EURIBOR ietekme tieši būtu novērojama nespējai pēc tam pārdot šīs jaunuzbūvētās biroju ēkas, atzina Dālderis.

Pēc Dāldera teiktā, pašlaik būvniecībā ir vēl 64 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, ieskaitot "Preses nama kvartālu", kur būvniecība šobrīd apturēta, un vēl ap 58 000 kvadrātmetru varētu uzbūvēt, ja uzlabojas tirgus situācija vai parādās enkurnomnieks.

Noslēgusies Liepājas koncertzāles apakšzemes stāvu izbūve un sākušies darbi virszemes līmenī, Rietumu Radio apstiprināja SIA Lielais Dzintars valdes loceklis Ints Dālderis.

Abi apakšzemes stāvi paredzēti tehniskajām vajadzībām, tur atradīsies arī noliktavu telpas Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO). Pašlaik norit darbi pie koncertzāles pirmā stāva būvniecības. Būvdarbi notiek pēc plāna un nekādu atkāpju no grafika neesot, arī laika apstākļi būvdarbiem ir labvēlīgi.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (t.sk. 1000 sēdvietas, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietas), bet kamerzālē - 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.

Kā pastāstīja Ints Dālderis, jau martā gaidāmi pirmie topošās koncertzāles mārketinga pasākumi - LSO dosies koncerttūrē pa Kurzemes pilsētām, lai reģiona iedzīvotājus iepazīstinātu ar topošās koncertzāles piedāvājumu, kā arī informētu par pašu projektu. «Koncertzāle būs reģionālas nozīmes daudzfunkcionālais centrs, tāpēc ir svarīgi iedzīvotājus Kurzemē iepazīstināt ar tā saturisko pusi,» skaidro Dālderis.

Daudzfunkcionālajam centram Lielais dzintars jākļūst par tiltu uz tūrisma līderpozīcijām pilsētas ekonomikā, uzskata projekta vadītājs Ints Dālderis.

Trīskārtēja ekspertīze, vairāki būtiski projekta uzlabojumi un starptautiski pazīstamu speciālistu piesaiste ir garants, ka Lielais dzintars, līdzīgi kā 1997. gadā atklātais Gugenheima muzejs Bilbao, kļūs par pozitīvu impulsu pilsētas ekonomikai, uzskata projekta vadītājs Ints Dālderis. Nākamajā plānošanas periodā līdzekļi infrastruktūrai būs minimāli, tāpēc var uzskatīt, ka Liepāja ielēkusi pēdējā vagonā, viņš piebilst.

Tā ir ilgtermiņa investīcija, kas veicinās tūristu piesaisti Liepājai un uzņēmējdarbības attīstību. «Akadēmiskā mūzika ir tā, ar kuru Latviju vislabāk pazīst lēmumu pieņēmēji, tostarp biznesa elite visā pasaulē. Elīna Garanča, Mariss Jansons, Pēteris Vasks un citi talanti ir tie, kuri simbolizē šo valsti,» uzsver I.Dālderis. «Šis ir objekts, kas dos Liepājai arī vizuālo atpazīstamību,» viņš norāda.

Par Ministru prezidentes padomnieku kļuvis Ints Dālderis, kura atbildībā būs Eiropas Savienības fondu jautājumi.

I. Dālderis uzsver, ka viņa prioritāte amatā būs darbs, lai nodrošinātu ES fondu efektīvu ieguldīšanu un šīs investīcijas maksimāli sekmētu Latvijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju.

I. Dālderis bijis finanšu ministra padomnieks budžeta, nodokļu un ES fondu jautājumos, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks satiksmes infrastruktūras objektu finansēšanā, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieks ES fondu investīciju plānošanā un ieviešanā, Saeimas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, kultūras ministrs, kā arī ieņēmis citus amatus valsts pārvaldē un nevalstiskajā sektorā.

I. Dālderis ieguvis augstāko izglītību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un ir biedrības "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" valdes priekšsēdētājs.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Liepājā dibina pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Lielais Dzintars, un uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Ints Dālderis.

Kapitālsabiedrības visas kapitāla daļas pieder Liepājas pilsētas pašvaldībai. Liepājas domes pārstāvji skaidro, ka daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars ir Liepājas pilsētas pašvaldībai stratēģiski svarīgs īpašums.

Kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir Rožu laukums 5/6, Liepājā. Tāpat deputāti apstiprinājuši kapitālsabiedrības pamatkapitālu desmit tūkstošu latu apmērā, un tas jāapmaksā no Liepājas pilsētas pašvaldības 2013. gada pamatbudžeta līdzekļiem.

Valdes loceklis Ints Dālderis ir pilnvarots sagatavot un parakstīt pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā un veikt visas ar reģistrēšanu saistītās darbības, tai skaitā maksājumus likumos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā

Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.

Vērtīga pieredze

Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.

Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs aicinātu izveidot pakāpenisku akcīzes nodokļa politiku, respektīvi, paredzot lēnu likmes kāpumu, ņemot vērā kā aug ekonomika," teica Dālderis, piebilstot, ka pagaidām konkrētāk par gaidāmajām izmaiņām akcīzes nodokļa likmē alkoholam vēl nevar pateikt, jo tikai pirmdien koalīcija sāks skatīt šo jautājumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

Nepiesaistot investīcijas, daļa no Rīgas centra pēc 40 gadiem būs "tukšs un sagruvis rajons", 18.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Ints Dālderis.

Komisijas sēdē jautājumā par administratīvā sloga mazināšanu tika apspriesta arī šķēršļu mazināšana investīciju piesaistīšanai Rīgas centra, Rīgas vēsturiskā centra ēku atjaunošanai.

Dālderis norādīja, ka Rīgas centrā ir vairāki tūkstoši ēku, kuru stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Lai tās uzturētu tādā pašā stāvoklī, kā pašlaik, katru gadu būtu jāiegulda pusmiljards eiro, sacīja NĪAA valdes loceklis un atsaucās uz Rīgas galveno arhitektu, kurš esot norādījis, ka investīciju trūkuma apstākļos Rīgai ir risks kļūt par izmirušu pilsētu kā senā pilsēta Pompeji.

Dālderis norādīja, ka jau pirms laba laika Rīgas vēsturiskajam centram tika noteikti striktāki ierobežojumi aiz bažām par kādu "ārprātīgu projektu" īstenošanu. Taču šīs bažas nav piepildījušās, situācija ir izvērtusies drīzāk otrādi un pašlaik nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā, investīciju piesaistes veicināšanai.

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi (NĪAA) turpmāk vadīs bijušais finanšu ministra un Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis.

NĪAA biedru vērtējumā I.Dāldera zināšanas un pieredze valsts pārvades jautājumos būs noderīga, risinot gan stratēģiskās attīstības, gan sasāpējušus problēmjautājumus nekustamā īpašuma nozarē.

"Nekustamā īpašuma nozares attīstība iedzīvotājiem nozīmē jaunus mājokļus, bet uzņēmumiem – mūsdienīgas biroju telpas, ražošanas un loģistikas objektus. Tāpat nekustamā īpašuma nozares attīstība nozīmē darbu būvniekiem, arhitektiem, inžerniersistēmu projektētājiem, pilsētplānotājiem un citiem speciālistiem. Latvijā privāti pasūtījumi būvniecībā veido aptuveni vienu ceturtdaļu no būvniecības apgrozījuma, kamēr citur Eiropā šī proporcija ir tuvāka pusei. Latvijas būvniecības sektors pārsvarā pārtiek no ES un citiem publiskā sektora līdzekļiem, kas nav īpaši veselīgi ekonomikai. Tādēļ ir jāveic virkne darbību, tostarp birokrātijas mazināšana un hipotekāro kredītu pieejamības uzlabošana, lai veicinātu privātās investīcijas nekustamā īpašuma nozarē!," norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs I.Dālderis.

Jautājums par problēmām uzņēmumiem atvērt kontus bankās tiek risināts, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš atzīmēja, ka signāli no uzņēmumiem par grūtībām atvērt Latvijas bankās kontus pienāk regulāri pēdējo divu gadu laikā kopš tika sākta pastiprinātā cīņa ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

"Jā, no dažāda līmeņa, dažādu nozaru uzņēmējiem ir šīs sūdzības," sacīja Dālderis. Finanšu ministrs padomnieks arī norādīja, ka jautājums tiek risināts, tostarp tiek analizēts, cik pamatotas ir šīs uzņēmumu sūdzības, cik lielā mērā lēmumu par atteikumu atvērt kontu pieņem pašas bankas, pamatojoties uz to iekšējām procedūrām, kā arī, cik lielā mērā šī situācija ir atkarīga no normatīvā regulējuma.

Tāpat Dālderis atzīmēja, ka Latvija ar lielām pūlēm panāca nepieciešamo progresu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, lai izvairītos no iekļaušanas Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc pārsteidzīgi soļi pretējā virzienā netiks sperti.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Valdība meklēs iespēju papildus atbalstīt Liepājas koncertzāles projektu, lai to varētu ne tikai sākt, bet arī pabeigt un nodrošināt koncertzāles funkcionēšanu.

«Nedomāju, ka tas būs tiešā veidā,» preses konferencē Liepājā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, ka Liepājas koncertzāle nav atsevišķs projekts, bet ietilpst kopējā reģionālo koncertzāļu projektā, tāpēc nevar izvirzīt Liepājai labvēlīgākus nosacījumus kā citās pilsētās. Tomēr Liepājas koncertzālē tiks izvietotas valsts struktūras - Mūzikas skola un Liepājas simfoniskais orķestris, tāpēc valstij ir pienākums atbalstīt šā projekta attīstību, atzina V. Dombrovskis. Kā premjera padomnieks un Liepājas koncertzāles projekta virzītājs Liepājā vizītē bija ieradies arī Ints Dālderis, kurš pastāstīja, ka konsultējot galvenokārt projekta «saturisko daļu», nevis būvniecību. Jautāts, vai viņš ir gatavs kļūt par jaunās koncertzāles vadītāju, I. Dālderis sacīja, ka par to vēl ir pāragri runāt, jo ēka vēl nav uzcelta. «Taču agri vai vēlu es dzīvošu Liepājā, par to esmu pārliecināts,» viņš sacīja.

Jaunceļamās Liepājas koncertzāles apsaimniekošanai tiks dibināta pašvaldības kapitālsabiedrība.

Reformu partijas pieciem deputātiem atturoties, Liepājas dome 25.jūlija domes sēdē pieņēma lēmumu sākt daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecību. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis būs otrs nozīmīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas, norādīja projekta vadītājs Ints Dālderis. Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību veidošanu jaunās celtnes apsaimniekošanai lēmums būs jāpieņem kādā no nākamajām domes sēdēm, deputātus informēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pēc domes lēmuma sāksies līgumu parakstīšana ar iepirkuma uzvarētāju SIA Merks un ar koncertzāles projekta autoru Folkeru Gīnki. «Konceptuāla vienošanās par autoruzraudzības izmaksām ar arhitektu ir panākta, 31.jūlijā ceram parakstīt līgumu,» DB sacīja I.Dālderis. Saskaņā ar domes lēmumu kopējās būvniecības izmaksas, ieskaitot būvuzraudzību un autoruzraudzību, ir 21,27 milj.Ls bez pievienotās vērtības nodokļa. Tostarp būvdarbus, kuri jāsāk augustā, Merks veiks par 20,3 milj.Ls bez PVN. Aplēstajās izmaksās ir iestrādāta 2% finanšu rezerve, lai izvairītos no papildu iepirkumiem būvdarbu gaitā, skaidroja domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Koncertzāles projekta ekonomiskais pamatojums, kas aktualizēts, balstoties uz Lielās Ģildes saimnieciskās darbības pieredzi, paredz aptuveni 572 tūkstošus latu ieņēmumu un aptuveni tikpat daudz izdevumu gadā.

Koncertzālē Lielais dzintars saņemti no Hamburgas atvestie divi augstas klases koncertflīģeļi, kas iegādāti ar Liepājas pilsētas Domes atbalstu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai Liepājas jaunajai koncertzālei izmeklētu instrumentus, no kuriem viens vietu radīs Lielajā zālē, bet otrs Kamerzālē, oktobra vidū uz Hamburgas Steinway & Sons rūpnīcu devās koncertzāles Lielais dzintars delegācija. Delegācijas sastāvā bija prof. Ventis Zilberts – pianists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors, Valdis Eglītis – klavieru skaņotājs un meistars ar vairāk nekā 30 gadus ilgu pieredzi, un Ints Dālderis – koncertzāles atklāšanas mākslinieciskās programmas veidotājs.

Instrumentus izmēģinot profesionāliem pianistiem, no sešiem D klases flīģeļiem tika izvēlēts flīģelis Lielajai zālei. Līdzīgā kārtā no trīs piedāvātajiem vidējā izmēra C klases flīģeļiem tika atlasīts Kamerzāles instruments.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Ja neveiksies sarunās ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jau šonedēļ LIZDA vadībai iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ - ar Saeimas frakcijām. LIZDA valde 4.septembrī sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.

Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumi netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Pārstrādātajā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdzšinējo 1,65 miljardu eiro vietā.

Tā piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.