Kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā banka Citadele filiālēs Baltijā ir saņēmusi vairāk nekā 300 pieteikumus no Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem.

Vislielākais pieteikumu skaits saņemts Latvijā – 73 %. Savukārt Lietuvā saņemti 26 % no visiem pieteikumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti Rīgas filiālēs, otrais lielākais pieteikumu skaits novērots Ogrē un Daugavpilī.

Ukrainas pilsoņiem, kuri meklē patvērumu no karadarbības Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, konta atvēršana ir bez maksas. Lai atvērtu kontu, nepieciešams pieteikt vizīti un ierasties bankas filiālē, līdzi ņemot Ukrainā izdotu ceļošanas dokumentu vai ID, vai Latvijā izdotu termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA (ID).

“Vairāku nedēļu laikā esam ne vien saņēmuši Ukrainas pilsoņu pieteikumus teju visās Citadeles filiālēs – Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā, bet arī atvēruši kontus. Visaktīvāk, protams, pieteikumus saņemam Rīgā, tomēr esam novērojuši, ka Ukrainas pilsoņi aktīvi kontu dodas atvērt pēc iekārtošanās pagaidu dzīves vietā kādā no reģionu pilsētām. Atgādinām, ka kontu atvēršana kara bēgļiem ir bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielu jauno klientu skaita pieplūdumu, kontu atvēršana prasa ilgāku laiku,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Banka "Citadele" sākusi piedāvāt iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvērto kontu attālināti, informē bankā.

Lai kvalificētos attālinātai konta atvēršanai, uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijā un uzņēmuma pārstāvim ar vienpersoniskām paraksta tiesībām jāizmanto kvalificēts elektroniskais paraksts identifikācijai (SmartID QES, eParaksts eID un eParaksts mobile) un pieteikuma parakstīšanai.

Ja uzņēmējs kvalificējas visiem kritērijiem, konta atvēršana aizņem līdz 20 minūtēm, un uzņēmējam uzreiz ir iespējams izmantot bankas kontu un veikt norēķinus internetbankā, savukārt bankas karti saņemt pa pastu. Lai kontu atvērtu pilnībā digitāli, uzņēmuma apgrozījums mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 tūkstošus eiro.

“Laiks ir būtisks resurss, un uzņēmumi augstu novērtē bankas pakalpojumu digitālo pieejamību sev ērtā laikā un vietā. Citadeles uzdevums ir stiprināt uzņēmējus, nodrošinot tos ar visiem nepieciešamajiem digitālajiem rīkiem, lai uzņēmēji var taupīt laiku un koncentrēties uz sava biznesa attīstību. Esam radījuši digitālu ekosistēmu, kur mazie un vidēji uzņēmēji attālināti var kļūt par bankas klientu un saņemt visus nepieciešamos e-komercijas rīkus, kā arī, nepieciešamības gadījumā, uzreiz filiālē saņemt POS terminālu. Tas nozīmē, ka pāris stundu laikā gan esošie, gan jaunie uzņēmumi var uzsākt savu digitālās uzņēmējdarbības ceļu un sākt apkalpot savus klientus. Izmēģinājuma fāzē iespēju atvērt kontu attālināti izmantojuši jau vairāk nekā 100 uzņēmumi,” stāsta bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Nozarē bieži uzskata, ka jādara tā, kā ir citur Eiropā. Bet, ja redzam, ka Latvijas IKP uz personu ir otrajā vai trešajā vietā no apakšas pēc Rumānijas un Ungārijas, ja mēs redzam, ka ekonomikas bāze ir ļoti zema – mums vēl nav trešās vai ceturtās kapitāla uzkrāšanas paaudzes –, ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas

Jūs pārstāvat banku, kuras klienti pārsvarā ir turīgi cilvēki. Kā šī krīze ietekmē jūsu banku un tās klientus?

Krīze, protams, ietekmē visu ekonomiku. Esam tādā krīzē, kas skārusi jau visu pasauli. Ja atskatāmies pagātnē, tad 1998. gada krīze vai it īpaši 2008., 2009. gada krīze, ko mēdz saukt par pasaules finanšu krīzi, skāra daudzas valstis, bet ne visas, savukārt šī pandēmija skārusi visu planētu. Tas mūsu laikmetā ir kaut kas nepiedzīvots. Mūsu bankas pamats ir private banking un, kā jūs teicāt, turīgu klientu apkalpošana. Sākot no 2017. gada, līdz ar jaunas vadības komandas darba sākumu un jaunas stratēģijas apstiprināšanu, mūsu banka orientēta uz to, kā to un tās infrastruktūru padarīt pieejamāku, pieprasītāku vietējiem uzņēmējiem. Mūsu klienti ir tie, kas vēlas saņemt mazliet citādu – personiskāk orientētu – servisu ar individuālu apkal pošanu. Un būtiski, ka šādu apkalpošanu šodien var saņemt arī cilvēki, kas klasiskā, vecās skolas izpratnē pat neskaitās ļoti turīgi. Es teiktu, ka šī ir banka uzņēmējiem. Bet skatāmies uz to arī plašāk. Uzņēmējs, protams, ir uzņēmuma īpašnieks, vadītājs, viņa ģimenes locekļi, bet arī dažāda līmeņa vadītāji, kuri tāpat varētu vēlēties personiskākus bankas pakalpojumus.

Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir gatavas atvērt maksājumu kontus Ukrainas bēgļiem, informē Latvijas Finanšu nozares asociācijā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ikvienam bēglim ir tiesības uz pamatkontu. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina klientam iespēju ieskaitīt tajā darba algu, pensiju, valsts pabalstus, mācību iestādes stipendijas un citus maksājumus, kā arī iespēju izņemt skaidru naudu kredītiestādē vai bankomātos, veikt pārskaitījumus, piesaistīt maksājumu karti un veikt norēķinus ar to.

Atbalstot Ukrainas tautu, vairākas bankas ir ieviesušas atvieglotu kārtību norēķinu konta un maksājumu kartes noformēšanai Ukrainas bēgļiem, kas Latvijā atraduši drošu patvērumu. Tāpat ir bankas, kurās konta pieteikuma izskatīšana un tā atvēršana, kā arī maksājumu kartes izsniegšana un lietošana ir bez komisijas maksas.

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 8 miljoni eiro – liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Bankas datus sniegušas pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var pieaugt, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas.

Latvijas bankās ir identificēta viena fiziskā persona, kura ir tieši pakļauta sankcijām, un 15 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās (četrām no tām ir konti divās dažādās bankās vai vairāki konti vienā bankā), līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu un gāzi, apstiprinājis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Aizstāvot Ungārijas valdības lēmumu, ministrs intervijā CNN sacīja: "85% mūsu gāzes piegādes nāk no Krievijas, un 65% mūsu naftas piegādes nāk no Krievijas. Kāpēc? Jo to nosaka infrastruktūra. Tas nav prieka pēc, mēs neesam izvēlējušies šo situāciju."

Sījārto norādīja, ka nav alternatīvu avotu vai maršrutu, kas ļautu Ungārijai apturēt Krievijas energoresursu importu nākamajos pāris gados.

Maskavas ieviestā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Severstal Distribution" (tagad - SIA "Marcegaglia Baltics") pagājušajā gadā strādāja ar 341,847 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta 170,026 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums strādāja līdz 2022.gada 1.martam, un, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas pret Krieviju, kā arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja Alekseja Mordašova iekļaušanas sankciju sarakstos, uzņēmuma saimnieciskā darbība tika iesaldēta. Līdz ar to 2022.gada rezultāti nav objektīvi salīdzināmi ar 2021.gada rezultātiem.

"Severstal Distribution" apstādināja saimnieciskos procesus, kā arī pārtrauca kravu piegādes klientiem. Turpmāk uzņēmums koncentrējās uz galvenajām funkcijām, kas vērstas uz pamatvajadzību nodrošināšanu un darbības uzturēšanu. Arī uzņēmuma maksājumi tika ierobežoti un notika tikai tādā mērā, lai varētu turpināt pastāvēt. Darbības ar naudas līdzekļiem tika veiktas, balstoties uz to valstu regulatoru atļauju saņemšanu, kurās "Severstal Distribution" bija atvērti konti.

Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka tas ir pietiekami daudz, jo tās nav vienkāršas lietas - kopumā kriminālvajāšanas sākšanai nodotie procesi ir par 7,2 miljoniem eiro.

Šnite-Roķe skaidroja, ka šie jautājumi ir ļoti komplicēti. Ļoti reti ir gadījumi, kad kāds darba ņēmējs ziņo, ka "man tanī un tanī dienā izmaksās algu aploksnē" un var vienkārši atnākt un pieķert pie rokas. "Visbiežāk pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska, tādēļ arī operatīvais darbs un izmeklēšanas darbs ir ļoti sarežģīts," viņa teica.

VID vadītāja stāstīja, ka tur ir iesaistīti gan ārvalstu banku konti, gan tiek deklarēti legālie ienākumi 700 eiro minimālās algas apmērā, bet uz kontu maksā katru mēnesi 1500 eiro. Tādēļ paralēli ir jāskatās arī fizisko personu konta apgrozījumi, jāveic rūpīgs analīzes darbs.

2020. gada Advokatūras dienās, kad vairāk nekā 100 valsts advokāti sniedza iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas, visbiežāk tikuši uzdoti jautājumi par mantojuma unģimenes tiesībām, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes veiktā aptauja.

Advokatūras dienas šā gada martā notika jau 11 reizi un ik gadu interese bijusi augsta. “Problēma nav ar Covid-19 vai likumu nepilnībās, bet gan apstāklī, ka cilvēki juridiska rakstura problēmas mēdz ielaist. Pie advokātiem vēršas tikai tad, kad lieta ir sāpīga,” tā Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Viņš iedzīvotāju pastiprināto interesi par mantojuma tiesībām liedzās saistīt ar bailēm par vīrusa izplatību pasaulē, uzsverot, ka cilvēku interese par šo tiesību jomu gadu no gada būtiski nemainās, un mantojuma tiesības topā nonākušas vien ar nelielu pārsvaru.

Lietuvas banka "Swedbank", pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, iesaldējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, paziņojusi sanatorija.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis šīs sanatorijas vadītājs Iļja Jepifanovs, viņš vērsies pie atbildīgajām Lietuvas institūcijām, lūdzot atbloķēt kontus, lai varētu samaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Pēc viņa teiktā, konti iesaldēti 18.decembrī, kā pamatojumu norādot sankcijas, ko ES noteikusi Baltkrievijai.

Pašas sanatorijas "Belorus" ES sankciju sarakstā nav, bet 17.decembrī tajā iekļauta Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Sanatorija darbojas kā valsts iestāde.

"Mums nav saistības ne ar kādām fiziskajām personām, esam Baltkrievijas Republikas īpašums. Neesam saistīti ar sliktiem cilvēkiem vai sliktām lietām," izteicies Jepifanovs. "Esam sekmīgs uzņēmums, kas dod darbu lielam skaitam cilvēku, kuri regulāri godīgi nomaksā visus nodokļus, atbalsta Lietuvas valsti, un tāda situācija man nav saprotama. (..) Nevaram pat izmaksāt algas, lai gan nauda ir."

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem, vienlaikus, starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.

Kopš pērnā gada ārzonu sarakstā iekļauta arī Krievija - uzņēmumos, kuros vismaz 20% daļu pieder ārzonas akcionāriem, visvairāk šādu akcionāru ir tieši no Krievijas - 70,36% gadījumu, kam seko Kipra (7,55%) un Izraēla (6,3%).

Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (16,84%), nekustamais īpašums (9,19%), kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (6,02%).

Vēl 35,75% kā darbības pamatveidu norādījuši jomu, kas neiekļaujas NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kategorijās. Uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 20% daļu pieder ārzonu akcionāriem, īpašnieki ir arī no tādām eksotiskām vietām kā Virdžīnu salas (26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi), Apvienotie Arābu Emirāti (13), Beliza (10), Panama (deviņi) un Bermudu salas (četri).

Parakstīšanās uz ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Indexo" jaunajām akcijām sāksies pirmdien, 11.decembrī, un vienas akcijas cena būs 12 eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Indexo", kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas izveides projekta, trešdien, 6.decembrī, ir saņēmis jaunās akciju emisijas prospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas.

Tas nozīmē, ka "Indexo" var sākt kapitāla piesaisti, kas ir pēdējais priekšnoteikums bankas licences saņemšanai un bankas darbības uzsākšanai. Parakstīšanās periods norisināsies no šī gada 11.decembra līdz 29.decembrim.

"Indexo" jaunajā akciju emisijā tiks kopumā piedāvātas līdz 1,15 miljoniem akciju. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 12 eiro vērtībā.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis paziņojumā norāda, ka ar pērn vasarā piesaistītā kapitāla palīdzību praktiski noslēgts licencēšanas process, izveidota jaunas bankas tehniskā infrastruktūra, nokomplektēta vadības komanda un jau tuvāko mēnešu laikā banka būs gatava sākt apkalpot pirmos klientus. Kapitāla piesaiste ir pēdējais solis pirms bankas licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas.

Šodien, 11. decembrī, sākas parakstīšanās uz IPAS “Indexo” jaunajām akcijām.

Vienas akcijas cena ir 12 eiro. Parakstīšanās periods ilgst līdz šī gada 29. decembra plkst. 15.30. Jaunajā akciju emisijā “Indexo” plāno piesaistīt 12,5 miljonus eiro, kas nepieciešami bankas licencēšanai un bankas darbības nodrošināšanai.

Akciju emisiju “Indexo” veic saskaņā ar apstiprināto akciju emisijas prospektu, ar kuru var iepazīties “Indexo” mājaslapā. “Indexo” jaunajā akciju emisijā kopumā tiks piedāvātas 1 150 000 akcijas. Minimālais ieguldījums ir 12 eiro, kas ir vienas akcijas vērtība.

“Parakstīšanās jaunajām “Indexo” akcijām ir ne tikai unikāla iespēja kļūt par akcionāru labi pelnošajā banku sektorā, bet arī aktīvi līdzdarboties pozitīvu pārmaiņu veicināšanā Latvijas finanšu nozarē. Vēl pērn mūsu apgalvojumi par nepietiekamu banku konkurenci tika uztverti ar zināmu skepsi. Šobrīd šī problēma ir vispāratzīta. Situācija banku sektorā līdzinās tai, kāda tā bija pensiju pārvaldē pirms 7 gadiem. Pateicoties lielajai klientu bāzei, atpazīstamajam zīmolam “Indexo”, šī ir acīmredzama milzīga biznesa iespēja izveidot modernu, uz klientiem vērstu vietēju banku, kur visi stratēģiskie lēmumi, produktu attīstības prioritātes būs pakārtotas tieši Latvijas klientu vajadzībām. Aicinām ikvienu piedalīties “Indexo” jaunajā akciju emisijā, lai šāda banka varētu uzsākt klientu apkalpošanu jau īsi pēc bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis,“Indexo” valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.