Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Neskatoties uz to, ka šodien sākusies pavasara/vasaras sezona komercdarbībai, kafejnīcu īpašnieki vēl nesteidz atvērt āra terases un gaida siltāku laiku, aģentūrai LETA norāda aptaujātie uzņēmēji.

Kā stāsta netālu no Rīgas domes esošā vasaras dārza Egle pārstāvis Uģis Putniņš, šodien vasaras dārzs atvērts un darbojas daļēji. «Kases aparāti šodien ir ieslēgti, taču esam atvērti daļēji. Kamēr vēl nav pienācis siltāks laiks, siltumu nodrošināsim ar gāzes lampām.»

Doma laukumā esošā restorāna 13 krēsli vadītājs Gunārs Kaņepājs atzīmē, ka tad, kad Doma laukumā spīd saule, tad āra kafejnīca darbosies, bet, ja saule nespīd, tad āra kafejnīca būs slēgta. «Lai strādātu pastāvīgi, vajadzīga vismaz plus 15 grādu āra temperatūra. Tikai tad kāds vispār grib apsēsties āra kafejnīcā.»

Savukārt restorānam Kaļķu vārti patlaban vēl jāsaņem atļauja, lai varētu atvērt āra terasi, skaidro Kaļķu vārtu pārstāvji.

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Grobiņas pilsdrupu pakājē zem viena jumta apvienojies radošs mikslis – kafija, saldējums un novada atpūtas dzīves kodols jeb informācijas centrs. Tā ir vasaras kafejnīca ICafe, kas piedāvā vairākus «zaķus» uzreiz – gardumus, suvenīrus un tūrisma ziņas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Nosaukuma pirmais burts jāizrunā kā parasts latviešu «i» kā no vārda «informācija»,» iestādes īpašnieks Uģis Ostelis smaidot kliedē Kursas Laika samulsumu par to, kā pareizi izrunāt kafejnīcas nosaukumu. Šāda vieta viņa iecerēs bija radusies jau krietni pirms kafejnīcas reālajām aprisēm. Pagājušajā gadā viņš novērojis, kā pie pilskalna darbojas vasaras kafejnīca, un izprātojis, ka ideja un vieta ir ļoti labas, tikai viņam padomā cits koncepts – līdz ar kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem tirgot veselīgas tējas ar dažādu augu medu un līdz ar šokolādi un citiem kārumiem piedāvāt mazus burkāniņus, bet «čupa čupus» aizstāt ar medus stienīšiem.

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Iespējams, līdz sezonas sākumam varētu tapt risinājums tiem ēdinātājiem, kuru vasaras terases skar ūdens hidranta akas atrašanās vietu.

Viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai restorāns veiksmīgi darbotos un spētu piesaistīt vairāk apmeklētāju vasaras sezonā, ir terases esamība. Līdz ar to restorāni un kafejnīcas iegulda gana lielus līdzekļus un pūles, lai izveidotu terases, turklāt ir svarīgi, lai tās varētu kalpot ne tikai vienu sezonu vien. Lai gan ārā vēl valda ziema, restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau tagad ir uzsākuši darbu pie terašu projektu saskaņošanas, lai, iestājoties siltajam laikam, būtu gatavi uzņemt viesus. Tomēr ne visiem iet gludi. Proti, Vecrīgā ir aptuveni 14 vietas, kur kafejnīcu vasaras terases atrašanās vieta ir arī ūdens hidranta akas atrašanās vieta, tāpēc terases izvietošana ir apgrūtināta vai nav iespējama. Jāatgādina, ka šī problēma plašāk tika izgaismota pagājušā gada pavasarī, kad vairākiem Vecrīgas restorāniem neizdevās saskaņot jau esošās terases projektus. Toreiz gan tika rasts kompromiss, proti, katrs problemātiskais gadījums tika skatīts individuāli un panākts risinājums, kas apmierināja visas puses. Šogad gan izskatās, ka risinājumus nebūs tik viegli panākt.

Piejūras pilsētās biznesa sezona ir tikpat īsa, cik saulainā vasara, bet Dagnis Bricis un Elīna Berklava no tā nebaidās un ir atvēruši vasaras un pludmales lietu veikalu "Vilnis".

E. Berklava un D. Bricis ir pazīstami sen un jau vairākus gadus viņam piederošajā kafejnīcā "Spinout Surf Cafe" Latvijas vasaras galvaspilsētā piedāvājumā ir bijuši E. Berklavai piederošā Latvijas dizaina veikala "M50" apģērbi.

"Šajā vasarā mums radās iespēja tikt pie telpām galvenajā promenādē pie kolosālās kafejnīcas "Laiva". Dagnis piedāvāja paplašināt to, ko darījām iepriekš "Spinout Surf Cafe" – ar dubultu jaudu un plašāku klāstu. No "M50" puses tie ir latviešu dizaineru apģērbi un aksesuāri, no pašas pieredzes – pārbaudītas kvalitātes bērnu pludmales mantas un grāmatas. Savukārt Dagnis sadarbībā ar saviem piegādātājiem rūpējas par sportisko sadaļu un piedāvā visu jūras priekiem. Šobrīd tas ir kā "pop-up" formāta vasaras veikals," stāsta E. Berklava, kas ir veikala "Vilnis" (SIA "Spinout") idejas līdzautore un veikala vadītāja.

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Savu otro darbības sezonu 2.maijā uzsāks unikāla kafejnīca Gulbenē – Cafe VAGONĀ, kas izvietota restaurētā 1959.gada šaursliežu kravas vagonā.

Līdz pat 1992.gadam tajā tika pārvadātas kravas – saimniecības, rūpniecības preces, tehniskās iekārtas utt. Pēc kravas pārvadājumu pārtraukšanas, tas zaudēja savu pielietojumu. 30 gadus pavadīja gaidot, līdz 2022.gadā tika pamanīts un drīz vien uzsāka savu pārdzimšanas ceļu, lai atkal kļūtu noderīgs.

Vagons veidots tā, lai saglabātu tā oriģinālos izmērus un šarmu, tajā pašā laikā padarot to interesantu un piesaistošu apkārtējiem. Idejas autori ir Kļaviņu ģimene. Šī būs pirmā pilnā darba sezona (no maija līdz septembrim), jo pērn kafejnīca vēra savas durvis tikai jūlija beigās.

Tieši vasaras sezonā dzelzceļa apkārtnē notiek vislielākā rosība un krāšņākie pasākumi. Tuvākais no tiem jau 4.maijā, velo sacensības „Apsteidz Tvaiku”, kurās velo braucēji mērosies spēkos ar tvaika lokomotīvi Ferdinands veicot distanci no Gulbenes līdz pat Alūksnei.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Šodien pārgriezta jaunā atpūtas centra Dianda atklāšanas lente. Tas mājvietu radis bijušās viesnīcas Brīze ēkā Atmodas ielā 9, vēsta portāls zz.lv.

«Mēs šeit gribam veidot ģimenei draudzīgu vidi,» pašvaldības darbiniekiem skaidrojusi uzņēmuma īpašniece Ilveta Ločmele. No šodienas darbu atsācis gan hotelis, piedāvājot astoņus numuriņus un 20 gultasvietas (ir iespēja gultasvietu skaitu palielināt, piedāvājot matračus), gan kafejnīca, kas strādās ik dienu no pulksten 10 līdz 22. Kafejnīca ir pieejama ikvienam apmeklētājam, ne tikai tiem, kas mitinās hotelī, norāda uzņēmuma izpilddirektore Kristīne Bogdane, piebilstot: tā varētu kļūt par tuvējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju un Zemgales Darījumu centrā strādājošo iecienītu vietu, jo plānots ieviest arī tā saukto dienas piedāvājumu.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes ne­pārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības prin­cips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedok­lis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulēju­si vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.

Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase ne­tiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.

Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrū­tināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pie­eja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.

Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai pa­rādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) infor­mējot restorāna īpašnieku.

Siera ražošana Ogrē pazīstamajam ēdināšanas uzņēmumam SIA Malevss no drošības spilvena krīzes gados kļuvusi par būtisku biznesu, kas ļauj iekarot popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sierštelles siers, uz kura iepakojuma tiek atgādināts par senā peldu kūrorta tradīcijām, veicina arī lepnumu par savu novadu un nes Ogres vārdu Latvijā un ārvalstīs. Tas uzņēmuma dibinātājam un valdes priekšsēdētājam Mārim Legzdiņam ir svarīgi – viņš tūrisma veicināšanā saskata kādreiz populārā kūrorta un pēcāk trikotāžas ražošanas pilsētas attīstības iespējas.

Loģiska ķēdīte

Malevss dibināts 1994. gadā un sākotnēji nodarbojies ar pārtikas vairumtirdzniecību. Ļoti drīz saprasts – nepieciešams arī savs veikals. «Tas ļāva nopelnīt nedaudz vairāk,» pirmsākumus atminas M. Legzdiņš. Nākamais solis bija pievēršanās ēdināšanai, «jo darbinieki gribēja ēst. 1995. gadā uztaisījām diennakts bistro, kas bija diezgan populārs Ogrē, tajā bija frī kartupeļi un giross – tāds bija tā laika pieprasījums –, pie mums brauca ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas ēst. Uztaisījām arī mazu vasaras dārziņu. Viss bija miniatūrs, salīdzinot ar šo brīdi, taču, izejot tam cauri, sapratu, ka ēdināšana ir interesantāks bizness par tirdzniecību. Turklāt pārtikas veikalus jau sāka pārņemt ķēdes, ar kurām konkurēt bija bezcerīgi,» tā M. Legzdiņš. Pirmā restorāna izveidei Ogrē viņš izlēma pirkt ēku, nevis turpināt darboties nomātās telpās. Izvēle krita par labu vēsturiskai ēkai stratēģiskā vietā – līdzās stacijai un autoostai, kur ir liela cilvēku plūsma. Pirmskara gados tur bija dzīvojamais nams un veikals, pēc kara – milicija, cietums un atskurbtuve, no kā arī aizgūts restorāna nosaukums Policijas akadēmija ‘98. Kad M. Legzdiņš ēku 1997. gadā nopirka, tā jau apmēram desmit gadu stāvēja tukša un bija avārijas stāvoklī. «Bija tikai sienas un daļa no jumta, ne logu, ne durvju nebija,» viņš atminas. Tas gan nebiedēja un jau 1998. gadā durvis vēra restorāns, ēkā darbojās arī kafejnīca. Cilvēku interese par jauno restorānu bija liela, noprotams no fotogrāfijas, kas uzņemta atklāšanas dienā un joprojām rodama uz M. Leg zdiņa galda.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Bauskas vecpilsētā aizvērti vairāki uzņēmumi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Baznīcas un Rūpniecības ielas krustojumā slēgts mēbeļu veikals, Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā vairs nedarbojas sporta preču veikals. Pagājušajā nedēļā aizvērta arī kafejnīca «Čuguna roze», kur 21. decembrī notika pēdējais pasākums.

«Šis bizness nav viegls. Pēdējais piliens bija blūza dueta Ismo Haavisto no Somijas un Andres Roots no Igaunijas uzstāšanās. Bija reklāma, taču no Bauskas atnāca pieci cilvēki,» stāsta īpašnieks Mārtiņš Ruža. Viņa secinājums – šādu kafejnīcu baušķeniekiem nevajag.

Darbības sākumā pirms četrarpus gadiem kafejnīcas piedāvājums šķitis ļoti daudzsološs. Piektdienās un sestdienās bija mūzikas vakari. Telpa bija apmeklētāju piepildīta, vietas bija jāpiesaka iepriekš. «Pie mums ir bijuši daudzi augsti viesi – četras reizes viesojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis un citi pazīstami politiķi, dažādas kantrimūzikas zvaigznes, mākslinieki Edvīns Zariņš, Gints Žilinskis, Žoržs Siksna, Viktors Zemgals, grupas «Sestā jūdze», «Apvedceļš», «Emburgas zēni», «Baltie lāči». Te pusdienoja Somijas vēstniece, delegācijas no Kosovas un Taivānas, ebreju biedrības pārstāvji un daudzi citi,» atceras M. Ruža.

Coffee Inn kafejnīcu ķēde svin pirmo desmitgadi Baltijas valstīs - 2007. gada 27. martā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika atvērta pirmā Coffee Inn kafejnīca. Tagad visos noietu tirgos tiek ieviests jauns zīmols - turpmāk Coffee Inn darbosies kā Caffeine Roasters.

Visām Coffee Inn kafejnicām, tostarp arī Latvijā, tiks nomainīts nosaukums, un rebrendingu tiek plānots pabeigt trīs mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka vasaras vidū Rīgā visas vietas darbosies ar jauno nosaukumu.

Līdzīpašnieks Vigantas Maksele norāda: «Atjaunojot mūsu zīmolu un pārejot uz vienotu Caffeine Roasters zīmolu visos tirgos, tostarp arī Latvijā, mēs vēl vairāk izceļam savu būtību un uzņēmuma politiku. Līdz ar zīmola maiņu efektīvāka kļūs arī mārketinga un komunikācijas politika.»

Latvijā pirmā Coffee Inn kafejnīca tika atvērta 2010. gada 1. jūlijā Audēju ielā 15, Rīgā, un darbojas vēl joprojām.

Šobrīd Coffee Inn ir 60 kafejnīcas Baltijas valstīs. Kafejnīcu ķēde ir uzsākusi darbību arī pāri Atlantijas okeānam, verot pirmo kafejnīcu ASV.

Bulduru uzņēmēji sagaida mierīgāku vasaru, nekā ierasts līdz šim. Apgrozījuma mazināšanās Krievijas tūristu sarukuma dēļ ir neizbēgama.

Jūrmalā Bulduru un Vienības prospekta krustojuma tuvumā mājvietu atraduši vairāki restorāni, viena zobārstniecības privātprakse, Latvijas dizainu lietu veikaliņš, kā arī divi skaistumkopšanas saloni. DB uzrunātie uzņēmēji teic, ka šis krustojums Bulduros ir centrālais, jo no tā ceļš ved uz pludmali, kas atrodas vien aptuveni 100 metru attālumā. Bulduros atšķirībā no rosīgās Jomas ielas Majoros visbiežāk apgrozoties tie, kas šeit dzīvo, kā arī ārvalstu pilsoņi, visvairāk no Krievijas, kuri iegādājušies īpašumus. Klasisko atpūtnieki no Rīgas vai citām tuvējām pilsētām Bulduros esot mazāk nekā citviet Jūrmalā. Iespējams, tādēļ, ka Bulduru prospektā ielu malās ir samērā maz vietu, kur novietot automašīnu.