Otrdien, 10.maijā, Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokās nodota īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes josta, kas tapusi, pateicoties vairāk kā 3000 iedzīvotāju laba vēlējumiem vietnē www.turiesprezident.lv laikā, kad prezidents slimoja.

Ar katru pievienoto vēlējumu vietnē turiesprezident.lv tika nodrošināta viena rindiņa īpaši Valsts prezidentam veltītajā Lielvārdes jostā, kas prezidentam Raimondam Vējonim palīdzēs būt stipram miesā, garā un lēmumos.

Pateicībā par Latvijas tautas vēlējumu-Lielvārdes jostu Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka augstu vērtē to, ka šajā jostā ir ieausti ne tikai spēcinoši simboli, bet arī laba vēlējumi no tautas. Valsts prezidents ir priecīgs, ka šo Lielvārdes jostas ideju īstenoja jaunieši un parādīja, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties labas idejas īstenošanā.

«Liels prieks, ka grūtos brīžos cilvēki spēj radīt tik lielu atbalstu, kā mazi tā lieli, ģimenes, klases un pat latvieši pasaulē. Ar pagodinājumu apkopojām visus vēlējumus un vadījām īpašās jostas aušanas procesu, lai to atbalstītāju vārdā pasniegtu Valsts prezidentam,» saka projekta koordinatore Zane Šneidere.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa jau devīto reizi piedalās lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē Stockholm Furniture & Light Fair, kas norisinās no 4. līdz 8. februārim Stokholmā, Zviedrijā. Dizaina studenti no Latvijas ir pārstāvēti gadatirgus jauno dizaineru izstādē Greenhouse 2014.

Stends Local Identity / Design Rurality, ko veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares docētāji un studenti, iepazīstina ar brīvdabas teritorijai izstrādātiem radošiem vides dizaina risinājumiem. Sadarbībā ar Lielvārdes pašvaldību jaunie dizaineri studiju procesa gaitā attīstījuši Rembates parka labiekārtošanas koncepcijas, piedāvājot risinājumus parka tēlam un funkcionalitātei.

Lielvārde, būdama viena no senākajām Vidzemes pilsētām Daugavas krastā, 52 km attālumā no Rīgas, Baltijas mērogā ir plaši pazīstama ar tās vēsturiskajiem simboliem un zīmēm. Tā ir vieta, kas bijusi iedvesmas avots Latvijas nacionālā eposa Lāčplēsis autoram Andrejam Pumpuram un no kuras cēlusies Lielvārdes josta, uzsver augstākās izglītības iestāde.

Ulmaņbikses no citām atšķiras ar to, ka nevienam nebūs otras tādas pašas, jo tās izgatavotas no jau lietotām biksēm

Ulmaņbikses top no lietotām uzvalka biksēm, ko pāršuj jaunā štātē. Sākās viss ar to, ka pirms pāris gadiem Ruta Garklāva uzšuva savam dzīvesbiedram Kārlim Ulmanim mājas bikses un saprata, ka tas ir labs veids, kā uzlabot jau gatavas bikses. Vaicāti, vai tā ir sekošana līdzi zaļās dzīvošanas tendencēm, viņi norāda, ka mūsdienās tas ir moderni, bet tas neesot bijis viņu pašmērķis. Lielākais pluss ir tas, ka šādas bikses ir lētākas gan izgatavošanā, gan patērētājiem. K. Ulmanis uzsver, ka bikses, no kurām šuj Ulmaņbikses, nav šādas tādas, bet izmeklētas, lai tās nebūtu novalkātas.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Apģērbu pārstrādes projekts Ulmaņbikses ar savāktiem 11 eiro nesekmīgi noslēdzis kolektīvā finansējuma vietnē Indiegogo rīkoto kampaņu, kuras mērķis bija savākt 15 150 eiro, aģentūra LETA uzzināja vietnē Indiegogo.com.

Projektu atbalstījuši divi cilvēki.

Komentējot kampaņas iznākumu, viena no projekta autorēm Ruta Garklāva aģentūrai LETA sacīja, ka kampaņa bijusi domāta ārzemju pircējiem un ar blogu un tamlīdzīgu rīku palīdzību ārzemēs reklamēta, bet atsaucība bijusi ļoti maza. «Noteikti rīkosim vēl kādu kampaņu, visticamāk, ka pamainīsim platformu,» sacīja Garklāva. «Pašu Ulmaņbikšu projektu šīs kampaņas iznākums neietekmēs.»

Kā ziņots, kampaņa vietnē Indiegogo tika sākta ar mērķi savākt 15 150 eiro, kas uz pilnu slodzi ļautu noalgot šuvēju un iegādāties atbilstošu profesionālu tehniku, izstrādāt jaunu produktu - mēteli no vilnas un kokvilnas segām, kā arī palielināt ražošanas jaudu.

Tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness izsludina pieteikšanos projektam Biznesa eskalators, kas šogad norisināsies otro gadu.

«Šī projekta ietvaros mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem praktiski novērtēt savas idejas, sava produkta dzīvotspēju reālā vidē, vienlaikus saņemot konsultācijas no dažādu nozaru ekspertiem. Jau iepriekšējais gads ir pierādījis, ka bieži vien jaunajiem uzņēmējiem izšķirošs ir bijis tieši šis aspekts, kas ir pavēris arvien jaunus un citādus biznesa virzienus,» teic Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Pērn projektā roku tirdzniecībā izmēģināja vairāki uzņēmumi, piemēram, koka skrejriteņi DipDap, galda spēle Oligo, gaismas virtenes Cherry Picking, gleznas ar Swarovski kristāliem Latvian Art, Yuta apģērbi, kafejnīca Burbuļnīca, zīmola Biksēm stilizētās Lielvārdes jostas u.c.

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Samoa nacionālā lidsabiedrība Samoa Air lidmašīnās ieviesīs XL sēdvietas, kas paredzētas miesās īpaši raženiem pasažieriem, kā arī aprīkos savus lidaparātus ar platākām ejām un speciālām rampām, kuras atvieglo piekļuvi pie šīm sēdvietām.

Lidsabiedrība jau iepriekš ieviesa agrāk nebijušas inovācijas civilajā aviosatiksmē – aizvadītajā gadā sākot aprēķināt biļešu cenas, ņemot vērā pasažieru svaru. Samoa Air vadītājs Kriss Langtons skaidro, ka šāds risinājums izrādījies veiksmīgs un tagad lidsabiedrība sāks piedāvāt speciālu servisu pasažieriem, kuri sver vairāk par 130 kilogramiem, lai tie varētu ceļot ar lielākām ērtībām, vēsta Euronews.

«Dažreiz piekļūšana sēdvietām ir sarežģīta. Pēc tam, kad jūs tajās esat iespiedušies, nav vietas jūsu kājām. Mums nav daudz lidmašīnu, tomēr mēs vēlējāmies kaut ko darīt, lai apliecinātu, ka domājam par šīm problēmām,» sacījis Samoa Air vadītājs.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Sīkāko nominālu ekonomiskā jēga ir strīdīga; Latvijā iedzīvotāji aizvien vairāk nosliecas pret tiem.

Lielbritānijā viena un divu pensu monētu izlaišana apgrozībā pērn un aizpērn ir sarukusi apmēram uz pusi, liecina Karaliskās naudas kaltuves gadskārtējais ziņojums. Britu kritiskās pārdomas par savu sīknaudu iekļaujas visas Eiropas un globālajā diskusijā, kur arguments pret «kapeiciņām» ir to augstās izmaksas iepretī nelielajai ekonomiskajai atdevei.

Tā ASV viena penija monētu ražošana to aprites uzturēšanai 2017. gadā ir radījusi 69 miljonus dolāru lielus zaudējumus, ziņo valsts naudas kaltuve. Proti, viena penija materiālu, ražošanas un loģistikas izmaksas par šādu summu pārsniedza to monetāro vērtību. Šī attiecība dziļi mīnusos ir jau pēdējos desmit gadus ar strauju tendenci virzīties lejup kopš 2015. gada, kas skaidrojams ar cinka un vara cenu kāpumu.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Divi mākslinieki – Paula Pelše un Klāvs Loris – uz jogas apģērba grafiski atveido pašu uzņemtās fotogrāfijas

Paula un Klāvs apvienojušies projektā Muta. Katrs radītais darbs un apģērba grafika tiek veidota, iespaidojoties no pašu uzņemtām fotogrāfijām, kuras tapušas ceļojumos pa pasauli un Latviju. «Mums abiem ir tuva dabas tēma, tādēļ apģērbos grafiski attēlojam dažādus dabas elementus. Uz krekliem un legingiem uzdrukātajos darbos ir redzamas detaļas no Austrālijas lietus mežiem, Portugāles okeāna piekrastēm, Āfrikas tuksneša un Sicīlijas vulkāna, kā arī no Latvijas mežiem un ūdeņiem,» stāsta Paula.

Abi ir Latvijas mākslas akadēmijas absolventi. Paula ieguvusi zinības grafikā, bet Klāvs – glezniecībā.

Tuvāk dabai

DB šonedēļ vēstīja (30.08.), ka pērn gandrīz 8000 uzņēmumiem uzrādītā nodokļu pārmaksa ir vairāk nekā 160 milj. eiro, turklāt katrs ceturtais no šiem uzņēmumiem nodokļu atmaksā saņēmis vairāk, nekā pats samaksājis nodokļos, turklāt jau vismaz trīs gadus pēc kārtas.

Kā liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti, situācija, kad valsts atskaites periodā atmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir ierasta. Iespējams, tas gadu no gada turpinās, pateicoties likumdošanas robiem, jeb, kā drīzāk varētu teikt šajā gadījumā, likumdošanas savdabībai. Uzņēmumi daļu nodokļu maksā avansā, ievērojamu sadaļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtība.

Atgriežoties pie šiem aptuveni 20% uzņēmumu no visu to uzņēmumu skaita, kam nodokļi tiek kompensēti, tie stabili pārstāvēti šai savādajā topā jau vairākus gadus pēc kārtas, tomēr mulsina vēl viens fakts. Proti, no visu tā saucamo negatīvo nodokļu summas lauvas tiesu – 60% – saņem tieši šī uzņēmumu saujiņa, precīzāk, tikai 1797 uzņēmumi. To kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedza divus miljardus eiro, bet kopējie maksājumi valsts makā allaž ir negatīvi – pēdējo trīs gadu laikā tie svārstījušies no 140 līdz 97 milj. nodokļu maksātājiem atņemtiem eiro. Šiem uzņēmumiem vismaz trīs gadus – tik tālu sniedzas publiski pieejamie dati – nepārtraukti tiek uzrādīta nodokļu pārmaksa daudzu miljonu eiro apmērā, un pēc DB izvaicāto ekspertu domām šo uzņēmumu gadījumā nodokļu atmaksu pamatā veido tieši PVN maksājumi. Turklāt interesanti, ka vairāk nekā trešdaļa no tiem ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Vēl viens fakts – gadu no gada tie palielina zaudējumu apjomu. Tajā pašā laikā nodarbina vidēji astoņus darbiniekus katrs. Arī šo uzņēmumu pārstāvētās nozares ir interesantas – pamatmasa darbojas kravu un pasažieru pārvadājumos un pārtikas vairumtirdzniecībā. Par eksportējošiem nozarēm ir mazāk neskaidrību, bet citas liek saraukt pieti, atzīst arī Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Kā viņš iepriekš norādīja DB, daļa šo uzņēmumu nešaubīgi ir godājami un pelnījuši saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Tomēr, uz šīs dīvainās statistikas fona, kas rada iespaidu par to, ka šis tas tur «nelīmējas kopā», ir arī otra – negodprātīgo uzņēmumu daļa. Sanāk, ka starp šīs īpatnējās grupas uzņēmumiem ir arī tādi, kas spēj manipulēt ar nodokļu sistēmu tik augstā līmenī, ka vienus nodokļus, piemēram, par darbiniekiem, var segt uz atmaksāto nodokļu rēķina. Citiem vārdiem sakot – uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot iemesls ir sistēmas nepilnības, kļūdas, kas jāizķer kā ērces no sēņotāja biksēm, lai iztiktu bez nelāgām sekām, kas, kā jau var noģist, izdara zināmu spiedienu uz valsts maku. Budžeta veidošanas kontekstā, kur ministrijas cīnās par miljoniem un atsevišķas nozares gaužas par mūžīgo nabadzību un lobija vārdā gatavas pašas pasludināt savu pastaro dienu, tā liekas īpaši liela greznība – regulāri dāvināt veikliem zēniem daudzus miljonus eiro. Tā vairs nav nodokļu atmaksa, bet nepelnīta dāvana no valsts, publiskās naudas prēmija par izdomu, spējot apvest sistēmu ap stūri, iespējams, nevis tikai trīs, bet jau daudzu gadu garumā.