SIA Cido grupa Liepājas Lāčplēša alus darītavas zīmols Lielvārdes alus aldari turpina senās amatnieku alus tradīcijas un pēc īpašas receptūras radījuši ekskluzīvu ķiršu alu Lielvārdes Kriek, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajam alum par godu un sadarbībā ar vietējiem ogu audzētājiem, radīta speciāla sērija Limited Edition no Latvijā audzētiem ķiršiem, kas tiek brūvēta nelielā daudzumā – 10 000 pudeles - un katra no tām ir īpaši numurēta.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis norāda, ka šī ir pirmā sadarbība ar vietējiem ogu audzētājiem.

Viena no zemnieku saimniecībām, ar kurām uzsākta sadarbība un iepirkti ķirši, ir Tukuma novada Dambīši, kas savā plašajā saimniecībā ar dārzkopību nodarbojas jau trīs paaudzēs.

Lielvārdes alus darīšana tika uzsākta pērn, alus meistariem radot jaunu alus zīmolu. Lielvārdes Gaišo, Lielvārdes Tumšo, Lielvārdes Kviešu šogad alus meistari ir papildinājuši ar jaunām garšām – Lielvārdes Kriek, Ozolu nefiltrēto un Lielvārdes Citra.

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu eiro lielā vekseļa lietā Valsts policija pagājušā nedēļā par aizdomās turētajām atzinusi sešas personas, kurām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizturēti ir trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Aizturēšana veikta šogad martā sāktā kriminālprocesā par to, ka 2015.gada novembrī Lielvārdes domes priekšsēdētājs iesniedza Valsts kasē iesniegumu ar lūgumu izsniegt vēstuli aizdevumam 200 miljonu eiro vērtībā Lielvārdes novada pašvaldības darījumam, kas nav noticis.

Izmeklēšanas laikā veiktas 15 sankcionētas kratīšanas, kurās izņemta datortehnika, datu nesēji un dokumenti. Aizturētās personas 9.jūnijā atzītas par aizdomās turētām.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro, pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes alus radījis jaunu alu tradicionāli darīto eilu klāstam – Lielvārdes Zelta Laikmeta alu. Lielvārdes Zelta Laikmeta alus tapis, izmantojot Latvijā ražotu iesalu, un darīts ierobežotos apjomos – 20 000 pudeles, pastāstīja uzņēmumā.

Jaunais Lielvārdes alus Zelta Laikmeta radīts, izmantojot Latvijas miežu iesalu no LATRAPS, kas atrodas Jelgavas novada Elejā. LATRAPS iesalnīca tirgū darbību uzsāka 2014. gadā un šobrīd ir lielākā komerciālā iesalnīca valstī.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis stāsta: «Pēc Lielvārdes Ķiršu Kriek panākumiem, kas būtiskā mērā saistāmi ar vietējo – Tukuma novada – ķiršu izmantošanu, nākošais lielais solis bija vietējā miežu iesala izmantošana.»

Lielvārdes Zelta Laikmeta alus ir nefiltrēts rubīna eils, pusgadu noturēts ozolkoka mucās pirms pudeļošanas.

Otrdien, 10.maijā, Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokās nodota īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes josta, kas tapusi, pateicoties vairāk kā 3000 iedzīvotāju laba vēlējumiem vietnē www.turiesprezident.lv laikā, kad prezidents slimoja.

Ar katru pievienoto vēlējumu vietnē turiesprezident.lv tika nodrošināta viena rindiņa īpaši Valsts prezidentam veltītajā Lielvārdes jostā, kas prezidentam Raimondam Vējonim palīdzēs būt stipram miesā, garā un lēmumos.

Pateicībā par Latvijas tautas vēlējumu-Lielvārdes jostu Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka augstu vērtē to, ka šajā jostā ir ieausti ne tikai spēcinoši simboli, bet arī laba vēlējumi no tautas. Valsts prezidents ir priecīgs, ka šo Lielvārdes jostas ideju īstenoja jaunieši un parādīja, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties labas idejas īstenošanā.

«Liels prieks, ka grūtos brīžos cilvēki spēj radīt tik lielu atbalstu, kā mazi tā lieli, ģimenes, klases un pat latvieši pasaulē. Ar pagodinājumu apkopojām visus vēlējumus un vadījām īpašās jostas aušanas procesu, lai to atbalstītāju vārdā pasniegtu Valsts prezidentam,» saka projekta koordinatore Zane Šneidere.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Lai gan auditoru ziņojums par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) aizvadītā gada novembrī parakstītā 200 miljonu eiro vekseļa juridisko spēku ir saņemts, pagaidām informācija tajā ir konfidenciāla, informēja pašvaldības pārstāve Maruta Ruskule.

Ruskule skaidroja, ka pašvaldība vēlas satikties un izrunāt neskaidros jautājumus ar auditoriem, kas bijuši atbildīgi par vekseļa jautājumu, lai varētu sniegt detalizētus komentārus.

Viņa solīja, ka šīs nedēļas laikā tiks sagatavota informācija, kurā būs skaidrojums arī par to, kas minēts auditoru atzinumā.

Kā ziņots, pērn decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte (RA) aģentūrai LETA toreiz apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Lai uzlabotu drošību Lielvārdes pilsētas teritorijā tiek veikti video novērošanas sistēmas uzstādīšanas darbi, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kopumā paredzēts uzstādīt 10 kameras vairākās sabiedriskajās vietās pilsētā - tirgus laukuma, lielveikala Elvi, Lielvārdes novada Sporta centra, Pašvaldības administrācijas ēkas un Lielvārdes dzelzceļa stacijas apkārtnē, informējusi novada dome.

Videonovērošanas sistēma palīdzēs Pašvaldības un Valsts policijai efektīvāk reaģēt, lai novērstu kārtības pārkāpumus Lielvārdes pilsētā, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriski aktīvākajām zonām.

Plānots, ka video novērošanas iekārtas varētu sākt darboties martā pēc visu uzstādīšanas un saskaņošanas darbu pabeigšanas.

Šīs sistēmas projektēšanas un ieviešanas izmaksas ir 21 000 eiro.

Valdība plāno izvērtēt Lielvārdes lidlauka tālāko attīstību ar mērķi uzlabot lidlauka iespējas atbalstīt plašāka spektra militārās mācības un vingrinājumus, kā arī gaisa kuģu un bezpilota lidaparātu uzņemšanu, liecina Ministru kabineta apstiprinātais valdības rīcības plāns nākamajiem četriem gadiem, vēsta reģionālais portāls Daugavas balss.

Plāns paredz izstrādāt militārā lidlauka Lielvārde sertifikācijai nepieciešamo dokumentāciju un sertifikācijas kritēriju kontrolsarakstu. Tāpat iecerēts sagatavot izvērtējumu par Lielvārdes lidlauka turpmāko attīstību un pielietojumu, balstoties uz kuru turpinātos tā attīstība.

Saskaņā ar plānu iecerēts izstrādāt procedūras arī gaisa kuģu un bezpilota lidaparātu uzņemšanai.

Aizvadītā gada nogalē Lielvārdes aviācijas bāzē tika uzsākta sakaru iekārtu un programmatūru uzstādīšana, kas nodrošinās NATO dalībvalstu vienotas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidi un atbalsta sniegšanu gaisa operāciju veikšanai, ziņo Daugavas balss.

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Helēnas Šakinas darbi aizceļojuši uz Spāniju, Zviedriju, Ameriku un Ukrainu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stradu pagasta Zeltalejā kopā ar meitu Ingrīdu dzīvo astoņdesmit divus gadus vecā Helēna Šakina, kura, neraugoties uz savu vecumu, ir apbrīnojama rokdarbniece, viņa izšuj, ada, tamborē, mezglo, kā arī auž skaistas jostas celaiņu tehnikā. Jostu darināšanai šajā tehnikā Helēna izmanto nelielas kvadrātveida plāksnītes. Agrākās, no koka darinātās, tagad aizstājusi ar plastmasas. Bieži vien josta sniedzas pāri visai telpai, jo tautiskajai jostai noteikti jābūt trīs metrus garai.

Kā apaļas saritinājušās saules skapja plauktā rindojas viņas darinātās jostas, turpat arī adītie cimdi, mazmeitai savulaik darinātais tautas tērps, kā arī no smalkiem zīda diegiem tamborētās mandalas. «Citi tās veido no krāsainām smiltīm, es – no diegiem, jo neesmu zīmētāja. Galvenais jau nav materiāls, bet tajā ieliktā doma,» saka rokdarbniece, kura vairāk nekā trīsdesmit mūža gadus atdevusi Upītes astoņgadīgajai skolai, mācot bērniem matemātiku, periodiski arī ķīmiju un darbmācību. Viņa bijusi klases audzinātāja piecām klasēm, kuru audzēkņus ievadījusi dzīvē. «Skolā biju stingra skolotāja, jo bez matemātikas pamatzināšanām tālāk nevar mācīties. Īpaši jauki tagad ir satikties skolas salidojumos ar bijušajiem audzēkņiem,» saka Helēna.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Ceturtdien Lielvārdē notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām - tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas, informē Aizsatrdzības ministrija.

Pēc lidlauka atklāšanas pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas - divas Portugāles F-16 un divas Kanādas CF-188.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai Aliansei – Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība Aliansē,» ar šādiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Komandieris atgādināja, ka lidlauks jau ir pārbaudīts pirms trim nedēļām - septembra sākumā te notika mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā Lielvārdē nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas no Ramšteinas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas. «Tas ir svarīgākais pierādījums mūsu un Alianses spējām nodrošināt strauju sabiedroto spēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā mums māca Ukrainas krīze - laiks šādās situācijās ir izšķirošs - un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga aizsardzības spēja,» sacīja ģenerālleitnants R.Graube.

Zīmola Biksēm radītās Lielvārdes siksnas dažādās krāsās ir modernā versija senajai Lielvārdes jostai.

Lielvārdes jostas funkcionalitāte mūsdienās daļēji ir zudusi, tāpēc Pēterim Šiklovam un Rihardam Bilzēnam radās doma tai dot otro elpu un ļaut dzīvot citādā izpildījumā nekā agrāk. «Skatījāmies, kā to no moderniem materiāliem varētu padarīt valkājamu mūsdienās, pieejamu plašai sabiedrības daļai,» saka P. Šiklovs.

Attīstot savu ideju, uzņēmēji ievērojuši, ka tā dzīvo arī citu cilvēku prātos, un daudzi saka, ka viņi paši vai kāds pazīstams domājis par šādu produktu, bet nav to realizējuši. «Cilvēki ir pārsteigti, ka šī ideja nav bijusi realizēta agrāk. Mēs paši arī esam diezgan pārsteigti par to,» turpina P. Šiklovs. Viņš gan nav pārliecināts, ka kāds būtu tai ķēries klāt, jo šis pagaidām nav apjomīgs bizness un prasa daudz laika. «Mēs vispār neko nezinājām par tekstilu, ražošanu, tehnoloģijām. Tas bija viss jāuzzina, jāiemācās,» norāda uzņēmējs.

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ceturtdien, 3.decembrī tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – ir nosūtījis iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību. Vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības, informē Finanšu ministrijā.

«Šāda pašvaldības amatpersonas rīcība ir nepieņemama. Visām pašvaldībām ir skaidri zināma kārtība, kādā veidā tās var saņemt aizdevumus projektu īstenošanai. Tomēr bijušais Lielvārdes mērs ir vienpersoniski un bez saskaņošanas parakstījis vienošanos par apšaubāmu darījumu. Laicīgi nenovērsts, tas varētu apdraudēt ne tikai pašvaldības nodokļu maksātāju naudu, bet arī negatīvi ietekmētu valsts finansiālo situāciju un reputāciju kopumā. Tas nav pieļaujamas, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm gadījums ir rūpīgi jāizvērtē,» uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Savā iesniegumā ministrs lūdz tiesībsargājošās iestādes atbilstoši to kompetencei izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes pašvaldības vadītāja rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat ministrs lūdza izvērtēt, vai minētajā darījumā iesaistīto Latvijas pārstāvju, kuri tiek minēti pievienotajos dokumentos, rīcība arī nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Ņemot vērā uzņēmuma attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot līdzšinējo atsevišķu degvielas uzpildes staciju (DUS) finanšu rezultātus un tehnisko stāvokli, AS VIRŠI-A pieņēmusi lēmumu slēgt vairākas DUS, kas atrodas mazapdzīvotās vietās. Slēgs arī uzņēmuma degvielas uzpildes staciju Lielvārdes novada Lēdmanē, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Uzņēmuma stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības modeli, kas paredz nepieciešamību uzlabot un modernizēt VIRŠI-A DUS tīklu, rūpīgi izvērtējot katras stacijas darbību, kā arī ieviest vienotu un mūsdienīgu konceptu visā tīklā, kas būtu atbilstošs klientu vēlmēm un vajadzībām.

Jānis Riekstiņš, AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs, komentē: «Izvērtējot pērnā gada darbības rādītājus un konkrētu DUS tehnisko stāvokli, secinājām, ka ir jāslēdz vairākas nerentablas stacijas. Konkrētie DUS bez papildus investīcijām nevar turpināt savu darbību, jo tām nepieciešami būtiski tehniskie uzlabojumi. Savukārt investēt šajās stacijās mēs nevaram, ņemot vērā staciju zemos ieņēmumus. Šīs stacijas atrodas reģionos, mazapdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju aktivitāte ir ietekmējusi konkrēto degvielas uzpildes staciju darbību. Jāteic, ka DUS slēgšana ir nepieciešams solis veiksmīgai uzņēmuma izaugsmei, kas nākotnē uzlabos kopējo tīkla attīstību. Es vēlos pateikt lielu paldies mūsu darbiniekiem, kuri ilgstoši ir bijusi daļa no uzņēmuma komandas, palīdzot tam pilnveidoties un attīstīties, kā arī mūsu klientiem. Lielākajai daļai slēgto staciju darbinieku esam piedāvājuši alternatīvu darbu uzņēmumā.»

Latvijas patērētāju – kredītņēmēju interešu aizstāvis Jānis Āboliņš, kuram pašam parādu nasta vēl pērn sniedzās pāri miljonam eiro, nolēmis startēt arī Saeimas vēlēšanās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrība Latvijas Kredītņēmēju asociācija jau četrus gadus ir viena no aktīvākajām sarunās par likumu izmaiņām, aizstāvot patērētāju – kredītņēmēju intereses. Biedrības kodolu veido divi cilvēki – Aivars Rudi un Jānis Āboliņš, kurš turklāt piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no LSDSP/KDS/GKL partiju apvienības saraksta. Par abiem interesējušās tiesībsargājošās institūcijas, bet biedrības gada pārskatus pēdējos divus gadus rotā vienīgi nulles.

Uz papīra nav ieņēmumu, nav izdevumu. «Tā ir grāmatvežu kļūme, pērkam ārpakalpojumu. Pēc jūsu zvana iesniegti jauni pārskati,» Dienas Biznesam paskaidro biedrības valdes loceklis A. Rudi.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Laikā no 2006. līdz 2013.gadam Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka projekta attīstībā ir ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Daina Ozoliņa.

No 2009.gada līdz 2013.gadam Lielvārdes lidlaukā notikusi apjomīga NATO finansētās infrastruktūras - skrejceļš, manevrēšanas ceļi, peroni, laukumi, ēkas – būvniecība, veikta arī bāzes nožogojuma un patruļceļa izbūve 22 km garumā. Savukārt pašlaik tiek īstenoti arī bāzes kopējās infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbi, uzsākta aviācijas degvielas noliktavas būvniecība.

D. Ozoliņa informē, ka ceturtdien, 25. septembrī, Lielvārdē notiks Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa jau devīto reizi piedalās lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē Stockholm Furniture & Light Fair, kas norisinās no 4. līdz 8. februārim Stokholmā, Zviedrijā. Dizaina studenti no Latvijas ir pārstāvēti gadatirgus jauno dizaineru izstādē Greenhouse 2014.

Stends Local Identity / Design Rurality, ko veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares docētāji un studenti, iepazīstina ar brīvdabas teritorijai izstrādātiem radošiem vides dizaina risinājumiem. Sadarbībā ar Lielvārdes pašvaldību jaunie dizaineri studiju procesa gaitā attīstījuši Rembates parka labiekārtošanas koncepcijas, piedāvājot risinājumus parka tēlam un funkcionalitātei.

Lielvārde, būdama viena no senākajām Vidzemes pilsētām Daugavas krastā, 52 km attālumā no Rīgas, Baltijas mērogā ir plaši pazīstama ar tās vēsturiskajiem simboliem un zīmēm. Tā ir vieta, kas bijusi iedvesmas avots Latvijas nacionālā eposa Lāčplēsis autoram Andrejam Pumpuram un no kuras cēlusies Lielvārdes josta, uzsver augstākās izglītības iestāde.