Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv,09.12.2022

Jaunākais izdevums

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

“Šī finanšu atbalsta programma ļaus CEWOOD konkurēt ar pasaules vadošajiem dizaina un akustisko materiālu ražotājiem un piegādātājiem. Kļūt par kokskaidu cementa plātņu lielāko ražotāju Austrumeiropā un palielināt eksporta apjomu visā pasaulē. Jau šobrīd 90% no saražotās produkcijas eksportējam. Valsts un uzņēmumu savstarpēja sadarbība un mijiedarbība ir veiksmīgas valsts attīstības pamatā. Turpinām investēt arī izglītībā, sadarbojoties ar Latvijas augstskolām, esam soli priekšā, pētām jaunas attīstības iespējas nākotnē,” saka Ingars Ūdris, CEWOOD valdes loceklis.

“Ikviens jauns uzņēmējdarbības projekts ir apliecinājums mūsu uzņēmēju ambīcijām veicināt ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Lai motivētu uzņēmējus realizēt zināšanu ietilpīgus projektus un radīt augstas pievienotās vērtības produktus Latvijā, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu atbalsta programmu lieliem investīciju projektiem. Prieks, ka uzņēmēji šo atbalstu uzmanto, lai veiktu ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tehnoloģisko procesu ieviešanā, sadarbotos ar vietējiem mazajiem uzņēmējiem un nodrošinātu jaunas darba vietas. Tas ir svarīgi mūsu tautsaimniecības turpmākai attīstībai,” komentē Ilze Indriksone, ekonomikas ministre.

Lielo investīciju projektu atbalsta programma tika atvērta 2022.gada janvārī, un tā ir paredzēta lielo uzņēmumu projektiem virs 10 miljoniem eiro, kas rada augstas pievienotās vērtības produktus. Programma unikāla ar to, ka uzņēmums, sasniedzot projekta mērķus un izpildot noteiktus kritērijus, var pretendēt uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi jeb dzēst ALTUM piešķirto aizdevuma daļu. No visiem iesniegtajiem projektiem Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) divās kārtās ir atlasījusi un tālākai vērtēšanai ALTUM iesniegusi 21 projektu.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Programma uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – dzēst līdz pat 30% no projekta izmaksām, vienlaikus motivējot sasniegt iespējami augstākus eksporta un citus atdeves rādītājus. Esam gandarīti finansēt CEWOOD izaugsmes projektu, kas izceļas ar inovatīvu un unikālu produktu, kurš augstas kvalitātes un konkurētspējīgas cenas dēļ tiek novērtēts visā pasaulē. Arī pārējie no LIAA saņemtie projekti ir aktīvā izvērtēšanas stadijā, turklāt projekti ar kopējo aizdevumu apjomu aptuveni 50 miljoni eiro ir jau tuvu lēmuma stadijai. ALTUM projektus vērtē no atbilstības, finanšu un dzīvotspējas puses, un kopumā šajā programmā redzam kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci.”

Finansējuma saņemšanai virzītie projekti pārstāv plašu nozaru spektru: elektronika, fotonika, farmācija, poligrāfija, mašīnbūve, metālapstrāde, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pārtikas pārstrāde, iepakojuma pārstrāde. Projekti, kas izturējuši atlasi, ir visos Latvijas reģionos – pa diviem projektiem Kurzemē, Latgalē un Pierīgā, četri Vidzemē, pieci Zemgalē un seši Rīgā. Kopējais investīciju apjoms ir 738 miljoni eiro, no kuriem ALTUM aizdevumi ar kapitāla atlaidi ir 146 miljoni eiro. Aprēķināts, ka pēc investīciju projektu pabeigšanas eksporta apjoms ik gadu pieaugs par 404 miljoniem eiro un tiks radītas aptuveni 1270 jaunas darba vietas. To projektu vietā, kuri nekvalificēsies ALTUM aizdevumam, LIAA izvērtēšanai ALTUM iesniegs nākamos rindas secībā.

Kaspars Rožkalns, LIAA direktors: “Starp kopumā iesniegtajiem 45 projektiem lielākā daļa bija labi sagatavoti, un kopējais plānotais investīciju apmērs šiem projektiem sasniegtu 1,46 miljardus eiro. Tomēr finansējuma šoreiz programmā pietika 21 projektam, tādēļ svarīgi būtu turpināt šo iniciatīvu, jo lielo investīciju programma ar kapitāla atlaidi sniedz ieguldījumu gan jaunu investīciju piesaistē gan Latvijā jau strādājošo uzņēmumu attīstības plānu realizācijā.”

LIAA iesniegtos projektus vērtēja pēc tādiem kritērijiem kā radītās darba vietas un darbinieku atalgojums, plānotais eksporta apjoms, komersantu ieguldījums pētniecībā un attīstībā, kā arī atbilstība kādam no viedās specializācijas prioritārajiem virzieniem. Tāpat vērtēts, vai vismaz 20% no investīciju projektā plānotajiem ieguldījumiem ir vērsti uz ieguldījumiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā un citu uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu vērstu produktu ražošanā. Kā papildu kritērijs tiem projektiem, kuri bija saņēmuši vienādu punktu skaitu, ierobežotās atlases kārtā tika vērtēta plānoto investīciju un prognozētā eksporta apjoma attiecība. ALTUM projektus vērtē no atbilstības, finanšu un dzīvotspējas puses.

Banka Luminor līdzfinansēja arī šī projekta pirmo kārtu – ražošanas ēku izbūvi. Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja: “Uz izaugsmi vērstu uzņēmumu atbalstīšana ir Luminor bankas prioritāte. Tāpēc esam gandarīti atbalstīt strauji augošo Latvijas uzņēmumu CEWOOD, piešķirot finansējumu 11,3 miljonu eiro apmērā ražošanas paplašināšanai. Vienlaikus priecājamies, ka uzņēmums ir saņēmis arī aizdevumu ar kapitāla atlaidi. Būtiski, ka uzņēmums ražo koksnes produktus ar pievienoto vērtību, kurus plaši izmanto dažādu objektu un interjera risinājumos visā pasaulē, tādējādi vairojot Latvijas eksporta ieņēmumus. Uzņēmums sniedz būtisku pienesumu arī Alūksnes novada attīstībai, gan papildinot pašvaldības budžeta ieņēmumus, gan nodrošinot novada iedzīvotājus ar darbavietām. Ceram, ka piešķirtais finansējums CEWOOD sniegs iespēju palielināt ražošanas jaudas un paplašināt eksporta tirgus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot Alūksnes novadā vairāk nekā 20 miljonus eiro, koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums Cewood jaunās ražotnes ēkā iemūrējis vēstījumu nākamajām paaudzēm, tā atzīmējot nākamo būvniecības posmus uzņēmuma ražošanas paplašināšanai.

Uzņēmuma jaunās rūpnīcas celtniecība uzticēta būvuzņēmējam AIMASA: 8,5tkt m2 jaunās telpas palīdzēs trīskāršot ražošanas jaudu, palielinot to no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Tas dos vērā ņemamas priekšrocības, lai sasniegtu Cewood lielo mērķi - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem nozarē.

“Mums ir ambīcijas, mēs esam sevi pierādījuši gan Latvijas, gan globālā pasaules tirgū. Nākotnē vēlamies būt pasaules TOP3 šādu akustisko plātņu ražotājs un domāju, ka tas ir sasniedzams mērķis. Alūksnes novadā ražotā produkcija tiek eksportēta uz visiem kontinentiem pasaulē, izņemot Antarktīdu. Produkciju eksportējam pat uz Austrāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Persijas līča valstīm, piemēram, ir objekti arī Apvienoto Arābu Emerātos un Farēru salās,” saka Cewood uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas telpu būvniecībai un ražošanas iekārtu iegādei Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 11,3 miljonu eiro apmērā koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmumam SIA Cewood. Projekta kopējā summa ir ap 20 miljoniem eiro.

Jauno ražotni uzņēmums būvēs Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, kur jau šobrīd atrodas uzņēmuma moderna rūpnīca. Ražotnes paplašināšana ļaus būtiski palielināt ražošanas apjomus.

Investīcijas plānots veikt divu gadu laikā, un jaunā ražotne darbu varētu sākt 2024. gada 2. ceturksnī, palielinot ražošanas jaudu no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Pēc ražotnes atklāšanas darbu turpinās arī esošā rūpnīca, kuru izmantos noteiktiem produktu veidiem.

“Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums savus pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Uzņēmuma augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā. Arī pērn palielinājām pārdošanas apjomus, jo produkcijas galvenajos noieta tirgos bija pozitīva makroekonomiskā situācija, un spējām nodrošināt augstu kvalitāti un konkurētspējīgu cenu. Līdz šim uzņēmuma attīstību galvenokārt finansēja tā īpašnieki, taču, uzsākot tik vērienīgu projektu kā ražotnes celtniecība, bankas atbalsts ir ļoti būtisks,” stāsta SIA Cewood valdes loceklis Ingars Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novada pašvaldība nomniekam nodevusi ražošanas ēku "Jaunie Grantskalni", kas uzbūvēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektā, informē pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Ēku ražotnes attīstībai no pašvaldības nomās SIA "Cewood". ""Cewood" ir pašvaldībai uzticams sadarbības partneris, ko pierādījis ar līdzšinējo sadarbību blakus esošā pašvaldības ar ERAF atbalstu būvētā cietā seguma laukuma un elektrības pievada nomā," teikts pašvaldības paziņojumā.

"Cewood" valdes loceklis Ingars Ūdris informē, ka uzņēmums plāno ēku ar starpsienu konstrukcijas palīdzību nodalīt divās daļās, kur vienā pusē strādās mehāniskā darbnīca, bet otrā no uzņēmuma saražotajām fibrolīta plātnēm ražos īpašus dizaina elementus speciālpasūtījumiem.

Aploka skaidro, ka projekts "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" ir izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, un tā mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā visi finansējumu varētu nesaņemt

LETA,21.12.2022

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv,07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru