Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Lietuvas galvaspilsētā pirmdien gaidāms sabiedriskā transporta uzņēmuma "Vilniaus viešasis transportas" (VVT) šoferu streiks, kas varētu ietekmēt pat ceturto daļu Viļņas sabiedriskā transporta sistēmas.

VVT ģenerāldirektors Darjus Aleknavičus iepriekš informēja, ka streikot plāno 35% kompānijā strādājošo šoferu, no kuriem lielākā daļa ir autobusu vadītāji.

Arodbiedrības piektdien iesniegtajā streikotāju sarakstā ir 437 darbinieki, no kuriem 432 ir autobusu un trolejbusu vadītāji.

Pasažieri tiek brīdināti par pirmdien iespējamiem sabiedriskā transporta kustības traucējumiem un sastrēgumiem.

VVT arodbiedrība pieprasa algu sistēmas iekļaušanu atjaunotajā koplīgumā, kā arī vēlas koplīgumā iekļaut punktu par 10% algas palielinājumu. Tomēr līdz šim puses nav vienojušās par detaļām, lai gan VVT vadība vienbalsīgi atbalstīja jaunu apmaksas sistēmu.

VVT pārvalda 76 no 105 sabiedriskā transporta maršrutiem Viļņā. Pārējos pakalpojumus sniedz kompānijas "Transrevis" un "Kautra", kuru darbību streiks neietekmēs.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Igaunijas vispārizglītojošajās skolās pirmdien sākas skolotāju beztermiņa streiks, pieprasot palielināt darba samaksu.

Streikotāju prasība ir noteikt minimālo mēnešalgu vispārizglītojošo skolu skolotājiem 1950 eiro apmērā, jo lielā darba slodze un zemais atalgojums rada arvien lielāku skolotāju trūkumu.

Streiks ir izsludināts uz nenoteiktu laiku, bet konkrētu skolotāju dalība un streikošanas ilgums ir brīvprātīgs.

Izglītības darbinieku arodbiedrība pirmdienas rītā informēja, ka streikā piedalīsies 9471 skolotājs no 330 skolām.

Aptuveni tikpat liels skaits cilvēku piedalīsies arī solidaritātes streikā, kas sāksies trešdien un varētu ilgt līdz trim dienām, tostarp 2581 skolotājs no 169 vispārizglītojošām skolām, 5556 darbinieki no 283 bērnudārziem un 558 darbinieki no 37 profesionālās un interešu izglītības skolām.

Berlīnes-Brandenburgas starptautiskās lidostas darbinieki šodien streiko, kā dēļ atcelti visi izejošie pasažieru avioreisi.

Ienākošie reisi ir iespējami, bet aviokompāniju ziņā ir izlemt, vai nosēdināt lidmašīnas Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā, paziņoja lidostas preses pārstāvis.

Streiks sākās plkst.3.30 (plkst.4.30 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz pusnaktij un skar lidostas drošības dienesta, pasažieru kontroles dienesta, kā arī kravu un personāla kontroles dienesta darbiniekus.

Tas ir trešais lielais streiks Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā šogad.

Streika iemesls ir arodbiedrības "Verdi" sarunas ar Federālo Drošības uzņēmumu apvienību (BDLS) par papildus piemaksām par darbu nakts maiņās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Arodbiedrība aicinājusi BDLS beidzot iesniegt piedāvājumu, kuru būtu iespējams apspriest 27. un 28.aprīlī paredzētajās sarunās, nevis turpināt vilcināt laiku.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Desmitiem tūkstoši Holivudas aktieru piektdien sāks streiku, praktiski apturot milzīgās kino un televīzijas nozares darbību.

Ekrāna aktieru ģilde (SAG-AFTRA) paziņoja par streiku pēc tam, kad aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām saistībā ar atalgojuma samazināšanos un mākslīgā intelekta radītajiem draudiem beidzās bez vienošanās.

"Šis ir vēstures mirklis, patiesības mirklis - ja mēs tieši tagad nerīkosimies ar lepnumu un pārliecību, tad mēs visi būsim nelaimē," preses konferencē paziņoja SAG-AFTRA prezidente Frana Drešere pēc valdes vienprātīga balsojuma par streiku.

Streiks oficiāli sāksies piektdien plkst.10 pēc Latvijas laika, un tajā aktieri pievienosies scenāristiem, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960.gada.

Scenāristi jau kopš 2.maija protestē pie "Disney", "Netflix" un citu studiju galvenajiem birojiem, piedaloties līdz šim ilgākajā un plašākajā streikā, ko rīko ASV Scenāristu ģilde.

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Dabasgāzes cenas Eiropas tirgū turpina pieaugt, piektdien sasniedzot augstāko līmeni kopš februāra.

Piektdien Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piegādēm mēneša laikā sasniedza 56,1 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir augstākā cena astoņu mēnešu laikā.

Pēc tam tā nedaudz samazinājās.

Kopš nedēļas sākuma dabasgāzes cena Eiropā pieaugusi par 45% jeb apmēram par 18 eiro par MWh.

Cenu kāpums saistīts ar piegāžu riskiem un laikapstākļu prognozēm, kas liecina par aukstuma iestāšanos.

Piegādes ietekmē lielu dabasgāzes atradņu īslaicīga slēgšana Vidusjūrā, Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" slēgšana bojājuma dēļ un neskaidrības, ko rada iespējamais streiks Austrālijas dabasgāzes nozarē.

Papildu neskaidrības rada konflikta starp Izraēlu un islāmistu kaujinieku grupējumu "Hamas" saasināšanās.

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

ASV autobūves uzņēmums "Ford" ceturtdien paziņoja, ka darbinieku gandrīz sešas nedēļas ilgušais streiks tam izmaksājis aptuveni 1,3 miljardus dolāru.

ASV autobūves darbinieku arodbiedrība "United Auto Workers" (UAW) trešdienas vakarā pavēstīja, ka ir panākta provizoriska vienošanās ar "Ford".

Šī vienošanās iezīmē lūzumu "Ford", "General Motors" un "Stellantis" darbinieku streikā, kas notiek no 15.septembra un ir pirmā reize, kad streiki norisinās visos trīs lielākajos Detroitas autobūves uzņēmumos vienlaicīgi.

Provizoriskā vienošanās, kas vēl jāapstiprina darbinieku balsojumā, ietver algu palielināšanu par 25% stundas likmes darbiniekiem.

"Mums bija svarīgi atgriezties pie darba un atjaunot ražošanu," dienu pēc šīs vienošanās sacīja "Ford" finanšu direktors Džons Lolers.

Viņš norāda, ka streika radītā ietekme uz finanšu rezultātiem visvairāk būs jūtama ceturtajā ceturksnī.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" mehāniķi Zviedrijā piektdien rīko streiku, lai protestētu pret autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu, paziņoja arodbiedrība "IF Metall".

Streiks ietekmē aptuveni 130 "Tesla" mehāniķus septiņās remontdarbnīcās Zviedrijā.

"IF Metall" skaidro, ka "Tesla" darbiniekiem ir zemākas algas, viņiem atšķiras apdrošināšanas un ir zemākas pensijas nekā citiem nozares darbiniekiem.

"Tesla" otrdien esot informējusi arodbiedrību, ka neparakstīs darba koplīgumu, jo uzņēmums tā nedarot nekur pasaulē, vēstī "IF Metall".

Ja vien "Tesla" nemainīšos savu nostāju, arodbiedrība 3.novembrī paplašinās streiku, lai aptvertu visus remontdarbnīcu veiktos "Tesla" automobiļu remontus visā Zviedrijā, ne tikai tos, ko veic "Tesla" darbinieki.

Darba koplīgumi, par kuriem vienošanās tiek panāktas katrā nozarē atsevišķi, ir Zviedrijas darba tirgus modeļa pamatā, aptverot gandrīz 90% Zviedrijā nodarbināto un garantējot standarta algas un darba apstākļus.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas strauji pieauga, investoriem reaģējot uz bažām par saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas cēlās pēc ASV prezidenta Džo Baidena teiktā, ka viņš "apspriež" iespējamus Izraēlas triecienus Irānas naftas rūpniecības objektiem, kas būtu atriebība par vairāku simtu Irānas raķešu raidīšanu uz Izraēlu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas preču biržās pieauga par vismaz 5%.

Galvenie Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī ASV dokeru streiks un pieņēmumi par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamajiem soļiem saistībā ar procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pieauga. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 1% pēc tam, kad Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs deva mājienu par straujākām procentlikmju samazināšanām.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" paziņojis, ka plāno likvidēt 10% darbavietu, ņemto vērā prognozes par vērienīgiem zaudējumiem trešajā ceturksnī, kas skaidrojami ar strādājošo ilgstošo streiku Sietlas reģionā.

Uzņēmuma vadītājs Kellijs Ortbergs norādīja, ka "mums nepieciešams pielāgot darbaspēku mūsu finansiālajai realitātei," piebilstot, ka pasaulē paredzēts likvidēt 17 000 darbavietu.

Viņš sacīja, ka sīkāka informācija par gaidāmo darbavietu likvidēšanu tiks publiskota tuvākās nedēļas laikā.

Vienlaikus "Boeing" pavēstīja vēl par vairākiem izmaksu samazināšanas pasākumiem saistībā ar 33 000 uzņēmuma mehāniķu streiku, kas ilgst jau kopš 13.septembra.

Šī streika dēļ kompānija no 2025.gada līdz 2026.gadam atliek lidmašīnu "777X" pirmās piegādes. Klientiem šo lidaparātu pirmās piegādes jau bija jāsāk saņemt 2020.gada janvārī.

Tāpat 2027.gadā plānots pārtraukt kravas lidmašīnu "767 Freighter" ražošanu, līdzko tiks pabeigta pašreizējo pasūtījumu izpilde.

Arodbiedrības "Verdi" izsludinātā vienas dienas streika dēļ septiņās Vācijas nozīmīgākajās lidostās piektdien atcelti visi reisi.

Ierēdņi, kā arī drošības un apkalpojošais personāls septiņās lidostās pievienojas plašākam streikam, kas notiek visā Vācijā.

Jau ceturtdienas vakarā pllkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) streiks sākās Hamburgas un Hannoveres lidostās. Vēlāk tam pievienojās arī Frankfurtes, Minhenes, Štutgartes, Brēmenes un Dortmundes lidostu darbinieki.

Septiņās lidostās tiek apkalpotas gandrīz divas trešdaļas Vācijas gaisa satiksmes pasažieru.

"Verdi" apliecinājis, ka izņēmums tiek attiecināts uz militāriem un medicīnas reisiem. Arodbiedrība sola, ka streika laikā tiks nodrošinātas palīdzības piegādes Turcijai un ar Minhenes Drošības konferenci saistīti reisi.

Lamanša tuneļa strādnieku pēkšņi pieteiktā streika dēļ apturēta dzelzceļa satiksme starp Franciju un Lielbritāniju, un tā rezultātā pirmssvētku dienās izjaukti ceļojumu plāni tūkstošiem cilvēku, iestrēgušas kravas.

Parīzes Ziemeļu stacijā un Londonas Pankrācija stacijā vērojamas haosa ainas. Tūkstošiem ceļotāju tur gaidīja, kad satiksme tiks atjaunota, līdz reisi galu galā tika atcelti pavisam.

Četri vilcieni bija ceļā, kad sākās streiks. Šie vilcieni atgriezušies sākuma stacijās.

Streiko uzņēmuma "Eurotunnel", kas ir tuneļa Francijas operatora "Getlink" apakšstruktūra, darbinieki.

Francijas "arodbiedrības noraidīja 1000 eiro lielās gada beigu prēmijas, ko bija izziņojusi vadība, un aicināja uz streiku, pieprasot tās trīskāršot", pavēstīja "Getlink".

Ceturtdienas vakarā strādnieku arodbiedrība paziņoja, ka streiku izbeidz.