Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.
Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.
Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.
Būs sāpīgi, bet jāpārorientējas
Arī Latvijas lielāko banku pārstāvji pamatā vērš uzmanību uz to, ka tās, mazinot savu ekspozīciju pret Krieviju, nosacīti mājasdarbu izdarījušas jau laicīgi. “Mūsu klientu portfelī ir vairāki uzņēmumi, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā. Tomēr lielākoties šie uzņēmumi ir parūpējušies par rīcības plāniem situācijai, kad ar Krievijas tirgu rastos problēmas. Uzņēmumi pēdējos gados patiešām ir iemācījušies pielāgoties, jo SEB bankas klienti ne vienu reizi vien ir pieredzējuši ierobežojošas darbības no Krievijas, piemēram, aizliedzot importēt zivju pārstrādes produkciju u.c. Runājot par sankcijām, jāatzīst, ka tās, protams, padarīs maksājumu plūsmu smagnējāku, taču SEB bankā šādu maksājumu īpatsvars ir ļoti neliels,” teic SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Viņa arī apliecina, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nekādā veidā neietekmējot SEB bankas ilgtermiņa mērķus un esamību tirgū. “Turpināsim būt kopā ar saviem klientiem, ja arī tiem nāksies šajā laikā pārorientēties un meklēt jaunus noieta tirgus. Mūsu pieeja būs par katru cenu necensties saredzēt potenciālos riskus, bet gan atbalstīt un sniegt visas nepieciešamās konsultācijas. Sankciju īstermiņa ietekme Latvijas ekonomikai būs sāpīga, taču ilgtermiņā šī situācija veicinās gan privātā, gan valstssektora pārorientēšanos uz ilgtspējīgākiem, uzticamākiem noieta tirgiem un sadarbības partneriem. Lai arī esam Krievijas robežvalsts, tomēr primāri gribu uzsvērt, ka esam Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc ir jācenšas nodrošināt izaugsmi, sadarbojoties ar ES bloka valstīm vai pat atsevišķos gadījumos meklējot iespējas tālākos noieta tirgos,” saka SEB bankas vadītāja.
Sistēmisku risku neesot
Arī Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Varesa norāda, ka Luminor turpina darboties, kā ierasts. Bankas prioritāte esot nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu klientiem un saglabāt viņu finanšu līdzekļu drošību. “Vienlaikus turpinām uzraudzīt situāciju, lai pārliecinātos, ka mūsu riska sistēma ir stabila un atbilst esošajiem apstākļiem. Mēs ievērojam visus vietējos un starptautiskos noteikumus un vadlīnijas un strādājam palielinātā kapacitātē ciešā sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm, un nepārtraukti monitorējam tirgus notikumus,” stāsta Luminor vadītāja.
Visu rakstu lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
