«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

SIA Liepājas Kafijas fabrika izsludinājusi septiņus iepirkumus jaunu iekārtu iegādei. Sludinājuma teksts liecina, ka uzņēmums pretendēs uz ārējā finansējuma piesaisti.

Kopumā uzņēmums plāno ieguldīt gandrīz miljonu latu jaunu ražošanas iekārtu iegādē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publiskotā informācija.

Uzņēmums plāno iegādāties ekstrakta dispersijas sistēmu žāvēšanas tornim, dozēšanas un iepakojuma līniju, vakuuma koncentratoru pārtikas ražošanai - kafijas, cigoriņu un miežu ekstraktam, ietīšanas līniju, kafijas grauzdēšanas iekārtu un kafijas malšanas iekārtu.

Projektu Liepājas kafijas fabrika plāno realizēt 2015.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Db.lv rakstīja, ka šā gada jūlijā Citadele bankai komercķīlu par kopējo summu 2,5 milj.Ls deva Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Par Liepājas Kafijas fabrikas jauno kapitāldaļu turētāju SIA Dikk vietā Ukrainas kapitālsabiedrība Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa (Zahidna Investiciyna grupa, kompaniya z upravlinnya aktivami) kļuva šā gada maijā.

(Pievienots RSU komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 116 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 134 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Rīgas Stradiņa universitāte – 2,6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka. Kā informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, Rīgā uzsākta medicīnas centra SIA Nukleārais medicīnas centrs būve, kurā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 231,9 tūkstoši eiro. Nukleārās medicīnas centra īpašnieki ir SIA Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija - 50,61%, RSU - 46,32%, Norvik (Malta) SICAV PLC - 2,76% un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - 0,31%. Lai realizētu centra izveidi un saņemtu bankas aizdevumu, RSU savu kapitāla daļu apjomā piedalās kā komercķīlas devējs. Tā nav pārjaunota ķīla, bet jauna ķīla projekta realizācijai.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 73 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 263 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 175 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmums Paul Reinhart AG – 249 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi ABN Amro Bank N.V.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Belam-Rīga – 51,27 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Danske Bank.

Savukārt komercķīlu 20,15 miljonu eiro vērtībā devusi SIA TA sabiedrība, kā parādnieku norādot SIA Centrus Real One. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 61 komercķīla, bet 119 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Skonto Būve – 68,725 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums pārjaunojis komercķīlu. Pieejamajā izziņā redzams, ka par labu AS Swedbank Skonto būve ir ieķīlājusi krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 39 mehāniskos transportlīdzekļus.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Kronospan Riga – 28 miljonu eiro apmērā, un arī to ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 65 komercķīlas, bet 102 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 214,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 146,62 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi kompānija Solaris Bus&Coach S.A.

Otro lielāko komercķīlu devusi SIA Informatīvā biznesa centrs – 998,25 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi W Roschmann Investment group OU.

Trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Amber Wood – 900 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums to devis AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 75 komercķīlas, bet 91 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 192 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 131 miljards eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljards eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir Solaris Bus&Couch S.A.

Otra lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam ESP European Steel Production – 1,5 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Rietumu banka. Savukārt komercķīlu 1,2 miljonu eiro vērtībā devusi AS Ferrus, un to ņēmis uzņēmums SGT Baltic OU.

Aizvadītajā nedēļā trīs komercķīlas SEB bankai devusi SIA Liepājas namu apsaimniekotājs – vienu 113,6 tūkstošu eiro vērtībā, otru – 369,7 tūkstošu eiro vērtībā, trešo – 321,5 tūkstošu eiro apmērā, bet ceturto – 323 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis farmācijas uzņēmums AS Olainfarm, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devējs bijusi SIA Traumu aptieka un AS Olainfarm, kā parādnieku reģistrējot AS Olainfarm. Kopējā ķīlas vērtība ir 13,2 miljoni latu, un to ņēmusi SEB banka.

Otra lielākā komercķīla reģistrēta uz SIA Rīgas centrālais termināls vārda. Tās maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,9 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Komercķīlu 10,4 miljonu latu vērtībā devusi SIA Daugavpils ūdens. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu, kuras maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 3,2 miljoni latu, reģistrējusi SIA EfTen Jelgava. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt komercķīlu 2,3 miljonu latu apmērā devusi AS Dzintars. Tās ņēmēja bijusi AS Latvijas pasta banka. Komercķīlu 1,4 miljonu latu vērtībā devis miljonārs Donāts Vaitaitis, kā parādnieku reģistrējot SIA East West Transit, un to ņēmusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrā ierakstītas reģistrēja 82 komercķīlas, bet 449 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 208 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 142,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,6 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Jūrmalas ūdens – 1,17 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otro lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Industry Service Partner – 455 tūkstošu eiro apmērā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam SIA Santa un partneri – 221 tūkstoša eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank AB. Uzņēmums reģistrējis vēl vienu komercķīlu 65 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Jānis Bormanis, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu SIA Loras nami, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,38 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi nekustamā īpašuma SIA Alis. Tās vērtība bijusi 10,9 miljoni eiro, bet ķīlas ņēmēja bijusi AS Latvijas Krājbanka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA SZMA Rīga. Tās kopējā vērtība – 3,3 miljoni eiro, bet ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 2,85 miljonu eiro apmērā devusi būvkompānija SIA Super Bebris, kā parādnieku reģistrējot SIA Super Bebris Property. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SMP Bank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 57 komercķīlas, bet 98 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 215,07 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 149,16 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,9 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Compaqpeat un Johans Martens – 5,282 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Nikita Ivanovs un Natalija Gulseļņikova – 1,4 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Viatek 1 – 450 tūkstoši eiro, un tās ņēmēja bijusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 89 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,5 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Sputo, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma SIA Sorteks. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 10,4 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks, un to ņēmusi AS SEB banka. Ķīlas kopējā vērtība ir 9,6 miljoni eiro.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro – 4,6 miljonu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 79 komercķīlas, bet 75 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 223,93 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 155,322 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,62 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu – 2,67 miljonu eiro vērtībā devusi SIA Aimasa, bet to ņēmusi AS Swedbank.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Development – 1,18 miljonu eiro vērtībā, kuru arī ņēmusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Irve – 1,12 miljonu eiro vērtībā.

Latvijas vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo ekspluatācijā nodevis rapša sēklu pārstrādes rūpnīcu, kurā investēti divi miljoni eiro.

«Mūsu rūpnīcā rapša sēklu pārstrādes jauda ir 25 tūkstoši tonnu rapša sēklu gadā,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Rapša sēklas iepērkam no vietējiem zemniekiem, rapša audzētājiem. Gala produkts ir rapša eļļa, kā arī rapša izspiedes, ko izmantojam pašu sagatavotajā putnu barībā. Tas samazina mūsu ražošanas izmaksas.»

Viņš arī norāda, ka uzņēmuma pamatuzdevums šajā projektā bija nodrošināt putnu barību ar vietējas izcelsmes proteīna avotu, turklāt kā blakusproduktu Balticovo iegūs arī rapša eļļu.

Teātris Psaiho.lv Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

(Papildināts ar Altum komentāru.)

Lieta ierosināta 4. novembrī.

Ieraksts teātra interneta mājaslapā liecina, ka tas ir slēgts jau ilgāku laiku: «Psaiho izbeidz savu darbību un ir slēgts no 2016.gada 1.jūnija.»

«Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība,» 2014. gada vasarā rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» toreiz sacīja Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas 72 komercķīlas, bet 55 – dzēstas, liecina Lursoft dati.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi AS Putnu fabrika Ķekava – tās maksimālā prasību summa bijusi 13,1 miljons eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, šī ir iepriekšēja aizdevuma refinansēšana. Uzņēmumam sākotnēji bija Nordea aizdevums, kam nodrošinājumā bija visa nekustamā un kustamā manta. 2013.gada aprīlī Nordea banka šīs prasījuma tiesības nocedēja (pārdeva) kompānijas konkurentiem Kauno Grudai AB. Vēlāk, pērnā gada rudenī cesijas veidā prasījuma tiesības pret Putnu fabrika Ķekava no Kauno Grudai iegādājās Linas Agro Group AB. Savukārt, jau šā gada februārī Putnu fabrika Ķekava pārfinansēja šo parādu AS Swedbank, ar kuru uzņēmums vienojies par normālu kredīta atmaksas grafiku,

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 84 komercķīlas, bet 63 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 173 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 126 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Tilts – 14 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Norvik banka. Otra lielākā komercķīla bijusi 8,9 miljonu eiro vērtībā un to devusi lauksaimniecības SIA Augstkalnu druvas, kā parādnieku norādot AD Biogāzes stacija.

Aizvadītajā nedēļā SIA Liepājas enerģija devusi 5,7 miljonu eiro vērtu komercķīlu, kuru ņēmusi AS SEB banka, savukārt juridisko pakalpojumu SIA DMT Pluss devusi 3,4 miljonu eiro komercķīlu, kuru ņēmis KS ABLV Private Equity Fund 2010.

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».