«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 73 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 263 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 175 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmums Paul Reinhart AG – 249 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi ABN Amro Bank N.V.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Belam-Rīga – 51,27 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Danske Bank.

Savukārt komercķīlu 20,15 miljonu eiro vērtībā devusi SIA TA sabiedrība, kā parādnieku norādot SIA Centrus Real One. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 61 komercķīla, bet 119 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Skonto Būve – 68,725 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums pārjaunojis komercķīlu. Pieejamajā izziņā redzams, ka par labu AS Swedbank Skonto būve ir ieķīlājusi krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 39 mehāniskos transportlīdzekļus.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Kronospan Riga – 28 miljonu eiro apmērā, un arī to ņēmusi AS Swedbank.

(Pievienots RSU komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 116 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 134 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Rīgas Stradiņa universitāte – 2,6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka. Kā informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, Rīgā uzsākta medicīnas centra SIA Nukleārais medicīnas centrs būve, kurā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 231,9 tūkstoši eiro. Nukleārās medicīnas centra īpašnieki ir SIA Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija - 50,61%, RSU - 46,32%, Norvik (Malta) SICAV PLC - 2,76% un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - 0,31%. Lai realizētu centra izveidi un saņemtu bankas aizdevumu, RSU savu kapitāla daļu apjomā piedalās kā komercķīlas devējs. Tā nav pārjaunota ķīla, bet jauna ķīla projekta realizācijai.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 65 komercķīlas, bet 102 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 214,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 146,62 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi kompānija Solaris Bus&Coach S.A.

Otro lielāko komercķīlu devusi SIA Informatīvā biznesa centrs – 998,25 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi W Roschmann Investment group OU.

Trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Amber Wood – 900 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums to devis AS Citadele banka.

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».

Jauna komercķīla pēc gada pārtraukuma reģistrēta kokapstrādes uzņēmumam SIA «Gaujas Koks», ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 8,4 miljonus eiro un uzņēmums par labu OP Corporate Bank plc ieķīlājis savus krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017.gadā tas strādājis ar 60,84 miljonu eiro apgrozījumu un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,22 miljonus eiro. Līdz 2017.gada septembrim uzņēmums savu saimniecisko darbību nodrošināja divās rūpnīcās - Jēkabpilī un Gulbenes novadā -, no kurām pēdējā rūpnīca septembrī tika atdalīta, nododot to SIA «Diāna» īpašumā.

Statistikas dati rāda, ka SIA «Gaujas Koks» starp Inčukala novada uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma 2017.gadā ierindojies augstajā otrajā vietā. To apsteigusi SIA «PATA», kas apgrozījusi par 100 miljoniem eiro vairāk nekā SIA «Gaujas Koks» - 163,63 miljoniem eiro. Otro vietu lielāko uzņēmumu sarakstā SIA «Gaujas Koks» ieņem kopš 2010.gada.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 78 komercķīlas, bet 79 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 266 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 176 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļās devusi VAS Lauku attīstības fonds – 30 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi Finanšu ministrija.

Otra lielākā komercķīla bijusi metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirgotājam SIA Depo DIY – 29,88 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Ceļu būvkompānija A.C.B. devusi divas komercķīlas – vienu 21,7 miljonu eiro vērtībā, bet otru - 16,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank AB.

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «Sanitex» 7.martā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 14 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. SIA «Sanitex» ir komercķīlas devējs, taču parādnieki ir tā meitas uzņēmums SIA «Baltic Sales Network», kas nodarbojas ar tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecību, un māsas uzņēmumi SIA «Baltic Logistic Solutions», kas nodarbojas ar loģistiku, un SIA «Officeday Latvia», kas nodarbojas ar biroja preču piegādi.

Komercķīla nodrošina grupas konta kredītlīnijas līgumu, sadarbības līgumu par akreditīvu atvēršanu un garantiju izdošanu. SIA «Sanitex» šobrīd kopumā ir aktuālas četras komercķīlas, liecina «Lursoft» uzziņa. SIA «Sanitex» dibināta 1993. gadā un tās pamatdarbība ir saimniecības un pārtikas preču vairumtirdzniecība.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 102 komercķīlas, bet 95 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 188 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums SIA Despina Capital – 66 miljonu eiro vērtībā. Tās ņēmējs ir ABLV Bank.

Otra lielākā komercķīla bijusi Lietuvas lauksaimniecības uzņēmumam SIA Linas Agro – 45 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Halcyon Capital. Tās ņēmējs ir SIA Uralchem Trading. Ķīlas maksimālā prasījumu summa ir 11 miljoni eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 66 komercķīlas, bet 116 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 188 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks – 66,98 miljonu eiro vērtībā. Komercķīlu ņēmusi AS Swedbank. AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils skaidro, ka uzņēmums palielinājis komercķīlu, jo parakstījis aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par finansējuma piešķiršanu 4,675 000 eiro apmērā graudaugu pārslu un musli ražotnes izveidei Dobelē. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa kalpo kā nodrošinājums visiem ņemtajiem aizņēmumiem.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 59 komercķīlas, bet 48 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Pindstrup Latvia, kā parādnieku norādot AS Pindstrup Mosebrug. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 9,75 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Danske Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi Beet&Feed Ingredients, un tās vērtība ir 4 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi AS Valmieras stikla šķiedra – 3,75 miljoni eiro. Tās ņēmēja bijusi AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 54 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devis uzņēmums JK Estate un SIA MC Turaida Property, kā parādnieku norādot SIA MC Turaida Property. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 7 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Jūlija Krūmiņa meita Maija Čerņavska. Uzņēmumam JK Estate pieder viesnīca Jūrmalā Villa Alvine.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Ditton pievadķēžu rūpnīca. Ķīlas vērtība ir 4,6 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrā ierakstītas reģistrēja 82 komercķīlas, bet 449 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 208 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 142,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,6 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Jūrmalas ūdens – 1,17 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otro lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Industry Service Partner – 455 tūkstošu eiro apmērā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam SIA Santa un partneri – 221 tūkstoša eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank AB. Uzņēmums reģistrējis vēl vienu komercķīlu 65 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 57 komercķīlas, bet 98 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 215,07 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 149,16 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,9 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Compaqpeat un Johans Martens – 5,282 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Nikita Ivanovs un Natalija Gulseļņikova – 1,4 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Viatek 1 – 450 tūkstoši eiro, un tās ņēmēja bijusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 79 komercķīlas, bet 75 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 223,93 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 155,322 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,62 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu – 2,67 miljonu eiro vērtībā devusi SIA Aimasa, bet to ņēmusi AS Swedbank.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Development – 1,18 miljonu eiro vērtībā, kuru arī ņēmusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Irve – 1,12 miljonu eiro vērtībā.

Teātris Psaiho.lv Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

(Papildināts ar Altum komentāru.)

Lieta ierosināta 4. novembrī.

Ieraksts teātra interneta mājaslapā liecina, ka tas ir slēgts jau ilgāku laiku: «Psaiho izbeidz savu darbību un ir slēgts no 2016.gada 1.jūnija.»

«Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība,» 2014. gada vasarā rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» toreiz sacīja Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko.