Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 392.21 milj. Ls, bet nodokļu ieņēmumi bijuši ievērojami mazāki nekā 2008. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi.

Šī gada maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 230.97 milj. Ls, savukārt izdevumi sasniedza 240.36 milj. Ls, līdz ar to finansiālais deficīts bija 9.39 milj. Ls.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā maijā sasniedza 157 milj. Ls, kas veidoja 36 milj. Ls jeb 23% pieaugumu pret aprīli.

Pieaugumu veidoja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas bija par 18 milj. Ls lielāki nekā iepriekšējā mēnesī, gan akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kuru iekasēšana pieaugusi attiecīgi par 12 milj. Ls un 8 milj. Ls. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējo nodokļu ieņēmumi tika iekasēti mazākā apjomā nekā aprīlī, tomēr aprīlī valsts pamatbudžeta deficīts bija ievērojami lielāks nekā maijā un sasniedza 146.62 milj. Ls.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

2017. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,08 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11% vairāk nekā 2016. gada maijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,2% un importa vērtība – par 12,5% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 936,9 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,15 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,0 % (2016. gada maijā – 45,7%).

CSP informē, ka šī gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,78 miljardus eiro – par 876,3 milj. eiro jeb 9,8% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,4 miljardus eiro (palielinājums par 332,4 milj. eiro jeb 8,2%), bet importa – 5,37 miljardu eiro (pieaugums par 543,8 milj. eiro jeb 11,3%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju:

Pēc optimisma viļņa, kas bija vērojams pirmajos pavasara mēnešos, maijā iedzīvotāju noskaņojums kļuvis nedaudz pesimistisks, liecina DNB barometra jaunākā aptauja.

Lai gan kopējā noskaņojuma indekss palicis aprīļa līmenī, vairākums apakšindeksu maijā ir vērtēti kritiskāk. Izņēmumi ir Kopējās situācijas attīstības vērtējums un Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes, kuri maijā ir vērtēti pozitīvāk nekā aprīlī.

Kopējās situācijas attīstība maijā ir vērtēta pozitīvāk nekā aprīlī: uzskatu, ka situācija attīstās pareizā virzienā, pauda 32% (aprīlī tā domāja 28%). Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā ir pakāpies par trīs punktiem un šobrīd ir augstākais novērotais kopš 2008.gada.

Nedaudz retāk kā aprīlī maijā iedzīvotāji ir teikuši, ka pašreizējā ekonomikas situācija Latvijā ir laba (aprīlī: 5%, maijā: 4%). Gan aprīlī, gan maijā pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli par sliktu dēvēja 53%.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada jūnija vidū, salīdzinot ar maija beigām, samazinājies par 0,4% un bija 15,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija par bezdarba līmeni uz 21.jūnija rītu.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada maija beigās bija 16,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas un Ventspils pilsētās - 11,8%, bet augstākais ir Latgales reģionā - 22,5%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bijis 16,9% un Rīgas reģionā - 12,8%.

Kopš maija beigām visvairāk - par 0,6 procentu punktiem - bezdarba līmenis ir samazinājies Zemgales reģionā - no 17,8% līdz 17,2%.

Reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšos Paševica skaidroja ar vispārējām tendencēm, ko nosaka gan tas, ka darba devēji vairs nesamazina darbavietu skaitu, gan arī pieaudzis ir dažādu sezonālo darbavietu skaits.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs SIA Spilva jaunā loģistikas centrā investēs aptuveni 2.5 miljonus Ls.

Kā Db atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kopā ar nepieciešamo aprīkojumu izmaksas var sasniegt līdz 3 miljoniem Ls. Patlaban loģistikas centra izveidē pabeigts būvniecības «0» cikls un norit 1. un 2. kārtas būvdarbi. Līdz šim brīdim ieguldīts vairāk nekā viens miljons Ls. Celtniecības darbus veic firmas Orions un Selva Būve un loģistikas centru plānots pabeigt šā gada maijā.

L. Bemhena uzsvēra, ka jaunais centrs ļaus palielināt uzņēmuma konkurētspēju un radīs uzņēmuma darbiniekiem ērtus darba apstākļus. Ieviešot elektronisko pasūtījumu komplektēšanu, iecerēts samazināt iespējamo kļūdu skaitu līdz minimumam. Tāpat plānots darbiniekus nodarbināt tikai dienas maiņās, atsakoties no nakts maiņām. Centra kopējā platība ir vairāk nekā 6000 kvadrātmetri, no tā 4000 kvadrātmetri paredzēti noliktavām. Loģistikas centrā iecerēts pareizs telpu un darba zonu izvietojums. Tāpat jaunuzbūvētajā objektā, kas tiks savienots ar pašreizējo gatavās produkcijas noliktavu, atradīsies 700 kvadrātmetrus liela aukstumkamera ar modernu aukstumapgādes sistēmu, plašām komplektēšanas zonām, astoņām uzkraušanas rampām lielgabarīta kravas mašīnām un elektronisko uzskaites sistēmu atvieglotai un ātrākai produkcijas šķirošanai, iekraušanai un nogādei līdz klientiem.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Neraugoties uz to, ka ekonomiskās krīzes dēļ valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ienākumi 2009. gadā varētu būt pat par 450 milj. Ls mazāki par plānotajiem, tomēr pabalsti (pensijas) tiks nodrošināti vismaz 2008. gada apmērā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa tikšanās ar Labklājības ministrijas vadību atzina premjera Ivara Godmaņa padomnieks Pēteris Leiškalns un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Inguss Alliks. Viņš uzsver: «Nav skarts jautājums par to, ka kāda no pabalstiem vai pensijām apmērs tiktu samazināts vai mainīta to aprēķināšanas kārtība.» Vēl vairāk — 2009. gadā ir paredzēta pensiju piemaksu palielināšana par katru nostrādāto gadu no pašreizējiem 0.4 Ls līdz 0.7 Ls, stāstīja I. Alliks. Tikšanās laikā ar premjeru pārrunāti iespējamie attīstības scenāriji, kad ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Saeimas apstiprinātā 2009. gada budžetā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu 1.78 miljardu Ls vietā pie IKP krituma 5 % (budžetā paredzētā – 1%) ienākumi varētu būt vien 1.28 miljardi Ls, skaidroja I. Alliks. Viņš gan atzīst, ka Saeimā apstiprinātais budžets tai paša laikā paredz tēriņus 1.56 miljardu Ls apmērā. Tādējādi pašlaik, pesimistiskākajam scenārijam īstenojoties, valsts sociālās apdrošināšanas budžets 2009. gadā pārpalikuma vietā ap 220 milj. Ls apmērā, var iegūt ap 230 milj. Ls lielu deficītu.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.