Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpoti vien 1,8 miljoni pasažieru - tikai aptuveni trešā daļa no pagājušā gada pasažieru apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir samazinājies par 69,6%.

Septembrī lidosta "Rīga" apkalpoja 113,6 tūkstošus pasažierus - par 77 tūkstošiem ceļotāju mazāk nekā augustā. Salīdzinot ar 2019.gada septembri, pasažieru skaits ir samazinājies par 85%.

"Lai gan septembrī no lidostas "Rīga" bija iespēja doties uz 51 galamērķi - par diviem galamērķiem vairāk nekā augustā, tomēr lielākā daļa galamērķu atradās augsta riska zonā, no kuras atgriežoties, pasažieriem bija jāievēro pašizolācija. Tas būtiski samazināja reisu piepildījumu," norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vidējais gaisa kuģu piepildījums septembrī bija 31% - ievērojami mazāk nekā augustā, kad piepildījums sasniedza 57%.

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000 pretstatā 55 000 mēnesi iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Starptautiskās lidostas "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzina, ka lidostā apkalpoto pasažieru skaits pakāpeniski palielinās. "Šobrīd vairāk izpildās reālistiskā prognoze, kas nosaka, ka attīstība notiek pakāpeniski," teica Odiņa.

Tostarp viņa atzīmēja, ka jūnijā lidostā tika apkalpoti 55 000 pasažieru, kas bija vien 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000, kas būtu 15% no 2019.gada attiecīgajā periodā apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa arī minēja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas būtu apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Tāpat lidostas vadītāja sacīja, ka, sasniedzot 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti.

Līdz ar pasažieru plūsmas palielināšanos lidosta "Rīga" pieņem atpakaļ darbā arvien vairāk pērn Covid-19 pandēmijas ietekmē atlaisto darbinieku, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Patlaban lidosta nodarbina 965 darbiniekus, tostarp 40 no tiem ir darbinieki, kurus lidosta bija spiesta atbrīvot no darba pagājušajā gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas radītājām grūtībām. Turklāt šīs skaitlis strauji kāpj, jo pieaug pasažieru skats. "Līdz ar to darbiniekus aicinām atpakaļ. Patlaban ir 40 vakances, ko ceram drīzumā aizpildīt, un būs vēl vakances," sacīja Odiņa.

Viņa arī apliecināja, ka lidojumu skaits un pasažieru skaits lidostā "Rīga" "kāpj katru dienu".

Lidostas vadītāja atgādināja, ka 2019.gadā lidosta bija 7,8 miljoni pasažieru, 2020.gadā - 2,01 miljons. Savukārt šī gada pirmā pusgada laikā apkalpoti 406 000 pasažieru, kas ir 14% no šajā pašā laika posmā 2019.gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Lidosta "Rīga" šogad plāno apkalpot kopumā apmēram 6,6 miljonus pasažieru, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 23% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus par apmēram 15% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa sacīja, ka šogad lidostā "Rīga" līdz šim ir apkalpoti kopumā apmēram 2,4 miljoni pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

"Vasara izskatās ļoti pozitīvi," piebilda Odiņa, prognozējot, ka no maija katru mēnesi lidostā "Rīga" varētu apkalpot vismaz 600 000 pasažieru.

Tādējādi, pēc Odiņas teiktā, šajā gadā kopumā lidostā varētu tikt apkalpoti apmēram 6,6 miljoni pasažieru.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Globālās pandēmijas laikā un tās izraisītā pasažieru un lidojumu skaita samazināšanās apstākļos starptautiskā lidosta “Rīga” 2020.gadu noslēdza ar 15,85 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma publiskotais auditētais gada pārskats par 2020.gadu.

Lidosta pērn apkalpoja 2,01 miljonus pasažieru, kas ir par 5,8 miljoniem jeb 74% mazāk nekā sākotnēji plānots. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits saruka līdz 35,6 tūkstošiem, kas par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par vairāk nekā pusi jeb 54%: 2019.gadu lidosta noslēdza ar gandrīz 65 miljonu eiro apgrozījumu, kamēr 2020.gadā tas sasniedza vien 29,8 miljonus eiro.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 15 miljonus eiro, kas ir 63% samazinājums, salīdzinot ar budžetā sākotnēji plānoto. Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pērn samazinājās līdz 14,7 miljoniem eiro, kas ir 39% kritums, salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš.

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 87,2%, bet kopumā šā gada desmit mēnešos lidostā "Rīga" apkalpoti 1,9 miljoni pasažieru - par 71,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tā liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem. Pagājušajā gadā šajā laikā lidostas pasažieru skaits jau pārsniedza 6,5 miljonus.

Oktobrī lidostā apkalpoti 90,5 tūkstoši pasažieru - par vairāk nekā 600 tūkstošiem pasažieru mazāk nekā pērnā gada oktobrī.

Lielāko daļu jeb 60,1% no oktobrī apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 19,9% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 6,5% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Par 57,4% samazinājies arī lidostā "Rīga" apkalpoto lidojumu skaits - 2020.gada desmit mēnešos lidostā nosēdās un pacēlās 31,5 tūkstoši gaisa kuģu. Samazinājumu veido ievērojamais regulāro pasažieru lidojumu skaita sarukums (-76,3%), taču izaugsmi lidostā "Rīga" piedzīvo kravas un biznesa aviācijas segmenti: kravas lidojumu skaits šā gada desmit mēnešos ir palielinājies par 37,6%, savukārt cita veida, tostarp biznesa aviācijas lidojumu skaits - par 81%.

Lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits šā gada maijā, salīdzinājumā ar aprīli, pieaudzis par 54%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2021.gada pirmajos piecos mēnešos.

Maijā lidostā apkalpoti nedaudz vairāk kā 85 tūkstoši pasažieru, kas ir par gandrīz 30 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad lidosta apkalpoja 55,2 tūkstošus pasažieru.

Tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes rādītājiem 2019.gadā, pasažieru skaita kritums šā gada pirmajos piecos mēnešos joprojām ir ievērojams: apkalpoti vien 248 tūkstoši pasažieru, kas ir par 91% mazāk nekā 2019.gadā.

Maijā palielinājies arī lidostā "Rīga" apkalpoto lidojumu skaits - apkalpoti 2302 lidojumi, kas ir par 526 lidojumiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostā pacēlušies un nosēdušies 8327 gaisa kuģi un lidojumu skaits 2021.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies par 75%.