Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.

Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.

Fragments no raksta

Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro

Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.

Šodien notiks publiskās apspriešanas tiešsaistes sanāksme, kuras laikā pārrunās plānoto jauno apbūves projektu bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijā, informē Jūrmalas pašvaldībā.

Dubultu prospektā 51, bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijā, investori solās izveidot pieczvaigžņu viesnīcas un dzīvojamo apartamentu kompleksu.

Arī Jūras ielā 41/45, kur atrodas pamesta 1973.gadā celta pansionāta un baseina ēkas, iecerēts izveidot viesnīcu un medicīnisko klīniku.

Teritorija 2,36 hektāru platībā atrodas Majoros, pludmales tuvumā, kāpu zonas teritorijā starp Pilsoņa ielu, Teātra ielu, Jūras ielu un pludmali. Teritorijā atrodas piecas pamatēkas un citas ēkas un inženierbūves. Šī īpašuma apbūves projekta publiskās apspriešanas tiešsaistes sanāksme notiks 9.augustā.

Savukārt Vikingu ielā 3, kur savulaik atradās viesnīca un palīgbūves, iecerēta jaunu dzīvojamo ēku apbūve.

Jūrmalā publiskai apspriešanai nodots pilnveidotais bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijas lokālplānojums Dubultu prospektā 51 un Jaundubulti 1402, informē pašvaldībā.

Lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā ir veikti labojumi un papildinājumi saistībā ar ēku būvapjoma risinājumiem, samazinot noteikto maksimāli pieļaujamo apbūves intensitāti. Tāpat ir pārskatīti noteiktie apbūves ierobežojumi gar ielām un blakus esošo zemesgabalu robežām, kā arī veiktas izmaiņas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām; veikti arī citi precizējumi.

Iedzīvotāji viedokļus un priekšlikumus par pilnveidoto lokālplānojumu var izteikt līdz 10.martam.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdrežīmā 27.februārī plkst.17 Jūrmalas domes sēžu zālē.

Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju un arī Vides pārskatu izdrukas formā varēs iepazīties Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā, 1. stāva vestibilā, kā arī elektroniski valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: "ej.uz/a45n".

Šā gada 21. un 22. septembrī Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” kā partneris piedalās Latvijas - Amerikas Tirdzniecības kameras rīkotajā prestižajā biznesa forumā “Spotlight Latvia”, kas norisinās ASV pilsētā Bostonā.

Foruma ietvaros AS “Olainfarm” komanda tiekas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, izvērtējot iespējas partnerībai gan medikamentu izstrādes, gan pieejamības nodrošināšanā.

“Mūsu pārliecība ir, ka veselības aprūpe un medikamentu pieejamība ir cilvēktiesības, nevis privilēģija. Tieši tāpēc AS “Olainfarm” savas darbības centrā vienmēr ir licis cilvēku intereses un viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, kas ietver sevī arī medikamentu pieejamību. Neskatoties uz to, ka ASV ir bijis šūpulis virknei vadošo farmācijas nozares spēlētāju, arī mēs, AS “Olainfarm”, redzam iespējas šajā tirgū atrast savu nišu, tāpēc ASV mūsu stratēģijā ir definēts kā viens no mērķa tirgiem, pie kura izpētes un kontaktu dibināšanas arī rūpīgi strādājam. Esmu pārliecināts, ka dalība biznesa forumos ASV jau tuvākajā laikā nesīs reālus augļus jaunās potenciālās partnerībās un sadarbības projektos,” uzsver AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus.

Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.

Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī. Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2022.gadā Latvijā ir sasniedzis 12 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie dati.

“Lindstrom” norāda, ka apgrozījuma kāpums ir piedzīvots, pateicoties uzņēmēju pārejai uz zaļākiem biznesa modeļiem un risinājumu, kas ļautu optimizēt izdevumus.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir arī uzņēmēju vēlme palielināt sava biznesa veiktspēju, vienlaikus ietaupot resursus un optimizējot darbības procesus.

“Sasniegtie apgrozījuma rezultāti liecina par to, ka tekstila nomas serviss sevi ir pierādījis kā ilgtspējīgs, aprites ekonomikā balstīts risinājums, kas vienlaikus ļauj gan saudzēt dabu, gan arī ietaupīt līdzekļus. Esmu gandarīts, ka aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā izšķiras par videi draudzīgākiem risinājumiem, redzot, ka tekstila noma ļauj būtiski samazināt apritē esošo darba apģērbu vienību skaitu, nezaudējot darba vides prasību kvalitāti. Tieši aprites ekonomikas pieejas nostiprināšanās Latvijas uzņēmēju vidū būs viens no stimuliem, kāpēc pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem turpinās augt. Uzņēmēju vidū sāk mainīties arī priekšstats par to, ka ārpakalpojumi ir dārgi un nevajadzīgi, palielinoties izpratnei par to, kā ietaupīt, optimizējot konkrētus darbības procesus, lai garantētu biznesa dzīvildzi,” komentē I. Šmits.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

ASV akciju cenas pirmdien pieauga, krītoties obligāciju ienesīgumam, savukārt samazinājušās izredzes par atgriešanos pie pirmspandēmijas normālās situācijas nomāca Eiropas akciju tirgus.

Turcijas liras vērtība kritās par aptuveni 15% pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien nomainīja centrālās bankas vadītāju pēc tam, kad centrālā banka ievērojami paaugstināja galveno procentlikmi.

Turcijas akciju tirgū cenas kritās par apmēram 10%.

"Vakcinācijas programma, jauni fiskālie stimuli un centrālo banku monetāro stimulu turpināšanās uzkurina cerības uz spēcīgu ekonomikas izlaides un uzņēmumu peļņas atjaunošanos," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

"Bet tas nozīmē, ka investori tagad ir potenciāli vairāk eksponēti uz negaidītiem šokiem - un Turcija var būt viens no tādiem."

ASV valdības obligāciju ienesīgums pirmdien kritās, izraisot akciju cenu kāpumu Volstrītā.

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā daudzi spriedumi saistīti ar līdzšinējās pasaules kārtības maiņu. Pamatā notiekošais pagaidām no pasaules aprites licis izslēgt Krieviju, to nosaka gan stingras Rietumvalstu sankcijas pret šo valsti, gan absolūti elementāri morāles principi.

Lai nu kā – lielā mērā šādu sankciju efektivitāti noteicis tas, ka pasaule un tā pati Krievija ir atkarīga no Rietumvalstu finanšu sistēmas. Attiecīgi notiekošais rāda, ka dažādi nozīmīgi šīs sistēmas elementi var tikt ātri pielietoti arī ekonomiskā kara lauciņā. Ja šodien no sistēmas tiek atslēgta Krievija, tad nav izslēgts, ka kādā citā brīdī tā var būt jau kāda cita valsts.

Rezultātā ir viedokļi, ka šīs sankcijas, lai gan nepieciešamas, ilgākā termiņā var iegriezt arī pašiem Rietumiem, jo mazināsies to finanšu sistēmas kontrole pār pārējo pasauli. Tas tādēļ, ka daudzi pasaules režīmi meklēs veidus, kā nodrošināties pret situāciju, kad arī tie kādā vienā brīdī tiks atslēgti, piemēram, no globālās finanšu sistēmas.

Latvijas reklāmas aģentūra “NORD DDB”, kas dibināta 1995. gadā, mainījusi nosaukumu uz “MAGIC”.

Izvēršot vairākus stratēģiskos attīstības virzienus, izveidota arī integrētās komunikācijas partneraģentūru grupa “B40”. Tajā bez radošās aģentūras “MAGIC” iekļauta arī dizaina studija “KID”, zīmola konsultāciju aģentūra “WIT”, satura studija “PLAY” un digitālo risinājumu aģentūra “Element”.

“Vairākus gadus aktīvi iesaistoties Ziemeļeiropas aģentūru tīklā “NORD”, no skandināvu partneriem esam ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi. Ir ieviestas vairākas jaunas metodes un adaptēti progresīvi rīki, kas devuši gan mums, gan nozarei kopumā jaunu enerģiju. Tomēr pēc trīs gadu sadarbības esam pārliecinājušies, ka Skandināvijas un Baltijas tirgi mārketinga un reklāmas nozarē katrs dzīvo savā ekosistēmā, un kopīgu projektu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ pēc dažādu sadarbības modeļu izvērtēšanas pieņemts lēmums veidot pašiem savu zīmolu – “MAGIC” – un attīstīt integrētu partneru aģentūru grupu “B40” ar mērķi nostiprināt savas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt izvērst aktivitātes arī eksporta tirgos. Laikā, kad īpaši bieži tiek runāts par neatkarības vērtību, šis solis Latvijas partneru komandai nākotnē ļaus brīvi attīstīt savu uzņēmumu reģionāli, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta Andris Rubīns, “MAGIC” vadītājs.

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Francijas konkurences regulators otrdien interneta gigantam "Google" noteica 500 miljonu eiro naudassodu par nespēju godprātīgi sarunu ceļā vienoties ar mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības (ES) autortiesību normām.

Regulators norāda, ka šis ir tā visu laiku lielākais kādam uzņēmumam piemērotais naudassods.

Vienlaikus regulators arī licis "Google" izteikt mediju izdevējiem piedāvājumu attiecībā uz samaksu par to ar autortiesībām aizsargāta satura pašreizēju izmantošanu, pretējā gadījumā uzņēmumam varētu tikt noteikts papildu naudassods līdz pat 900 000 eiro dienā.

"Google" preses pārstāvis pavēstīja, ka uzņēmumu šāds lēmums "ļoti sarūgtinājis".

"Šis lēmums galvenokārt attiecas uz sarunām, kas norisinājušās laika posmā no 2020.gada maija līdz septembrim. Kopš tā laika mēs esam turpinājuši darbu ar izdevējiem un ziņu aģentūrām, lai rastu kopīgu risinājumu," sacīja preses pārstāvis.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izdevis rīkojumu ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgām precēm, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai, trešdien pavēstīja prezidenta preses dienests.

Tokajevs pēc otrdienas sanāksmes par sociāli ekonomisko situāciju valstī devis rīkojumus "uz 180 dienām ieviest valstisku cenu regulējumu līdzās sašķidrinātai gāzei arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgiem pārtikas produktiem. Lēmumus pieņems reģionu akimi, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju konkrētajā reģionā", teikts paziņojumā.

Valsts vadītājs arī licis izstrādāt likumu "Par fizisko personu bankrotu".

"Izskatīt nepieciešamību ieviest moratoriju uz 180 dienu laiku attiecībā uz komunālo tarifu celšanu iedzīvotājiem. Izskatīt jautājumu par mājokļa īres maksas subsidēšanu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Ko no ECB var gaidīt nākamajos mēnešos? Nākamā ECB sapulce būs 9. jūnijā, kad ECB publicēs jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Jaunie cipari ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma paaugstināta inflācija un energoresursu cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros.

ECB nemaina bāzes procentu likmi 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī...

Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB sakarā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).

Secinājumi kredītiem:

Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0.5% līdz 1.5%? To visvienkāršāk rēķināt ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka ģimenes izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildus slogs maciņam.

Secinājumi noguldījumiem:

ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, bet absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eiro zonas noguldītājam šajās valūtās ir papildus risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.

Secinājumi investoriem:

Īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis “asiņot” obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums (šobrīd tirgus ir noskaņojies uz likmju kāpumu kaut kad nākotnē) sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus un bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā konceptuāli samazinās arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību, otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmums, kurus pārfinansēt paliek arvien dārgāk.

Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu (šobrīd galvenais inflācijas virzītājs), nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā tiek pārdoti jebkuri aktīvi/investīcijas.

Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.