Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Fragments no intervijas

Pieņemu, ka, startējot LIAA vadītāja amata konkursā, ekonomikas ministram likāt priekšā plānu, kā realizēt samērā ambiciozo LIAA darbības stratēģiju līdz 2029. gadam, kas paredz aģentūrai kļūt par labāko uzņēmumu atbalsta institūciju Ziemeļeiropā. Ko piedāvājāt savā redzējumā?

Viens no galvenajiem kritērijiem konkursā bija pieredze investīciju piesaistē, jo tas ir segments, ko LIAA grib stiprināt savā iekšienē. Otrs kritērijs bija kandidāta redzējums par LIAA stratēģisko attīstību. Tas bija arī viens no konkursa uzdevumiem – katram pretendentam sagatavot savu piedāvājumu LIAA nākotnes attīstībai. Savā redzējumā prezentēju trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, būtiski kāpināt piesaistīto investīciju apjomu Latvijai. Otrkārt, eksportējošo uzņēmumu apkalpošana, lai viņi varētu kāpināt apjomus esošajos tirgos un vairāk varētu diversificēt tirgus. Te ir paredzams liels darbs mūsu ārvalstu pārstāvniecībām. Treškārt, runa ir par LIAA iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanu, digitalizāciju aģentūrā, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Izmaiņas būs ļoti lielas," teica Valainis, informējot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku.

Tāpat viņš norādīja, ka reformā mainīsies gan LIAA darbinieku skaits, gan arī darbinieku atbildības sfēras, tostarp turpmāk LIAA darbaspēka resursi tiks koncentrēti darbam ar investīcijām un eksportu. "Investīciju jomā mēs plānojam trīskāršot darbinieku skaitu (..), tāpat vairākas reizes palielināsim eksporta darbinieku skaitu," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, paredzēts arī būtiski samazināt LIAA departamentu skaitu, kas šobrīd ir tuvu pie 20, kā arī visās iestādes nodaļās - gan reģionālajās, gan arī ārvalstu - tiks ieviesta darba vērtēšanas sistēma.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) "Facebook" lapā šodien plkst.16 būs vērojama starptautiskās izstādes "Expo 2025 Osaka" Baltijas paviljona prezentācija, informē LIAA.

LIAA ir parakstījusi līgumu ar personu apvienību "Kettler" par Baltijas paviljona veidošanu "Expo 2025 Osaka". Baltijas paviljons, ko veido Latvija kopā ar Lietuvu, izstādē tiks pārstāvēts ar konceptu "We Are One".

Baltijas paviljons apmeklētājus aicinās iepazīties ar reģiona unikalitāti - Ziemeļeiropas dabas daudzveidību un tās nozīmi cilvēka dzīvē, saglabāto kultūras un nemateriālo mantojumu, kā arī radošumu un kopienu sparu, kas virza inovācijas visdažādākajās jomās, min LIAA pārstāvji.

Tāpat LIAA atzīmē, ka koncepcija "We Are One" izceļ dabas, cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbību. Tās mērķis ir atklāt un rosināt cilvēcīgās sadarbības spēku labākas nākotnes veidošanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores amatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir iecēlis Ievu Jāgeri, informē Valsts kancelejā.

Jāgere ir finanšu un investīciju eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi korporatīvajās finansēs un ir vadījusi liela apjoma investīciju piesaistes darījumus. Konkursa uzvarētājas līdzšinējā darba vieta ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Tāpat Jāgere ir finanšu un investīciju konsultāciju uzņēmuma "Callidus Capital" vadošā partnere un neatkarīga "Indexo" Iekšējās revīzijas komitejas locekle.

Laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam Jāgere bijusi "Callidus Capital" izpilddirektore, bet vēl iepriekš vairāk nekā trīs gadus uzņēmumā "Oaklins Baltics" ieņēmusi korporatīvo finanšu vadītājas amatu un bijusi atbildīga par dažādu klientu investīciju piesaisti un darījumu vadīšanu.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piektdien, 10.janvārī, tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem, lai pārrunātu pārstāvniecību 2025.gada darbības mērķus, plānotās ministra un biznesa delegāciju vizītes, kā arī pārstāvniecībām aktuālos jautājumus.

"Mūsu mērķis ir līdz 2035.gadam dubultot Latvijas ekonomiku, un šī mērķa sasniegšanā nozīmīga loma ir LIAA un Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darba rezultātiem, jo īpaši jaunu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā," sarunas laikā uzsvēra ekonomikas ministrs.

Pārrunājot pārstāvniecību darba prioritātes šim gadam, ministrs uzvēra, ka "būtiskākās no tām ir divas - kāpināt ārvalstu investīcijas un Latvijas eksportu. Un šeit vitāli svarīgs ir proaktīvs LIAA pārstāvniecību darbs, kā arī cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām. Tas ir svarīgi, organizējot gan Latvijas amatpersonu un biznesa delegāciju vizītes ārvalstīs, gan potenciālo ārvalstu investoru vizītes uz Latviju un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa “Ideju kauss 2024” 12 laureātiem apbalvošanas ceremonijā tika sadalīts vairāk nekā 40 000 eiro lielais balvu fonds inovatīvu biznesa ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju šogad tika atzīts unikālais reverberācijas efektu pedālis “MONK Reverb”, saņemot 10 000 eiro godalgu tālākai darbības virzībai.

Matīsa Tazāna pieteiktais produkts ir aprīkots ar pilnīgi no jauna izstrādātu kontroles sistēmu un digitālās signāla apstrādes algoritmu, tas paredzēts dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām auditorijām – profesionāliem un hobija līmeņa mūziķiem, skaņu inženieriem u.c. Efektu pedāli sākotnēji iecerēts piedāvāt potenciālajiem klientiem ASV, Kanādas un Rietumeiropas valstu tirgos.

“Ko šī pirmā vieta nozīmē mums? Tas noteikti ir apstiprinājums, ka iesākto ideju vajag īstenot līdz galam. Naudas balva palīdzēs segt aktuālās izstrādes izmaksas, un mūsu darbs šobrīd ir vērsts uz produkta – dažāda stila mūziķiem paredzēta ģitāras efektu pedāļa – pabeigšanu. Darāmā joprojām ir ļoti daudz, mūsu darba temps ir intensīvs, un jau pavasarī mērķējam uz pirmajiem pārdošanas darījumiem,” pēc apbalvošanas sacīja uzvarējušā uzņēmuma “TTT Audio” pārstāvis Toms Lazdovskis.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Pasaules kriptoaktīvu nozares līderis un viens no populārākajiem zīmoliem pasaulē “Binance” ir pieņēmis lēmumu izņemt MICA licenci Latvijā, kas ļautu tam sniegt regulētus pakalpojumus Eiropas Savienības tirgū.

Pēc Dienas Bizness rīcībā esošās informācijas, “Binance” ir uzsācis licencēšanas procesu Latvijas Bankā, un tās jaunai vadībai būs jāpieņem lēmums, vai ļaut kripto nozares gigantam attīstīt savu darbību no Latvijas.

Līdz šim “Binance” savu darbību ES tirgos koordinēja no Lietuvas un, kā nesen lēsts Prudentia veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu top 30 (https://top101.lv/baltic-top), ar “Binance” saistītais “Bifinity UAB” tikai pāris gadu laikā kļuva par 22. lielāko Baltijas uzņēmumu, pārsniedzot vienu miljardu eiro vērtību. “Bifinity UAB” vērtības ziņā apsteidzis tādus Baltijā labi zināmus uzņēmumus kā “Tallink Group”, SIA “Mikrotīkls”, “Rimi Group”.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Pirmos Latvijā radītos salokāmos elektriskos kravas velosipēdus “Vezums” plānots piedāvāt tirgū jau 2025. gadā.

“Vezums” mērķis ir eksportēt gan salokāmos mehāniskos, gan salokāmos elektriskos kravas velosipēdus, kā pirmās izvēloties riteņbraucējiem un velotransportam draudzīgākās valstis – Nīderlandi, Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju u.c.

Ar ideju par salokāmiem kravas velosipēdiem, kas būtiski atvieglotu ikdienu kopienās, kam īpaši rūp pilsētvide, “Vezums” komanda – Jēkabs Ozols, Oskars Kotello un Emīls Krišjānis – startēja konkursā “Ideju kauss 2023”. Konkursā iegūtais atbalsts deva papildu stimulu ķerties pie darba, lai šādi velosipēdi nonāktu Latvijas un pasaules tirgū.

“Pašreiz daudzviet Eiropā kravas velosipēdi kļuvuši ļoti populāri, piemēram, Londonā, to iekļaušana pilsētvidē, tādējādi, atslogojot satiksmi, tiek pat īpaši atbalstīta. Kravas velosipēdi ir dažādu meistaru, kā santehniķu, elektriķu u.tml. braucamais, jo viņi kravas kastē var ievietot instrumentus un doties pie klienta. Tāpat vecāki bieži vien šādi pārvietojas pilsētā kopā ar saviem mazajiem bērniem. Mums bija skaidrs, ka kravas velosipēdu loma pilsētvidē pieaugs ne tikai siltajā gadalaikā, bet arī ziemā, turklāt tie spēj paveikt gandrīz tikpat daudz kā vieglā automašīna, vienlaikus esot videi un veselībai draudzīgāki,” stāsta J. Ozols.

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.