Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.
Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.
Dzīvesvietas deklarēšanai ir ne tikai informatīvs raksturs, bet arī finansiālas sekas - pašvaldība saņem ieņēmumus no tajā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tāpēc pašvaldības vēlas, lai tajās deklarētos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Tajā pašā laikā dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķis ir panākt, lai cilvēka faktiskā dzīvesvieta sakristu ar deklarēto, tas atvieglotu valsts un pašvaldību iestādēm iedzīvotāju sasniegšanu informatīvos nolūkos.
Pašlaik Rīgas pašvaldība tā vietā, lai radītu pievilcīgu vidi iedzīvotājiem, vienkārši cenšas panākt formālu deklarēšanos, faktiski uzpērkot iedzīvotājus, norāda Diena. L. Laiva nav izslēgusi iespēju, ka atsevišķi cilvēki varētu radušos situāciju izmantot, lai piepelnītos, proti, par samaksu ļautu deklarēties savā īpašumā.