Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgādināt virzīšanos lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009. gadā vairs nepārsteidz. Tagad jau ir iespējams, ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka SVF un EK naudas tad vairs nepietiks uzņēmējdarbības stimulēšanai, jo budžeta caurumi prasīs visu summu.
Vai tāda spirāle ir neizbēgama? Ārzemju ekonomisti diezgan aktīvi diskutē par Latvijas situāciju, kuru uzskata par eksperimentu. Līdz šīm nav vēl bijusi pieredze par to, kā izvest valsti no līdzīgās recesijas nedevalvējot valūtu. Mūsu risinājums ir algu un izmaksu samazināšana, kas galu galā nozīmē deflāciju. Bet tā ir kontrolējama un lēna deflācija, salīdzinot ar ātru un stihisko devalvāciju.
Galvenais arguments pret devalvāciju bija tas, ka lielākā kredītu daļa tika izsniegta eiro un ar lata devalvāciju ģimenes un biznesi nespēs tikt galā ar savām kredītsaistībām. Protams, samazinot algas un palielinoties bezdarbnieku skaitam, arī bez devalvācijas notiks tas pats un kredītu defolti pieaugs tik pat ātri. Bet algas tiks samazinātas ne tikai 18% mājsaimniecībām, kas paņēma kredītus, bet daudz lielākai iedzīvotāju daļai. Ar mazāku algu cilvēki tērēs mazāk un valsts ieņēmumi samazināsies (PVN, IIN) bet izmaksas palielināsies (bezdarbnieku pabalstiem un banku glābšanai). Rezultāta bankas izsniegs mazāk kredītus, mājsaimniecības tērēs mazāk, firmas ieguldīs mazāk (jo pieprasījums samazināsies) un valdība būs atkal spiesta samazināt izdevumus un algas, kas turpinās virzīšanos lejup pa spirāli. Diemžēl tāda situācija var palikt par sistemātisku un ļoti grūti apstādināmu.
Ekonomistu viedoklis ir vienots. Vienīgais kas varētu apstādināt šo virzīšanos lejup ir eksports. Bet kā palielināt eksportu? Viedoklis ir arī skaidrs – sākumā jāuzlabo konkurētspēju, piemēram caur produktivitātes uzlabošanu. Diemžēl tas nenotiks ātri. Vēl viens veids ir devalvācija. Latvija no devalvācijas atteicās. Tātad, paliekam atkal pie ļoti nopietnas algu un cenu samazināšanās.
Pēc grautiņiem Rīgā, Viļņā, utt, ekonomisti sāk šaubīties par algas samazināšanās ceļu. Izskatās, ka tāds ceļš varētu būt iespējams, bet šeit ļoti svarīga ir cilvēku uzticība esošai valdībai. Tikai tad ir iespējams realizēt tādu ambiciozo plānu bez masveida protestiem.
Kā varētu atgūt cilvēku uzticību? Viens ceļš ir jaunā valdība. Bet uzticība nav garantēta. Vēl viens ceļš ir esošai valdībai iesākt ļoti nopietnu un caurspīdīgu iekšējo tīrīšanas procesu. Vai mūsu valdība būtu spējīga to izdarīt?