Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.

Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.

Apsūdz Cemex

Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.

Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Jaunajai Cemex cementa rūpnīcai šis ir pirmais gads, kad ražotne strādā ar pilnu jaudu – 120 tūkst. tonnu mēnesī. Pērn saražots nepilns milj. tonnu cementa, šogad apjoms pārsniegs milj., lēš Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, piebilstot, ka tādai arī vajadzētu būt rūpnīcas jaudai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad būtiski palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums varētu sasniegt apmēram 10%. Cemex eksporta tirgi ir saglabājušies iepriekšējie – tā ir Igaunija, Lietuva, Skandināvija, Krievija, un šai sarakstā tagad nākusi klāt arī Baltkrievija, kur tiekot realizēts salīdzinoši neliels saražotās produkcijas daudzums. Cemex eksporta apjoms ir 75-80% no saražotā.

Latvijas cementa tirgū šobrīd divi lielākie dalībnieki ir Cemex un Heidelberg Cement grupas uzņēmums SIA Baltik Saule, kas Latvijā importē cementu no Igaunijas Kunda Nordic Tsement rūpnīcas. Citas importa produkcijas, piemēram, Lietuvas un Baltkrievijas cementa īpatsvars vietējā tirgū ir niecīgs. 2010. gadā Latvijas tirgu Cemex nodrošināja ar 34 tūkst. tonnu cementa mēnesī, bet Kundas rūpnīca – ar 14 tūkst. tonnu.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.

Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».

«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.

«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

SIA Cemex atsāk darbu Daugavpilī, šodien atverot betona ražotni, kuras renovēšanā investēti 200 tūkstoši eiro.

Ražotnes kapacitāte sasniedz 40 kubikmetru stundā un nodrošina Cemex plašāku ģeogrāfisku segumu Latgalē ar potenciālu apkalpot Lietuvas ziemeļaustrumu rajona betona tirgu. Kopējās investīcijas Daugavpils betona ražotnes renovēšanā sasniedz 200 tūkstošus eiro (140 tūkstošus latu). Tās ietver ražotnes uzlabošanu, apkures sistēmas izveidi, lai nodrošinātu ražošanu ziemas periodā, pārstrādes sistēmas iegādi un iekārtu uzstādīšanu, vadoties pēc Cemex iekšējās politikas vadlīnijām, kā arī prasībām, ko izvirzījusi būvvalde. Ražotne nodrošinās septiņas darba vietas. Sezonas laikā, paaugstinoties pieprasījumam, darba vietu skaits varētu tikt palielināts līdz 14 strādājošajiem.

Likumdošanas nepilnību dēļ apgrūtināta vairāku LEC sakaru objektu likumīga nodošana ekspluatācijā

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) ir iesniegusi pretenzijas vēstuli Valsts būvinspekcijā par nepilnīgi veiktajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas apgrūtina sakaru būvju nodošanu ekspluatācijā.

Šī gada augustā būvkompānijai LEC, saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem, ir jānodod ekspluatācijā optiskās līnijas trasi 70 km garumā Jēkabpils un Daugavpils rajonos, tomēr tas nav izdarīts: divas atbildīgās institūcijas – pašvaldību būvvaldes un Elektronisko sakaru direkcija – joprojām nav spējušas vienoties, kuras kompetencē ir sakaru objektu nodošana ekspluatācijā. Kamēr atbildīgās institūcijas skaidrojas, uzņēmējiem nākas atrasties piespiedu dīkstāvē un uzņemties pilnu atbildību pasūtītāja priekšā par termiņā nenodotiem projektiem.

Trešdien, 10.septembrī, pēc būvkompānijas LEC iniciatīvas Cesvaines pašvaldībai jāiesniedz konkrēti termiņi, kā pagasts būvniekiem iecerējis apmaksāt 616 409 latu lielo parādu par Cesvaines vidusskolas būvniecību, kas ekspluatācijā nodota 2007. gada 15. jūnijā. Tuvākajās dienās būvnieki tiksies arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu esošo situāciju un Cesvaines domes rīcību.

Pēteris Dzirkals, būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētājs: "Uzskatu, ka līdz šim būvkompānija LEC pret Cesvaines pašvaldību ir demonstrējusi ārkārtīgi lielu toleranci, un diemžēl pagasts šo situāciju ir izmantojis. Esam secinājuši, ka Cesvaines domnieki nevēlas parādu saistīt ar savu budžetu un ilgstoši ir uzskatījuši, ka esošā parāda apmaksa ir valsts pienākums, izturoties aizvainoti un – nesaprasti. Šāda pozīcija gan neatspoguļo situācijas būtību.

Vēlos uzsvērt, ka valsts līdz šim ir izdarījusi maksimumu, atbalstot Cesvaines vidusskolas celtniecību un piešķirot 80% no kopējā finansējuma. Nevar rasties situācija, ka viena pašvaldība jūtas pārāka par citām, un par savu nepraktisko saimniekošanu atbildību liek uzņemties valstij un privātajam sektoram."

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.

Jaunais Cemex importa – eksporta terminālis Liepājs ostā varētu palielināt kravu plūsmu par 0.55 miljoniem tonnu gadā.

Liepājas ostā ar pirmo eksporta kravu šodien, 3. decembrī, atklāts Cemex importa – eksporta terminālis. Jaunais terminālis vidēji gadā palielinās ostas kravu plūsmu par 550 tūkstošiem tonnu kravu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Jaunajam terminālim ir būtiska nozīme, jo tas pārkraus vietējo kravu - Brocēnos ražotu cementu un dos būtisku pienesumu Liepājas ostas kravu apgrozījumam, uzsver Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Cementa termināļa būvniecību Liepājas ostas 14. piestātnē uzsāka 2007. gada novembrī. Svarīgi ir būvēt termināļus kopā ar kravu īpašniekiem, kas nodrošina stabilu un drošu kravu plūsmu un dod ieguldījumu pilsētai, ostai un uzņēmumiem. Cemex importa - eksporta terminālis nav ne pirmais, ne pēdējais, ko a/s Liepājas osta LM veido kopā kravu īpašniekiem, norāda a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks,

Sākot ar 2014. gada 2.septembri, par CEMEX Latvija valdes priekšsēdētāju kļuvis Greiems Rasels (Graham Russell), aizstājot līdzšinējo vadītāju Enriki Garsiju (Enrique Garcia), informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Greiemam Raselam ir desmit gadu pieredze CEMEX grupā. Iepriekš viņš ir vadījis CEMEX biznesa vienību Apvienotajos Arābu Emirātos un Persijas līča valstīs, kā arī ieņēmis vadošus pārdošanas un stratēģiskās plānošanas amatus CEMEX Lielbritānijā. Viņam ir maģistra grāds Biznesa administrācijā, kas iegūts Varvikas Biznesa skolā, Austrumanglijas universitātes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās, kā arī bakalaura grāds ekonomikā.

«Mūsu mērķis ir veicināt Latvijas infrastruktūras attīstību, piedāvājot tādus risinājumus kā betona ceļi, kas jau ir novērtēti citās Eiropas valstīs un ļaus Latvijā īstenot ambiciozus infrastruktūras projektus ar ierobežotu budžetu,» saka jaunais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels.

Latvijas lielākā būvmateriālu ražotāja Cemex valdē notikušas izmaiņas – no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas ir atbrīvots Renārs Griškevičs, bet viņa vietā iecelts ASV pilsonis Ēriks Maikls Truševics (Eric Michael Trusiewicz), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ē. M. Truševicam, tāpat kā viņa priekšgājējam, būs tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

R. Griškevičs ir beidzis pildīt valdes locekļa pienākumus Latvijā, un šobrīd ir kļuvis par Cemex Ungārijā valdes priekšsēdētāju.

Izmaiņas Cemex amatpersonu sastāvā reģistrētas 6. decembrī.

SIA Cemex, kas nodarbojas ar cementa ražošanu, pērn apgrozīja 37,88 miljonus latu, tādējādi kļūstot par Latvijas lielāko būvmateriālu ražotāju, liecina informācija žurnālā Top 500. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 91,13%. Pērno gadu Cemex noslēdza ar 16,54 miljonu latu zaudējumiem.

Šonedēļ SIA Cemex ir pabeigusi darījumu par SIA Rudus daļu iegādi no Somijas uzņēmuma Rudus East Oy, informē Cemex pārstāvji.

Līdz ar to Cemex Latvijā ir ieguvis savā īpašumā vienu karjera saimniecību ar smilts-grants depozītu Talsu novadā un vienu karjera saimniecību ar izstrādes tiesībām četrās smilts-grants atradnēs Tukuma novadā.

Šis darījums ļauj mums pārnest uz Latviju Cemexglobālo ekspertīzi minerālmateriālu jomā un sniedz jaunas iespējas atbalstīt mūsu vietējos klientus, uzsver Greiems Rasels (Graham Russell), Cemex izpilddirektors Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā.

«Mēs esam gandarīti pievienot SIA Rudus aktīvus mūsu esošajam biznesa portfelim, lai nodrošinātu kvalitatīvus minerālmateriālus mūsu pašu un mūsu klientu vajadzībām, kā arī, lai papildinātu Cemex profesionāļu komandu,» saka Jegors Golubevs, Cemex Latvija Betona un minerālmateriālu biznesa direktors.

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX pērn par 2 % kāpinājis apgrozījumu Latvijā, sasniedzot 87,1 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu. SIA CEMEX bruto peļņa 2013. gadā sasniedza 26,2 miljonus eiro, savukārt gūtā neto peļņa 2013. gadā ir 4,9 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Salīdzinoši labos 2013. gada darbības rezultātus esot nodrošinājis vairāku faktoru kopums — spēja samazināt produkcijas ražošanas izmaksas, pateicoties ražošanas procesa efektivitātes uzlabojumiem un plašam alternatīvā kurināmā pielietojumam, efektīva ražošana un tirdzniecības rādītāji, kas saglabājās 2012. gada līmenī.

2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar pilnu jaudu, saražojot vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa. Eksporta īpatsvars bija aptuveni 70 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pieauga arī transportbetona pārdošanas apjoms. Uzņēmums pagājušajā gadā veica liela apjoma betona piegādes lidostas Rīga infrastruktūras attīstībai. Minerālmateriālu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās zemākas aktivitātes dēļ infrastruktūras projektos reģionā ap uzņēmuma karjeru. CEMEX turpināja investēt savā darbībā, veicot kapitāla ieguldījumus 4,2 miljonu eiro apmērā ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanai.

Par būvkompānijas SIA LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis, amatā nomainot Pēteri Dzirkalu, kurš tagad būs uzņēmuma padomes loceklis, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma padomē arī iecelti trīs Igaunijas pilsoņi - Indreks Rahuma, Jaks Raids, Antons Sigals.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. Vēsturiski ir izveidojies, ka LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Par būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Asars - Asarovskis, kurš līdz šim bijis uzņēmuma valdē, informē kompānija. LEC līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals turpmāk darbosies LEC padomē.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem, norāda kompānija.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp, jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

Jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis būvkompānijā LEC strādā vairāk nekā astoņus gadus, un šo gadu laikā būtiski attīstījis telekomunikācijas nozari. Tieši telekomunikāciju joma papildus celtniecībai un enerģētikai ir viens no LEC darbības pamata profiliem un kompānijas balstiem.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

Spēcīgā vētra, kas 23. novembra naktī uz pirmdienu, izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 AS Latvenergo klientu, informē uzņēmums.

Visvairāk klientu bez elektroenerģijas bija palikuši AS Sadales tīkls Ziemeļu reģionā – Valkā, Strenčos un Vidzemes jūrmalā. Kopā bija bojātas 748 transformatoru apakšstacijas un traucēta elektroapgāde aptuveni 7 480 klientiem.

Ziemeļaustrumu reģionā 24. novembra rītā bez sprieguma bija 319 transformatoru apakšstacijas un elektrības piegāde traucēta aptuveni 3 200 klientiem. Visvairāk vētra bija plosījusies Alūksnes rajonā, t.i. Malienas, Mālupes, Liepnas, Annas, Jaunannas, Zeltiņu un Zaicevas pagastos. Saspīlēta situācija bija vērojama arī AS Sadales tīkls Rietumu reģionā – Užavas apkārtnē, Zaņas pagastā, Aizputē, kur bez elektrības bija 286 transformatoru apakšstacijas, nepiegādājot elektroenerģiju aptuveni 2 900 klientiem.

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) pēc Francijas kompānijas Thales Air System pasūtījuma pabeigusi jaunas radiolokācijas stacijas būvniecību VAS Latvijas gaisa satiksme novērošanas sistēmas modernizācijai.

Līdz 2010. gada pirmā ceturkšņa beigām gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācijas ietvaros plānots rekonstruēt vēl divas radiolokācijas stacijas Ērgļos un Cīravā. LEC darbus veic pēc Francijas kompānijas Thales Air Systems pasūtījuma, kas savukārt 2006. gadā noslēgusi līgumu ar VAS Latvijas gaisa satiksme.

„Jaunā radiolokācijas stacija ir Latvijai nozīmīgs objekts, īpaši ņemot vērā plānoto dinamisko lidostas Rīga attīstību. Radiolokācijas stacijas izbūve un radiolokatora uzstādīšana Rīgā ir viens no būvkompānijas LEC pēdējā laikā tehniski komplicētākajiem un atbildīgākajiem šāda veida objektiem, jo tas ietver daudzu sistēmu dubultās rezervēšanas infrastruktūru. Mūsu pārraudzībā ir visas infrastruktūras izbūve, savukārt pasūtītājs piegādā pašu monitoringa sistēmu, kas attiecas tieši uz gaisa telpas novērošanu,” norāda Andris Asars-Asarovskis, būvkompānijas LEC valdes loceklis.