Apakšveļas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 2016.gada līmenī, un šogad uzņēmums plāno veicināt galveno zīmolu «Lauma Fabrics» un «Lauma Medical» starptautisko atpazīstamību, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn SIA «Lauma Fabrics» apgrozījums bija 32,513 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 0,5%, salīdzinot ar 2016.gadu. Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 2,291 miljons eiro, kas bija par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Lauma Fabrics» pērn izdevies palielināt ieņēmumus galveno saražoto produktu kategorijās. Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas; tie pērn bija 29,013 miljoni eiro (pieaugums par 0,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu).

Savukārt ieņēmumi no medicīniskās veļas, elastīgo saišu un jostu pārdošanas bija 2,601 miljons eiro (pieaugums par 4%). Pārējie ieņēmumi no formēšanas un veļas ceha izstrādājumiem, un citiem produktiem veidoja nepilnus 900 tūkstošus eiro (kritums par 1,5%).

Veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Uzņēmuma ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas pērn bija 28,346 miljoni eiro un veidoja lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, savukārt ienākumi no medicīnas produkcijas veidoja 2,292 miljonus eiro. Pārējos ieņēmumus SIA «Lauma Fabrics» guvusi no formēšanas izstrādājumu, korsešu izstrādājumu un iepirkto cieto kausiņu realizācijas.

2018.gadā uzņēmuma galvenie noieta tirgi bija Baltijas valstis, Vācija, Polija, Francija, Maroka un NVS valstis.

SIA «Lauma Fabrics» 2018.gadā kopumā pamatlīdzekļos ieguldīja 1,556 miljonus eiro, cita starpā ieguldīti 802 tūkstoši eiro jaunās iekārtās un tehnoloģijās. Uzņēmums ieguldījumus veicis, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātes un pielāgošanās spējas paaugstināšanai, kā arī zemo izmaksu bāzes saglabāšanai.

Tekstilražotājs "Lauma Fabrics" reģistrējis komercķīlu ar 58,8 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs SIA "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir SIA "Lauma Medical" kapitāldaļas un cita manta. Komercķīlas ņēmējs ir "Rietumu banka".

Ieķīlātā manta ir visi krājumi, visi ķermeniskie pamatlīdzekļi, visas prasījuma tiesības, transportlīdzekļi, kā arī cita "Lauma Medical" manta.

Komercķīla reģistrēta trešdien, 9.jūnijā.

2019.gadā reģistrētās "Lauma Medical" kapitāldaļu turētājs ir "Lauma Fabrics".

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" 2019.gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Par tekstilmateriālu ražotājas SIA «Lauma Fabrics» tiešo īpašnieku kļuvusi apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupa AS «European Lingerie Group», kurai iepriekš kompānijas kapitāldaļas piederēja pastarpināti, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš «Lauma Fabrics» kapitāldaļas piederēja AS «European Lingerie Brands», kuras vienīgais īpašnieks ir «European Lingerie Group».

«Tā kā vēlējāmies vienkāršot grupas struktūru »European Lingerie Brands« un »European Lingerie Group« tika apvienotas. Līdz ar to formāli Uzņēmumu reģistrā parādās īpašnieku maiņa, kaut gan pēc būtības īpašnieku struktūrā izmaiņu nav, arī ietekmes uz »Lauma Fabrics« darbību nav,» aģentūrai LETA skaidroja «Lauma Fabrics» pārstāvji.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatas 13.jūlijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Lauma Fabrics» apgrozījums 2017.gadā bija 32,513 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 11,4% un bija 2,291 miljons eiro.

Ražotājs SIA "Lauma Fabrics" ceturtdien, 24.septembrī, reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu viens miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, bet ķīlā neietilpst atsevišķi pamatlīdzekļi, kas iegūti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju projekta realizācijas laikā.

Kopumā "Lauma Fabrics" reģistrētas trīs aktuālas komercķīlas par kopumā 4,2 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" pagājušajā gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro.

"Lauma Fabrics" ietilpst apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupā AS "European Lingerie Group", kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. "European Lingerie Group" patiesais labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Indreks Rahumā.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Obligāciju emisijas rezultātā parasti parādās daudz kreditoru, tas ir, sabiedrības emitētās obligācijas iegādājas jeb sabiedrībai naudu aizdod daudz personu, kuru vidū var būt arī privātie ieguldītāji jeb obligacionāri.

Tā kā obligācijas būtībā ir aizdevums, tad, lai veicinātu potenciālo ieguldītāju interesi tās iegādāties jeb aizdot naudu, obligācijas bieži ir nodrošinātas, piemēram, ar ķīlu, hipotēku vai galvojumu. Parasti obligacionāri obligācijas var brīvi pārdot tālāk, jo īpaši, ja tās ir iekļautas regulētā tirgū (piemēram, Nasdaq biržā) vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (piemēram, Nasdaq alternatīvajā tirgū First North).

Lai obligāciju nodrošinājums būtu spēkā pret trešajām personām un to būtu iespējams izlietot, ja iestājas saistību neizpilde, tas ir jāreģistrē attiecīgajā reģistrā. Lai to izdarītu, ir jānorāda ķīlas ņēmējs, kas atbilstoši no normatīvajiem aktiem izrietošajam standarta nodrošinājuma principam ir kreditors. Līdz ar to obligācijām, kur obligacionāru skaits var būt ievērojams un kurš regulāri mainās, reģistrēt nodrošinājumu uz katru obligacionāru ir praktiski neiespējami. Arī paša šo nodrošinājumu izlietošana (tas ir, ieķīlātās mantas pārdošana) no praktiskās puses ir apgrūtinoša. Līdzīgas praktiskas dabas problēmas ir attiecībā uz galvojumu kā nodrošinājumu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Covid-19 krīzē smagi cietušās pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma nozares problēmām joprojām nav risinājuma, jo nozares uzņēmējiem vēl aizvien nav pieejams atbalsts, sacīja Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.

Arī pēc šonedēļ notikušās tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK) nozarei aizvien tiekot piedāvātas tikai esošās atbalsta programmas, kam daudzi uzņēmumi nevar kvalificēties. Tamdēļ joprojām nav reāla risinājuma atbalsta neesamības problēmai.

Eilands atgādināja, ka iepriekš izsludinātās atbalsta programmas Covid-19 krīzē uzņēmējiem ir zināmas un tie, kas tām varēja kvalificēties, šim atbalstam pieteicās.

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda  

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā...

Viņš norādīja, ka, Kultūras ministrijas (KM) ieskatā, daļai pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmēju vajadzētu būt nevis KM, bet gan Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā. Saistībā ar nozares prasībām Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība sūtīja vēstules arī Finanšu ministrijai (FM) un EM, un no tām gaida atbildi.

Apvienības vadītājs atgādināja, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu prasība ļaut kvalificēties atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē arī tiem nozares uzņēmējiem, kuri tam pagaidām nekvalificējas, nav mainījusies. Turklāt neesot saprotams, kāpēc tas netiek risināts.

Vienlaikus Eilands pozitīvi novērtēja tikšanos ar Puntuli un to, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji tika uzklausīt. "Ir sarunu sākums, diskusijas turpināsies un noteikti būs auglīgākas, kad saņemsim atbildi no FM un EM," pauda Eilands.

Kā ziņots Puntulis trešdien tikšanās laikā Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem norādījis uz iespējām iegūt atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Ministrs pauda pārliecību, ka tikšanās laikā tikuši izrunāti visi apvienības vēstulē minētie problēmjautājumi - gan nozarei atbilstošo NACE kodu ietveršana dažādos atbalsta mehānismos, gan diskutēts un skaidrots Valsts kultūrkapitāla fonda programmas "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" nolikums, kas ir izveidota tieši privātā pasākumu biznesa un nevalstisko organizāciju atbalstam.

Šonedēļ pie Kultūras ministrijas bija ieradušies vairāk nekā 200 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji, lai protestētu pret atbalsta nenodrošināšanu nozares darbiniekiem. Akcijas mērķis bija vērst ne tikai valdības, bet arī sabiedrības uzmanību, ka pasākumus veidot ne tikai mākslinieki, bet arī no tehniskā nodrošinājuma darbinieki.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību. Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Šodien, 16. aprīlī, akciju sabiedrība Lauma Lingerie Jūrmalā iepircējiem un tirgotājiem no visas pasaules prezentē jauno – 2020. gada pavasara, vasaras – kolekciju. Liepājas veļas ražotāju galvenais eksporta tirgus joprojām atrodas austrumos.

Lai gan pirms tam tos smagi ietekmēja rubļa krīze, divos gados uzņēmumi atguvušies un atkal sasnieguši iepriekšējos rādītājus.

Ap pussimt uzņēmumu

Liepāja izsenis ir zināma kā Latvijas veļas ražotāju galvaspilsēta. Pašvaldības informācija rāda, ka pilsētā apģērbu ražošanas nozarē pēdējos četros gados darbojas vidēji 85 uzņēmumi. Lielākā daļa ir apakšveļas šuvēji un ar to saistītās firmas, piemēram, Lauma Fabrics, kas ražo tekstila materiālu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pēc Latvijas Veļas ražošanas asociācijas datiem, Liepājā koncentrējušies vairāk nekā 50 veļas ražotāju. Galvenie nopelni tajā ir 70. gadu sākumā atvērtajam galantērijas kombinātam Lauma un tā dzīvotspējai cauri gadu desmitiem. Daudzu uzņēmumu vadītāji, īpašnieki savulaik strādājuši tieši tur, līdz nolēmuši sākt savu biznesu.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība Lauma Fabrics, izmantojot LSEZ atbalstu ieguldījumiem modernās tehnoloģijās, investējusi teju 1,5 miljonus eiro jaunas audumu žāvēšanas līnijas iegādē, kas ļaus paaugstināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

LSEZ valde atbalstījusi arī ieguldījumu projektu Audumu kvalitātes kontroles sistēma īstenošanu laika posmā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim par kopējo summu 67 000 eiro.

Šobrīd turpinās jaunās LSEZ SIA Lauma Fabrics audumu žāvēšanas iekārtas montāžas darbi. Tā speciāli pēc uzņēmuma pasūtījuma projektēta un astoņu mēnešu laikā izgatavota Vācijā.

Lai jauno iekārtu atvestu uz Liepāju tā tikusi iepakota gandrīz 30 kastēs un bija nepieciešamas vairākas kravas automašīnas, lai to nogādātu galamērķī.

Db.lv jau vēstīja, ka veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā. Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Veļas ražotājs AS "Lauma Lingerie" maijā nodarbina apmēram 10% darbinieku, bet pārējie darbinieki ir dīkstāvē, pastāstīja "Lauma Lingerie" valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Viņa sacīja, ka patlaban strādā tikai tās šuvējas, kuras šuj sejas aizsargmaskas, kā arī darbojas uzņēmuma veikals, e-veikals un strādā daļa konstruktoru. Pārējie darbinieki pieteikti dīkstāves pabalsta saņemšanai, taču atsevišķi darbinieki ir arī atlaisti. Kopumā "Lauma Lingerie" strādā aptuveni 200 darbinieku.

"Lai saglabātu darbiniekus, lielāko daļu esam pieteikuši dīkstāves pabalstam. Protams, optimizējam izmaksas, tāpēc daļu darbinieku esam arī atlaiduši. Maijs paies dīkstāves režīmā, kas palīdz samazināt izmaksas, bet vēlāk situācija varētu uzlaboties," piebilda Matisone.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka aprīlī situācija bija savādāka, jo daļa ražošanas cehu vēl strādāja, izpildot pēdējos pasūtījumus, un daļa darbinieku dīkstāves pabalstus saņēma tikai no aprīļa vidus.

AS "Lauma Lingerie" valdes locekle Linda Matisone atstājusi uzņēmuma vadītājas amatu, liecina Matisones paziņojums vietnē "Facebook".

Matisone norāda, ka izlēmusi uz laiku pārtraukt darbošanos uzņēmējdarbībā un noslēdz 17 gadus ilgušo darbu "Lauma Lingerie" valdē kā vienīgā valdes locekle.

Vienlaikus Matisone ierakstā pauda pateicību uzņēmuma akcionāriem, darbinieku komandai, klientiem, piegādātājiem, kā arī sadarbības partneriem.

Savukārt portāls "liepajniekiem.lv" vēsta, ka Matisone saņēmusi piedāvājumu rudenī startēt Saeimas vēlēšanās, kā viena no politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" kandidātēm.

Vienlaikus Matisone norāda, ka amata atstāšana uzņēmumā "Lauma Lingerie" nenozīmē to, ka ģeopolitisko norišu dēļ uzņēmumam klājas slikti. "Pieprasījums ir ļoti liels, uzņēmums strādā ar peļņu, un apgrozījuma pieaugums ir divciparu skaitļa lielumā," skaidro Matisone.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Daļa cilvēku nevēlas nēsāt tādas pašas drēbes kā visi citi un labprāt meklē ko atšķirīgu.

Tā novērojusi apģērbu zīmola Colorfall īpašniece Lauma Grauziņa. Pirms trim gadiem par 300 eiro viņa nopirka audumus un sašuva pirmos deviņus lietusmēteļus. «Man bija sajūta – tagad vai nekad. Ar mazu stendiņu aizgāju uz Kalnciema ielas tirdziņu, un tā tas sākās,» stāsta Lauma.

Sākumā tika pārbaudīta ideja, viss notika palēnām. Viņa strādāja kā pašnodarbināta šuvēja un vēroja, kas pircējām patīk, kam klientes pievērš uzmanību. Viens no novērojumiem ir tāds, ka pircējas plāno pirkumu un naudu mētelim krāj, tāpēc Lauma cenšas neveidot apģērbu vienai sezonai, bet gan vairākiem gadiem, kas nozīmē, ka tajos nav redzamas spilgti izteiktas aktuālās modes tendences. «Izvairīties no modes tendencēm nevar, jo tās ir jūtamas visapkārt, bet es neeju galējībās. Veidoju savu apģērbu modeļus, nepārspīlējot un saglabājot savu stilu. Piemēram, pērn modē bija leoparda raksti, bet es tos neizmantoju. Tajā pašā laikā apģērbam ir jābūt modernam, citādi to neviens nepirks. Ir jāiet līdzi laikam,» spriež Lauma.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.