Tekstilražotājs "Lauma Fabrics" reģistrējis komercķīlu ar 58,8 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs SIA "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir SIA "Lauma Medical" kapitāldaļas un cita manta. Komercķīlas ņēmējs ir "Rietumu banka".

Ieķīlātā manta ir visi krājumi, visi ķermeniskie pamatlīdzekļi, visas prasījuma tiesības, transportlīdzekļi, kā arī cita "Lauma Medical" manta.

Komercķīla reģistrēta trešdien, 9.jūnijā.

2019.gadā reģistrētās "Lauma Medical" kapitāldaļu turētājs ir "Lauma Fabrics".

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" 2019.gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Ražotājs SIA "Lauma Fabrics" ceturtdien, 24.septembrī, reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu viens miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, bet ķīlā neietilpst atsevišķi pamatlīdzekļi, kas iegūti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju projekta realizācijas laikā.

Kopumā "Lauma Fabrics" reģistrētas trīs aktuālas komercķīlas par kopumā 4,2 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" pagājušajā gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro.

"Lauma Fabrics" ietilpst apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupā AS "European Lingerie Group", kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. "European Lingerie Group" patiesais labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Indreks Rahumā.

Šodien, 16. aprīlī, akciju sabiedrība Lauma Lingerie Jūrmalā iepircējiem un tirgotājiem no visas pasaules prezentē jauno – 2020. gada pavasara, vasaras – kolekciju. Liepājas veļas ražotāju galvenais eksporta tirgus joprojām atrodas austrumos.

Lai gan pirms tam tos smagi ietekmēja rubļa krīze, divos gados uzņēmumi atguvušies un atkal sasnieguši iepriekšējos rādītājus.

Ap pussimt uzņēmumu

Liepāja izsenis ir zināma kā Latvijas veļas ražotāju galvaspilsēta. Pašvaldības informācija rāda, ka pilsētā apģērbu ražošanas nozarē pēdējos četros gados darbojas vidēji 85 uzņēmumi. Lielākā daļa ir apakšveļas šuvēji un ar to saistītās firmas, piemēram, Lauma Fabrics, kas ražo tekstila materiālu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pēc Latvijas Veļas ražošanas asociācijas datiem, Liepājā koncentrējušies vairāk nekā 50 veļas ražotāju. Galvenie nopelni tajā ir 70. gadu sākumā atvērtajam galantērijas kombinātam Lauma un tā dzīvotspējai cauri gadu desmitiem. Daudzu uzņēmumu vadītāji, īpašnieki savulaik strādājuši tieši tur, līdz nolēmuši sākt savu biznesu.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība Lauma Fabrics, izmantojot LSEZ atbalstu ieguldījumiem modernās tehnoloģijās, investējusi teju 1,5 miljonus eiro jaunas audumu žāvēšanas līnijas iegādē, kas ļaus paaugstināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

LSEZ valde atbalstījusi arī ieguldījumu projektu Audumu kvalitātes kontroles sistēma īstenošanu laika posmā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim par kopējo summu 67 000 eiro.

Šobrīd turpinās jaunās LSEZ SIA Lauma Fabrics audumu žāvēšanas iekārtas montāžas darbi. Tā speciāli pēc uzņēmuma pasūtījuma projektēta un astoņu mēnešu laikā izgatavota Vācijā.

Lai jauno iekārtu atvestu uz Liepāju tā tikusi iepakota gandrīz 30 kastēs un bija nepieciešamas vairākas kravas automašīnas, lai to nogādātu galamērķī.

Db.lv jau vēstīja, ka veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā. Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Liepājas medicīnisko plāksteru ražotne NordePlast paplašina eksporta laukumu; tuvākie plāni ir nostabilizēties Krievijas tirgū un atrast vietu Gruzijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgos; šajā gadā plāksteru ražotne apņēmusies beidzot pieteikt sevi arī Baltijā.

Uzņēmuma Lauma Fabrics gigantiskās ražošanas ēkas krēslainajos dziļumos atrodas NordePlast medicīnisko plāksteru ražotne, kas ražošanā izmanto vienu no spējīgākajām iekārtām Eiropā.

Savulaik Lauma bija ievērojams tekstilizstrādājumu ražotājs visā Padomju Savienībā, nemaz nerunājot par Baltijas valstu mērogu. Joprojām šīs ražotnes ēka saskaņā ar ierakstu Vikipēdijā (Wikipedia) ir viena no lielākajām būvēm pasaulē pēc aizņemtās zemes platības. Tas arī ir saprotams. Padsmit hektāru vienotas apbūves zem viena jumta – to ir grūti pārspēt. Ēka ir neaptverami liels piemineklis laikam, kad Liepāja tika agresīvi industrializēta pēc politekonomiska plāna, nesot līdzi gan ieguvumus, gan zaudējumus. Vai aizgājusī varenība bija Liepājas, Latvijas vai tomēr padomju aprēķina sasniegums? Tomēr, salīdzinot ar citiem padomju laika varas un ražošanas varenības simboliem, ir kāda būtiska atšķirība. Ēka nav pamesta, vismaz daļā no tās joprojām kūsā ražošanas asinsrite. Celtne joprojām funkcionē, un pietiekami ievērojamu daļu no tās patiešām aizņem sovjeta tekstilnozares panākumu turpinātāji mūsdienās. Lauma Fabrics pašlaik gudri izīrē brīvās telpas, ēkā–pilsētā veidojot sava veida tekstilnozares industriālo parku. Celtne var samulsināt – ja tikšanās sarunāta vienā spārnā, bet ierodies pie cita, tad no pazaudētās tikšanās vietas var šķirt pat puskilometrs gaiteņu un kāpņu. Vērienīgajā padomju rūpnieciskās varenības simbolā viens no ar milzonīgo pārsegumu apjumtajiem ceļiem ved uz NordePlast plāksteru ražotni. Bez logiem, toties ar gaišām idejām un ar pretenzijām uz inovāciju. Izrādās, maigo plāksteru radīšanas process ir visai rūpnieciski trokšņains.

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Higiēnas preču ražotājs iCotton turpina kāpināt apgrozījumu; ražošanas pilnveidošana ļaus gada vidējo apgrozījumu palielināt līdz 30 milj. eiro.

Liepājas uzņēmums iCotton 2017. gadā sasniedzis 18,70 miljonu eiro apgrozījumu, kas tam ļāvis ierindoties straujāk augošo Latvijas uzņēmumu jeb Gazeļu simtajā pozīcijā. Sarakstu veido DB kopā ar Lursoft. Operatīvie dati par 2018. gadu ļauj prognozēt, ka uzņēmuma apgrozījums turpina pieaugt, savukārt peļņa būtiski sarukusi.

Bezatlikumu tehnoloģija

Šobrīd SIA iCotton ir viena no lielākajām kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājām Eiropas Savienībā un NVS valstīs, vienīgā Baltijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu kokvilnas produktiem un mitrajām salvetēm. Inovācijas un piedāvāto produktu augstā kvalitāte pēdējos trīs gados ļāvušas uzņēmumam kāpināt savu apgrozījumu par gandrīz 225 procentiem. «Labus rezultātus mums līdz šim izdevies sasniegt, pateicoties labi plānotai attīstības stratēģijai tirgū,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. «Līdz mūsu ražotnes parādīšanās brīdim tirgus strādāja stagnācijas režīmā, tas ir, pastāvīgajiem spēlētājiem bija stabilas pozīcijas, un tiem nebija jācenšas ieviest nekādus jauninājumus un risinājumus darba procesā. Lai ielauztos šaurajā konkurentu lokā, radījām pilnīgi jaunus produktus.» Pašlaik ražošana sadalīta divos ražošanas cehos Liepājā – Krūmu ielā un Ziemeļu ielā. SIA iCotton pirmā ražotne Liepājā tika atklāta 2013. gada pavasarī. No tekstila nozares uzņēmuma Lauma Fabrics nomājot 13 tūkstošu kvadrātmetru lielu ražošanas ēku un noliktavu platību Ziemeļu ielā, tiek ražotas mitrās salvetes, autiņi, ko var izmantot gan zīdaiņiem, gan pieaugušajiem un arī dzīvniekiem. Savukārt pēc tam, kad 2016. gadā izsolē izdevās iegūt bijušo sporta manēžu Krūmu ielā, uzņēmums tur attīstīja jaunu ražošanas ēku un noliktavu aptuveni 2600 kvadrātmetru platībā. Tajā top apaļas un ovālas kokvilnas plāksnītes, ko izmanto kosmetoloģijā. Projektā tika investēts 8,1 miljons eiro, iegādājoties četras jaunas ražošanas iekārtas.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.