Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienosies kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu, lauksaimnieki rīt, 27.janvārī, visā Latvijā veiks kopīgu miermīlīgu brīdinājuma akciju. Tādējādi lauksaimnieki liks saprast, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām. LOSP aicina lauksaimniekus piedalīties akcijā uz ceļiem ar lauksaimniecības tehniku vai arī ar savām mašīnām.

Db jau ziņoja, ka šodien, 26.janvārī, zemnieku organizācijām notiek sarunas ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurās lauksaimnieki izvirza prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Citviet valdības tikušas pat līdz tādām niansēm, ka māju siltināšanas veicināšanai palīdz iedzīvotājiem sakārtot bēniņus.

Zaļās enerģijas atbalsta iepriekšējos gados «esam sapratuši, ka var izveidoties subsīdiju industrija», atbildot uz Lielbritānijas kolēģa Deivida Kemerona jautājumu par subsīdiju politiku Latvijā, norādīja premjers Valdis Dombrovskis šodien Rīgā notiekošajā Ziemeļu nākotnes foruma (ZNF) paneļdiskusijā.

Subsīdiju jautājums šai krīzes laikā, kad visu valdību uzstādījums ir efektivizēt publiskās finanses (kas parasti nozīmē «griešanu»), bija aktuāls praktiski visās četrās šorīt notikušajās ZNF paneļdiskusijās. No vienas puses Eiropas problēma pašlaik ir tāda, ka zaļās enerģijas politizācija ir radījusi nedrošu vidi uzņēmējiem, kas strādā vai plāno ieiet šai tirgus nišā. Politika, kā zināms, ir mainīga, un ilgtermiņa ieguldījumi vidē, kas var mainīties līdzi politikas «vējam», ir riskanti. Attiecīgi britu diskutētāji sliecās uz viedokli, ka zaļajā uzņēmējdarbībā iesaistītajiem uzņēmējiem ir jābūt garantijai, ka daļa no viņu biznesa finanšu plūsmas būs šāda vai tāda veida subsīdijas.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par valdības nespēju rīkoties ar SVF aizdevumu un aicina rīkot protesta akcija visā valstī.

«Iepazīstoties ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju par saņemtās palīdzības aizturēšanu valdības kontos gandrīz mēnesi un nenovirzīšanu ekonomikas stabilizācijai, lauksaimnieki ir neizpratnē par valdības nespēju ātri pieņemt lēmumus un pareizi novirzīt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) saņemtos finanšu līdzekļus. Latvijas finanšu sistēma ir sastingusi, ekonomikā turpinās lejupslīde un uzņēmēji, tai skaitā, lauksaimnieki bankrotē, bet valdība rīkojas gliemeža ātrumā,» informē LOSP.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka, ņemot vērā, ka valdība vēl nav paziņojusi konkrētus termiņus, kad lauksaimnieki un citi uzņēmēji varēs saņemt palīdzību un kā redzams no rīcības ar SVF līdzekļiem tai nav skaidra plāna, LOSP aicina visus lauksaimniekus nākamnedēļ organizēt protesta akcijas un izbraukt ar traktoriem uz ceļiem visā Latvijā. «Ja arī tas nepamodinās valdību, tad mums jādodas uz Rīgu pamodināt un nosargāt no lielā miega Ministru kabinetu, tieši tā kā to lauksaimnieki darīja barikāžu laikā, aizsargājot Ivaru Godmani un valdību no padomju varas,» tā A. Krauze.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) lauksaimniekus aicina vērst uzmanību uz to, ka lauksaimniecības subsīdiju apjoms 2009. gadam ir apstiprināts 17.9 miljonu apmērā, par 45% procentiem mazāks kā pagājušā gadā. Zemnieku saeima nav piekritusi šādam samazinājumam.

Zemkopības ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm izdevumi samazināti mazāk - par aptuveni 25%. Biedrība uzsver, ka nepieciešams ministrijas iestāžu funkcionālais audits un jāmazina birokrātija nozarē.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Nav nekāda pamata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izplatītajā informācijā, ka lauksaimniekiem tiks aizkavēts naudas izmaksu temps tādēļ, ka Zemnieku saeima iebilst pret subsīdiju samazinājumu. Tam nav nekāda sakara. Protams, esam vīlušies par šādiem izteikumiem. Tas, kādu interešu vadīta LOSP vadība ir nākusi klajā ar šādu paziņojumu, lai paliek uz viņu sirdsapziņas."

Atgādinām, ka lauksaimniekiem svarīgāko subsīdiju finansējumu parasti izmaksā maijā vai jūnijā. Subsīdiju summas un sadalījuma publiska apspriešana vienas nedēļas garumā subsīdiju izmaksas aizkavēt nevar. Dokumenta apspriešana var tā kvalitāti tikai uzlabot nevis pasliktināt vai kavēt.

Nākamgad lauksaimniekiem jārēķinās ar mazāku atbalstu. Lauku uzņēmēji uzskata, ka valsts subsīdiju apcirpšana mazinās lauksaimniecības nozaru konkurētspēju.

Paredzēts, ka kopējais nacionālo subsīdiju apjoms nākamajam gadam būs 10.04 miljoni Ls, taču pārejošo maksājumu dēļ reālā summa būs mazāka –6.48 miljoni Ls, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais subsīdiju projekts. Tas ir ievērojami mazāk, nekā šogad, kad nacionālo subsīdiju kopapjoms bija 28 miljoni Ls.

«Ceru uz politiķu godaprātu, ka subsīdijas tik traki nesamazinās. Ja tā notiks, var sekot bankroti un daudzi zemnieki kritīs,» atzīmē z/s Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) kategoriski iebilst pret Zemkopības ministrijas piedāvāto 2009.gada subsīdiju atbalsta samazinājumu par 45 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu, informē organizācijas pēc šodien Zemkopības ministrija sniegtās informācijas par plānoto samazinājumu 2009.gada valsts budžetā un lauksaimniecības nozares subsīdijās.

Organizācijām ir bažas, ka Zemkopības ministrija plāno līdzekļu samazinājumu risināt uz ražotāju rēķina, jo ražotājiem nacionālajās subsīdijās tiek piemērots lielāks finansējuma samazinājums kā ZM administratīvajiem izdevumiem. Biedrības prasa visiem ZM izdevumiem piemērot vienādu atbalsta samazinājumu, tajā skaitā gan pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumiem, gan pārējiem ZM atbildībā esošiem pasākumiem. Izņēmums attiecināms vienīgi uz ES fondu līdzfinansējumu.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: „Mums ir bažas, ka, ņemot nost līdzekļus no nacionālajām subsīdijām, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies iet vienkāršāko ceļu. Lauksaimnieki tiek divreiz nolikti zem sitiena - ekonomiskās krīzes apstākļos tiek noņemts ražošanas atbalsts, taču birokrātija tiek mazināta tikai nedaudz. Smagums par līdzekļu samazinājumu tiek uzlikts tieši uz ražotāju pleciem. Mēs kategoriski iebilstam pret šādu pieeju.” „Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā nulles līmenī vai zem pašizmaksas. Augkopībā cenas ir kritušās pat par 50%. Lauksaimnieku kooperācija šobrīd ir vienīgais veids, kā šobrīd stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Tādēļ atbalsts kooperatīviem nacionālajās subsīdijās ir noteikti jāsaglabā,” tā LLKA priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienojas kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem. Db piedāvā fotogaleriju no protesta akcijas Jelgavā, kur viesojies arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Db lasītājs novēroja, ka protesta akcijā bija vienojušās apmēram 290 tehnikas vienības, no kuriem apmēram 130 bija traktori. Savukārt Db Daugavpilī novēroja, ka apmēram 50 traktori brīvi braukājuši pa pilsētas ielām tādējādi traucējot kustību pa tām.

Db jau ziņoja, ka lauksaimnieki protestē, lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu. Lauksaimnieki vēlas, lai valdība saprot, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām.

Polijas lauksaimnieki pirmdien bloķēja divus lielus robežšķērsošanas punktus ar Vāciju, protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), un pret bloka tā dēvētā zaļā kursa ierobežojumiem.

Poļu lauksaimnieki bloķējuši robežkontroles punktus arī ar Ukrainu, sūdzoties, ka imports no kara novārdzinātās kaimiņvalsts kaitē viņu ieņēmumiem. Tagad protesti turpinās arī uz Polijas rietumu robežas.

Pirmdien blokāde sākta Svecko un Gubinekas robežšķērsošanas punktos. Vietējās policijas preses pārstāvis Marcins Maludijs informēja, ka lauksaimnieku protesta akcija turpināsies līdz trešdienas vakaram.

Lauksaimnieki uz autoceļa A2 ir novietojuši traktorus, bloķējot satiksmi abos virzienos.

Pagājušajā mēnesī Polijas lauksaimnieki Slubicē īslaicīgi bloķēja autoceļu uz Vāciju. Pašlaik šis autoceļš ir atvērts, tomēr tur veidojas sastrēgumi, autovadītājiem meklējot alternatīvus maršrutus bloķētajām robežšķērsošanas vietām.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Lai gan uz tikšanos ar lielāko lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem šodien neplānoti bija ieradies arī premjers Ivars Godmanis, zemnieki konkrētu solījumu par finansējuma piešķiršanu tomēr nesaņēma.

Premjrs tikšanās laikā mēģināja analizēt situāciju un norādīja, ka šobrīd valsts budžetā nav papildus līdzekļu, ko varētu piešķirt lauksaimniekiem krīzes pārvarēšanai. Pēc aptuvenām aplēsēm, zemniekiem šobrīd būtu nepieciešami aptuveni 24 miljoni Ls. Komentējot starptautiskā aizdevuma iespējamo iepludināšanu lauksaimniecībā, premjers skaidroja, ka «nauda nav mūsu» un šobrīd jau ļoti laicīgi būtu jādomā, kas notiks tad, kad starptautisko aizdevumu vairs nebūs.

Tāpat zemnieki prasa izmaksāt ES tiešos maksājumus līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5 % no valsts budžeta nodrošināšanas atbalstam lauksaimniecībai. Premjers atzina, ka valsts lauksaimniekiem ir parādā, jo solītais nav pildīts, taču šobrīd vairāk naudas neesot.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Vācijas valdība 23.septembrī rīkoja ārkārtas sanāksmi ar valsts autobūves nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu pašreizējo krīzes situāciju autoražošanas sektorā.

Vācijas autobūves nozare šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp augstām ražošanas izmaksām, problemātisku pāreju uz elektrisko automobiļu ražošanu un pieprasījuma samazināšanos Ķīnā.

Šī krīze smagi skārusi Vācijas autobūves koncernu "Volkswagen", kas septembra sākumā pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē valstī slēgt ražotnes.

Pirms šīs ārkārtas sanāksmes "Volkswagen" vadītājs Olivers Blūme norādīja, ka šī ir iespēja nodrošināt steidzamu palīdzību nozarei.

"Mums ir lielas problēmas. Iespējams, ka šobrīd tās ir lielākās valstīs," viņš sacīja ziņu kanālam NTV. "Ir svarīgi apmainīties ar idejām, izpētīt, kādas sviras iespējams izmantot īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un pēc tam pieņemt drosmīgus lēmumus."

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Slīgstot naudas trūkumā rūkošā auto pārdošanas apjoma dēļ, ASV autobūvētāji General Motors (GM) un Ford Motor paziņojuši par to, ka cenšas paātrināt tiem piederošo zviedru aktīvu Volvo un Saab pārdošanu, vēstī aģentūra Reuters.

Ford prezidents Alans Mulalli, uzstājoties patlaban Detroitā notiekošajā autošovā, norādīja, ka viņa kompānijai notiek sarunas ar vairākiem potenciālajiem Volvo pircējiem. Savukārt GM vadītājs Riks Vagoners apstiprināja žurnālistiem, ka kompānija joprojām meklē pircēju Saab, taču attiecās nosaukt sarunu dalībniekus, apsolot to izdarīt "kad pienāks laiks".

Db jau vēstīja, ka Zviedrijas valdība negrasās atpirkt šīs finansiālajās grūtībās nonākušās kompānijas, taču ir gatava piešķirt kredītgarantijas līdz 3.2 mljrd. USD nacionālās autobūves atbalstam, kura veido 15% no kopējā Zviedrijas eksporta apjoma un dod 140 tūkstošus darba vietu.

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Pēc vakardien notikušajām sarunām ar Zemkopības ministriju, par plānoto samazinājumu 2009. gada valsts budžetā un lauksaimniecības nozares subsīdijās, Latvijas zemnieku federācija (LZF) ir kategoriski pret šādām izmaiņām, proti, ka tas varētu būt mazāks par 45%, salīdzinājumā ar 2008. gada atbalstu.

LZF uzskata, ka valdībai šī problēma ir jāatrisina tā, lai Latvijas Lauksaimniecība netiktu iznīcināta. Ja tiek pieņemts šāds subsīdiju samazinājums, tas nozīmē ļoti daudzu saimniecību bankrotu, jo pie mūsu zemajām piena iepirkuma cenām un augstajiem kredītprocentiem, nav vienkārši iespējams saimniecības darbības turpinājumu.

Ārija Jerumane, LZF valdes priekšēdētāja: "Ir pilnīgi nepieņemama šāda valdības nostāja – apdraudot lauksaimniecības nozares pastāvēšanu. Valdībai jāatrod citi mehānismi kā ieekonomēt, lai izvestu valsti no krīzes situācijas. Mūsu valstī ir pietiekami daudz institūciju, kuru darba rezultāti nenes pienesumu valsts budžetam, bet gan tērē valsts līdzekļus. Lauksaimnieki jau ir pieraduši pie atbalsta samazinājumiem, bet patreizējā situācijā pie lauksaimniecības produkcijas cenas straujas samazināšanās, šāds atbalsta samazinājums ir katastrofāls nozarei Latvijā. Valdībai un Saeimai ir jālemj par lauksaimniecības nozares saglabāšanu valstī, pretēji lauksaimnieki valstī rīkos vērienīgas akcijas."

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.