Pieaugot Visu svēto dienas jeb Helovīna (Halloween) popularitātei arī Latvijā labu laiku pirms svētkiem veikalu plauktos iegulst spokainas maskas un cita veida atribūtika, savukārt izklaides vietās tiek organizēti tematiski pasākumi. Tomēr, kā atklājās Lursoft veiktā pētījumā, Latvijas uzņēmēji nesteidz dibināt firmas, kuru nosaukums ietvertu vārdu Helovīns, toties ir reģistrēti tādi skanīgi nosaukumi kā Melnais Pēteris un Spoks.

Latvijā nav reģistrēts neviens uzņēmums vai organizācija, kuru nosaukumā būtu vārds Halloween, liecina Lursoft apkopotie dati. Tādēļ, ņemot vērā pēdējos gados arī Latvijā nokļuvušo amerikāņu tradīciju - bērniem izjokot apkārtējo namu kaimiņus, Lursoft apkopoja datus par uzņēmumiem, kuru nosaukumā ietverts vārds «joks». Izrādījās, ka Latvijā ir reģistrēts tikai viens uzņēmums, kura nosaukumā ir šis vārds – V. Pētersona firma Joks, kas atrodas Amatas novadā un reģistrēta 1994. gadā, kā arī viens komersants, kura nosaukumā šis vārds minēts daudzskaitlī – I. Mortuļevas individuālais uzņēmums Joki, kura juridiskā adrese reģistrēta Limbažos.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Lai apspriestu plānotos pasākumus bruņošanās kontrolē un jauno Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (Jauno START), pirmdien Latvijā vienas dienas darba vizītē ieradīsies ASV Valsts departamenta Valsts sekretāra asistente bruņojuma izplatīšanas un aprites jautājumos Roza Gatmollere (Rose Gottemoeller), liecina ASV vēstniecības sniegtā informācija medijiem.

8.februārī R. Gatmollere tiksies ar Latvijas Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem. ASV Valsts sekretāra asistente tiksies arī ar jauniešu organizāciju un drošības ekspertu grupu pārstāvjiem, lai apspriestu kopīgās prioritātes bruņojuma izplatīšanas un aprites jautājumos.

R. Gatmollere ASV Valsts sekretāra asistentes amatā tika apstiprināta 2009.gadā. Viņa ir vadījusi ASV pārrunas par jauno START līguma noslēgšanu ar Krieviju.

Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotā daudzpakāpju Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādes un nodrošinājuma sistēmā pieļauts nelietderīgs valsts budžeta līdzekļu izlietojums vismaz 1.2 miljonu latu apmērā.

To revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem VK ir informējusi tiesībsargājošās iestādes.

NBS pretmīnu kuģu iegādes procesā nelietderīgi izlietoti vismaz pusmiljons latu. Savukārt, ieviešot jauno lauka formas tērpu, ir pieļauts nepamatots izgatavojamo izstrādājumu sadārdzinājums par vismaz 700 tūkstošiem latu. AM nav izstrādājusi vienotu politiku valsts militāro iepirkumu jomā un nav izveidojusi racionālu militāro iepirkumu sistēmu. Piemēram, lai gan informācija par NBS bruņojuma un munīcijas iegādi ir konfidenciāla un aizsargājama, AM NBS bruņojuma iegādēm Ministru kabinetā ir ierosinājusi atklātu iepirkuma metodi, savukārt NBS formas tērpu sastāvdaļu, tai skaitā zābaku, iegādei piemērots normatīvajos aktos noteiktais izņēmuma gadījums, nosakot šādu iepirkumu par būtisku valsts interešu aizsardzībai.

Lietuvas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņojusi, ka no ASV par gandrīz 20 miljoniem dolāru (15,7 miljoniem eiro) pirks modernas prettanku raķešu sistēmas Javelin, lai nostiprinātu valsts aizsardzības potenciālu un papildinātu Lietuvas armijas vidēja darbības rādiusa prettanku bruņojuma krājumus.

Tas ir jau otrais šāda veida pirkums saskaņā ar 2001.gadā parakstīto Lietuvas un ASV starpvaldību līgumu. Lietuva bija pirmā Eiropas valsts, kas 2001.gadā par 38,5 miljoniem litu (11,2 miljoniem eiro) iegādājās no ASV Javelin sistēmu. Jauno bruņojuma piegādi ASV Kongress sankcionējis septembrī, norādīts ministrijas paziņojumā.

Pirmo sūtījumu Lietuva varētu saņemt jau nākamgad, bet pārējo daļu - līdz 2017.gadam. Ar jauniegādātajām raķešu sistēmām, kas papildinās līdzšinējos šī bruņojuma krājumus, tiks apgādātas Lietuvas Bruņoto spēku Sauszemes karaspēka manevrēšanas vienības.

Prettanku raķešu sistēmas Javelin pirkums tiek finansēts no tiem 130 miljoniem litu, kas šogad papildus tika atvēlēti Lietuvas aizsardzības budžetam. No šiem līdzekļiem jau iegādātas arī Polijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Grom, nodrošināts nepieciešamais atbalsts NATO valstu karavīriem, kas ierodas Lietuvā, un organizētas kopīgas mācības ar sabiedrotajiem.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti četri aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumos minēts vārds siers, 36 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ietverts vārds alus un divas biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds ugunskurs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

58 Latvijā reģistrēti un aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumā ir vārds līgo, 65 uzņēmumu nosaukumā ietverts vārds ozols, savukārt 20 uzņēmumu nosaukumā – vārds ozoliņš.

Vārds Jānis ietverts 109 uzņēmumu un organizāciju nosaukumā, savukārt vārds Līga - 88 aktīvu uzņēmumu un organizāciju nosaukumā.

Vairāk nekā deviņiem tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmuma dalībnieku vārds ir Jānis, savukārt vairāk nekā 11 tūkstoši ar šādu vārdu ir uzņēmumu amatpersonas. Retāk dalībnieku un amatpersonu vidū sastopamas Līgas – šobrīd ar šādu vārdu reģistrētas 995 amatpersonas un 715 dalībnieces, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Patlaban Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumi saistīti ar tuvojošos Ziemassvētku tēmu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Latvijā šobrīd reģistrēti:

9 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziema;

2 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Sniegs;

3 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziemassvētki;

64 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķis;

54 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķītis;

7 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Dāvana;

63 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Egle.

Apkopojot datus par organizāciju amatpersonām un dalībniekiem, kuru uzvārdos ietverts ar svētkiem saistīts vārds, secināts, ka visbiežāk uzņēmējdarbībā iesaistījušās personas ar uzvārdu Egle. Patlaban Lursoft datu bāzē reģistrēti 180 uzņēmumi, kuros kāda no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu.

Sena latviešu gudrība māca, ka ass vārds sāp vairāk nekā pļauka. Mūsdienās cilvēki aizvien biežāk pārliecinās par šīs mācības patiesumu, tādēļ arī aizvien biežāk nākas piedomāt pie vārdu izvēles. Visslavenākais piemērs laikam jau ir vārds žīds, kurš spēj tik ļoti sāpināt, ka par tā lietošanu var piemērot pat kriminālsodu. Turklāt termiņš, kādu var dabūt par ebreja nosaukšanu šajā vārdā, ir krietni lielāks, nekā ja tam pašam ebrejam būtu vienkārši iecirsta pļauka. Tātad senlatviešu gudrība stāv pāri laika ritumam, savas pēdas atstājot arī modernās pasaules krimināltiesību praksē, un tas, protams, priecē. Bet citviet pasaulē netrūkst arī samērā amizantu gadījumu, pierādot, ka valodu padarīt nekaitīgu nav nemaz tik vienkārši. Vēl jo vairāk straujās informācijas laikmetā, kur nevainīgs zinātnisks termins pāris stundu laikā var kļūt par pazemojošu, rasistisku rupjību.

Vienu no pirmajiem zināmajiem vārdiem, ar kuru pazemot pēc nacionālās piederības principa, ieviesa jau senie grieķi. Visus, kuri nerunāja grieķiski, viņi augstprātīgi sauca par barbariem. Iesākumā gan tam nekāda sliktā nolūka nebija, jo barbar ir vienkārši skaņa, ar kādu grieķi atdarināja sev nepazīstamās valodas. Tāpat kā mazi bērni sauc suņus par vauvām, atdarinot rejas. Bet ar laiku šis vārds ieguva izsmejošu toni. Pēc līdzīgas shēmas savu slikto slavu un sabiedrības noraidījumu ieguvuši arī lielākā daļa mūsdienu aizliegto vārdu. Tā, piemēram, afrikāņus agrāk neviens nekautrējās dēvēt par nigeriem, jo niger ir pavisam parasts latīņu valodas vārds, kurš nozīmē melns. Toties tagad vēlme izrunāties latīniski draud ar tādu pašu reālu arestu kā bijušajā Padomju Savienības teritorijā publiski pasakot žīds (protams, ja vien šis vārds netiek pateikts atrodoties uz skatuves ar pielīmētu melnu bārdu un, vēlams, spēlējot lugā, kuras autors ir Blaumanis – tādā gadījumā tas vēl ir akceptējami).

Latvija ir zeme, kas dzied. Tā, protams, ir arī Prāta vētras, runājošo akmeņu un zilo govju zeme. Taču vēl mums ir arī Gauja. Patiesībā – divas. Viena tā, kas Vidzemē, otra – daudzos ofisos uz galda. Ivars Putniņš, uzņēmuma Capital valdes priekšsēdētājs, smejas – mūsu mazā gandža, kas uzjautrina ārzemniekus, savukārt daudziem datorlietotājiem tepat Latvijā liek sajust mazo ikdienas patriotismu.

Uzņēmums Capital ražo galda datorus NEO, portatīvos datorus Gauja, un tieši mazie laptopi, kam dots Vidzemes skaistākās upes vārds, patērētāju apziņā ir nostājušies kaut kur līdzās šokolādes sieriņam Kārums un Laimas šokolādei. Lai gan Ivars Putniņš IT nozarē strādā jau 16 gadus, viņš it nemaz neatgādina tos datorcilvēciņus, kuri, ieurbušies datora ekrānā, lieliski pārzina visu Latvijas provaideru trafikus, bet nezina, ar kādu ātrumu automašīna drīkst pārvietoties pa apdzīvotām vietām. Sarunas laikā Ivars nepārtraukti smejas – par sevi, par citiem, par valsti un ierēdņiem, par «kāsīšiem» un rozā krāsu, par datorholiķiem, darbaholiķiem, tv-holiķiem un visiem citiem «holiķiem», kas savu jāvārdu ir teikuši kādai kastei.

Iekšējās drošības birojs (IDB) bijušajam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Garbara advokāts Mareks Halturins apliecināja, ka klientam sākotnēji esot inkriminēts Krimināllikuma pants par patvaļīgu koku izciršanu un bojāšanu. Tagad situācija ir mainījusies un atvaļinātajam ģenerālim inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Advokāts šādas situācijas maiņu skaidroja ar «IDB nespēju izprast notiekošo».

IDB preses pārstāve Diāna Petersa apliecināja, ka IDB ir pieņemti lēmumi par drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu piemērošanu tām trim personām, kurām tiesa vakar atteica noteikt apcietinājumu. Halturins gan teica, ka patlaban vēl nav precīzi zināms, kāds drošības līdzeklis Garbaram tiks piemērots.

Kopumā līdz šā gada novembra vidum Latvijā bija reģistrēti 834 uzņēmumi, kuru nosaukumā iekļauts vārds «Latvijā», savukārt valsts starptautiskais nosaukums «Latvia» iekļauts 1154 uzņēmumu nosaukumā. Tāpat Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar citiem patriotiskiem nosaukumiem, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, apkopojis Lursoft.

Latvijā ir reģistrētas arī 2066 biedrības un nodibinājumi, kuru nosaukumos iekļauts vārds «Latvija», savukārt starptautiskais «Latvia» iekļauts simts nevalstisko organizāciju vārdos.

Iekļaut savā nosaukumā Latvijas vārdu izvēlējušies vairāki lielākie Latvijas uzņēmumi, tostarp a/s Latvijas valsts meži, SIA Latvijas Mobilais Telefons, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvijas finieris, SIA Itera Latvija u.c.

Savukārt liela daļa sabiedrisko organizāciju, kuru nosaukumā iekļauts Latvijas vārds, veidotas ar patriotisku mērķi saliedēt iedzīvotājus, uzlabot dzīves vidi un kopīgiem spēkiem veicināt valsts labklājību un attīstību, novērojis Lursoft. Piemēram, 2010. gadā Rīgā reģistrēts nodibinājums Latvija aug, kura mērķis ir veidot meža nozarei labvēlīgas vides attīstību un izpratni par meža vērtību skolu jaunatnes vidū un pārējā sabiedrībā, savukārt biedrība Latvija – mana Dzimtene aizvadītā gada nogalē reģistrēta, lai veidotu saliedētu Latvijas sabiedrību neatkarīgi no etniskās piederības, tautības un dzimtās valodas.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noslēguši vispārīgo vienošanos un pasūtījuma līgumu ar Vācijas kompāniju Heckler & Koch GmbH par triecienšauteņu G-36 iegādi, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Mairita Senkevicina.

Papildus triecienšautenēm G-36, vispārīgā vienošanās un līgums paredz arī cita bruņojuma iegādi. Līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem un tas paredz ieroču iegādi Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vajadzībām. Kopējā iepirkuma līguma summa veido vairāk nekā 13 miljonus eiro (bez PVN). Pirmās ieroču piegādes gan Nacionālo bruņoto spēku, gan Valsts robežsardzes vajadzībām ir plānotas 2018. gadā.

«Triecienšauteņu G-36 iegāde un pārējo līgumā iekļauto ieroču iegāde nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes karavīrus, kā arī robežsargus ar viena veida un modernākiem ieročiem. Tas ir vēl viens solis ciešākas sadarbības un attīstības virzienā, ko bijām apņēmušies pildīt un šobrīd pildām,» norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

#2018. gads ir bērza saplākšņa rūpnīcas tehnoloģiskā bruņojuma un infrastruktūras izveides finišs.

Investējot aptuveni 17 milj. eiro, SIA Stiga RM ir nomainījusi visas saplākšņa ražošanas tehnoloģiskās iekārtas; šogad iecerēts īstenot rūpnīcas pēdējo – piekto kārtu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads ir bērza saplākšņa rūpnīcas tehnoloģiskā bruņojuma un infrastruktūras izveides finišs. «Pašlaik ir līdzekļi, bet vēl nav veikti pasūtījumi par jaunu finierkluču šķirošanas, mizošanas un padeves līnijas piegādi,» stāsta SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Tapšanas stadijā ir gatavās produkcijas noliktava, savukārt piegādes procesā ir vēl viena lobskaidas žāvēšanas iekārta. «Šogad vairs nav paredzama tāda situācija, kāda bija pērn, kad vecās iekārtas darbība tika apturēta, bet jaunās uzstādīšana un regulēšanas laiks izrādījās garāks par sākotnēji iecerēto, kā rezultātā itin bieži tika piedzīvoti brīži, kad ražošana tika «uzcelta» līdz zināmam apjomam un tad atkal saruka, jo iekārtas maiņas procesā jau nestrādāja teju vai visa rūpnīca,» viņš stāsta.

ASV Kongress ceturtdien pieņēmis 2022.gada budžeta likumu, kurā paredzēti arī 14 miljardi dolāru humānajai un militārajai palīdzībai Ukrainai.

"Mēs turam savu solījumu palīdzēt Ukrainai, viņiem cīnoties par savām dzīvībām pret ļauno Vladimiru Putinu," paziņojumā apliecināja Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers.

"Ar teju 14 miljardiem dolāru ārkārtas palīdzībā Kongress to, ko administrācija sākotnēji pieprasīja, apstiprinās vairāk nekā dubultā apjomā."

13,6 miljardus dolāru lielā palīdzība ietver atbalstu bēgļiem, bruņojuma piegādes un atbalstu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā.

Šūmers sacīja, ka palīdzība nodrošinās pārtiku, medikamentus un patvērumu vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu, ar to tiks maksāts par pasākumiem, lai atjaunotu Ukrainas sapostīto ekonomiku.

"Tā arī injicēs miljardus militārajam atbalstam - tā nodrošinās bruņojuma, tāda kā "Javelin" un "Stinger", piegādes, tā sniegs atkārtotas garantijas un stiprinās NATO, dos papildu spēku mūsu aizsardzībai pret Krievijas ļaunprātīgo kiberkaru," viņš piebilda.

ASV sāk nosūtīt Ukrainai jaunu bruņojuma partiju 800 miljonu ASV dolāru vērtībā, bet šis bruņojums vēl nav nonācis Ukrainā, ASV telekanālam CNN paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji.

"Mēs vēl to visu apstrādājam, bet tas tiks piegādāts (..) ļoti ātri; vismaz pirmās piegādes sāks pienākt tuvākajā laikā, bet tas vēl nav noticis," sacīja Pentagona pārstāvji.

Cits ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvis paziņoja CNN, ka saskaņā ar plānu bruņojuma piegādēm jāsākas šajā nedēļas nogalē.

Šim bruņojumam būs izšķiroša nozīme Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu. Tajā pirmoreiz būs iekļauti 100 bruņoti bezpilota lidaparāti.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Neskatoties uz piegādes problēmām, ko radījusi pandēmija, ieroču pārdošana pasaulē pagājušajā gadā turpinājusi pieaugt, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Pasaules 100 lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2021.gadā sasniedzis 592 miljardus ASV dolāru (561,8 miljardus eiro), norādīts ziņojumā.

Tas ir pieaugums par 1,9%, salīdzinot ar 2020.gadu. Pieaugums bija lielāks nekā 2020.gadā, bet zem vidējā pieauguma četros gados pirms koronavīrusa pandēmijas.

Visvairāk bruņojumu pārdevušas ASV kompānijas.

40 ASV uzņēmumi veidoja 51% no pārdošanas apjomiem ziņojumā aplūkoto 100 uzņēmumu vidū.

Otrajā vietā ierindojusies Ķīna, kuras daļa strauji pieaugusi līdz 18%.

Lielbritānija pierindojusies trešajā vietā ar 6,8% un Francija ceturtajā vietā ar 4,9%. Vācijas bruņojuma pārdošana apjomi sastādīja 1,6%, norādīts SIPRI ziņojumā.

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Taivānai tiks piegādāti vairāk nekā 290 droni "Altius-600M" un 720 droni "Switchblade", ka arī cits bruņojums.

Šī bruņojuma pārdošana Taivānai "kalpo ASV nacionālajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, atbalstot saņēmēja nepārtrauktos centienus modernizēt savus bruņotos spēkus un uzturēt uzticamas aizsardzības spējas", norāda Valsts departaments.

Tas "palīdzēs uzlabot saņēmēja drošību un palīdzēs uzturēt politisko stabilitāti, militāro līdzsvaru un ekonomisko progresu reģionā", piebilst Valsts departaments.

Taivānai ir neatkarīga valdība kopš 1949.gada, tomēr komunistu pārvaldītā Ķīna to uzskata par savu teritoriju un draud atgūt ar spēku.

ASV ir apņēmušās atbalstīt Taivānas aizsardzības spējas.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Pēc Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas notriekšanas tuvākajās dienās gaidāma kompromisa priekšlikumu izvirzīšana, lai izbeigtu bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, turklāt trešais pasaules karš šīs katastrofas dēļ nesākšoties, aģentūrai LETA prognozēja politologs Kārlis Daukšts.

Lidmašīnas notriekšana tagad rietumos emocionāli uzspridzina tos politiskās elites slāņus, kuri līdz šim diezgan svārstīgi izturējās pret notikumiem Ukrainā un Krievijas rīcību.

Tajā pašā Vācijā, kas tagad traģēdijā zaudējusi savus pilsoņus, sabiedrība bija noskaņota pret stingrāku sankciju ieviešanu pret Krieviju, norādīja Daukšts.

Eksperts nešaubās, ka rietumi ir kompromisa meklētāji un viņi var sagremot arī šo traģēdiju. Tagad būs spiediens uz konkrētu lēmumu pieņemšanu starp lielvarām, lai iestrādātu mehānismus, kuriem būtu paliekošas sekas.

Eksperts prognozē, ka pēc lidmašīnas notriekšanas Krievija un rietumi tomēr sāks konkrētāk risināt bruņojuma kontroles jautājumus un separātistu darbību, jo Krievija ir ieinteresēta nenokļūt pilnīgā morālā izolācijā.