Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Pandēmijas radītos izaicinājumus pēc zināma laika varēsim vērtēt kā ieguvumus, kompānijas ilgtspējas gada pārskatā par 2020.gadu komentē AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vadība.

Kompānijas vadības ieskatā pērnais gads vērtējams kā veiksmīgs, vienlaikus atzīts, ka pērn palīdzēja arī 2008.-2010.gada finanšu krīzē iegūtais rūdījums, kad meža nozare tika skarta smagāk.

"Šo pieredzi izmantojām, operatīvi ieviešot attālinātās darba iespējas lielai daļai darbinieku, kā arī pārskatot koksnes pārdošanas nosacījumus. Tāpēc, visticamāk, arī pandēmijas radītos izaicinājumus pēc zināma laika varēsim vērtēt kā ieguvumus," pārskatā komentē LVM prezidents Roberts Strīpnieks.

Vērtējot LVM darbību pēdējos 20 gados, pārskatā skaidrots, ka kopš 2000.gada LVM apsaimniekoto mežu kapitāla vērtība palielinājusies par 845 miljoniem eiro jeb 47% salīdzināmajās cenās. Kopējā LVM apsaimniekoto mežu platība 20 gadu laikā palielinājusies no 1,36 miljoniem līdz 1,39 miljoniem hektāru un kopējā krāja pieaugusi no 255,8 miljoniem līdz 319,4 miljoniem kubikmetru.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

A/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā bija 173.7 milj. eiro, kas ir par par 15,7 milj. eiro vairāk nekā plānots, bet peļņa pirms nodokļiem - 49,2 milj. eiro, kas par 25,9 milj. eiro pārsniedz iepriekš apstiprināto pusgada plānu.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons atzīst, ka Covid -19 pandēmijas iespaidā pirmais pusgads arī LVM darbībā ir bijis ļoti sarežģīts, jo daudzās Rietumeiropas valstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, ekonomikas ir ieslīgušas recesijā, iekšzemes kopproduktam sarūkot 10-20% robežās.

"Tā rezultātā bija novērojams būtisks koksnes pieprasījuma un attiecīgi - arī LVM realizēto apaļo kokmateriālu vidējās cenas samazinājums, cenu kritumam pusgadā sasniedzot pat 24%. Šajos apstākļos LVM padome atzinīgi novērtē uzņēmuma darbu, pārsniedzot apstiprinātos plānus, atbalstot Latvijas uzņēmumu spējas saglabāt tirgus pozīcijas un nodrošinot būtisku peļņu," uzsver J. Jansons.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Šodien notikušajā a/s Latvijas Valsts meži (LVM) akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt valdes priekšsēdētāja un prezidenta Roberta Strīpnieka mēnešalgu, kā arī noteikti jauni mēnešalgas apmēri valdes locekļiem, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

LVM akcionāru sapulce nolēmusi noteikt mēnešalgu valdes priekšsēdētājam R. Strīpniekam par prezidenta amata pienākumu izpildi atbilstoši amata aprakstam 4640 latu apmērā, no kā Strīpnieks kā valdes priekšsēdētājs saņems 2784 latus, bet kā prezidents - 1856 latus.

Valdes loceklim Gintam Bumbierim par finanšu viceprezidenta amata pienākumu izpildi alga turpmāk būs 4084 latu apmērā, valdes loceklim Arnim Melnim par direktora amata pienākumu izpildi - 4176 latu apmērā bet valdes loceklis Edvīns Zakovics kā direktora vietnieks saņems 3991 latu.

R. Strīpnieks nevēlējās komentēt akcionāru sapulces lēmumu.

Kā ziņots, LVM akcionāru sapulce 2012. gada 21. decembrī akceptēja, ka valdes locekļiem tiek palielināts atalgojums, līdz ar to Strīpnieka alga 2800 latu vietā tika paaugstināta līdz 8800 latiem mēnesī. Tikmēr pēc saceltās ažiotāžas zemkopības ministre Laimdota Straujuma 7. janvārī izdeva rīkojumu sasaukt atkārtotu akcionāru sanāksmi, kurā atalgojums tiktu pārvērtēts.

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) akcionāru sapulcē jūlija sākumā atbalstīts LVM nodoms pirkt meža zemi – 14 īpašumus 221,06 hektāru platībā par 188,3 tūkstošiem latu.

Jau ziņots, ka 2012. gada sākumā Zemkopības ministrija uzdeva LVM palielināt meža īpašumu un meža zemes iepirkšanu no privātajiem meža īpašniekiem, kas to vēlas pārdot, lai nodrošinātu meža nonākšanu Latvijas valsts, nevis kāda ārzemnieka īpašumā.

Kopumā 2012. gadā Zemkopības ministrija ir saskaņojusi LVM meža zemes iegādi 394 hektāru apjomā par kopējo cenu 380,5 tūkstoši latu. Patlaban LVM izskatīšanas procesā ir 148 meža zemes īpašumi 2276 hektāru platībā par kopējo piedāvāto cenu 1,08 miljoni latu, taču sarunu procesā cenas var mainīties. Privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus LVM esot liela.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.