Mergupē, Mālpils novadā ielaisti 50 000 strauta foreļu mazuļi. Paralēli ielaišanai Mergupē, 50 000 strauta foreļu ielaisti arī Alūksnes novada upītēs. Tuvāko nedēļu laikā Latvijas upes kļūs vēl par 150 tūkstošiem strauta foreļu bagātākas.

Tas tiek darīts projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros.

Kopš projekta uzsākšanas 2011.gadā Latvijas upēs būs ielaisti 750 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros četru gadu laikā Latvijas upēs pavisam tiks ielaisti miljons foreļu mazuļu.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR 2011.gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Šodien līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās, kura ietvaros Latvijas upes papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur projekts Miljons foreļu atgriešanās uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja Skonto Būve, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība Mēs Zivīm.

Projekta «Miljons foreļu atgriešanās» ietvaros Engures un Ventas upju baseinos ielasti 55 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, un tādējādi kopumā septiņos Latvijas upju baseinos ielaisto zivju skaits ir sasniedzis 750 tūkstošus.

Trešo gadu pēc kārtas septiņu Latvijas upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā un pēdējā zivju mazuļu izlaišana paredzēta nākamā gada pavasarī, kad Latvijas upītēs peldēs nu jau par miljons forelēm vairāk.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta Bior 2011. gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus septiņos Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Piesārņojumu Kaucītes strautā izraisījis nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma pārrāvums naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, un šobrīd piesārņojums upē ir ierobežots.

Tā informē Valsts vides dienests.

Plkst. 7.20 Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) saņēma informāciju, par naftas produktu noplūdi Rundāles novada Kaucītes strautā.

Ierodoties notikuma vietā, VVD Jelgavas RVP inspektori kopā ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu (VUGD) sāka meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

Šobrīd nelegālā pieslēguma pārrāvuma vieta atrasta. VVD Jelgavas RVP inspektori konstatēja, ka pārrāvums noticis naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, pie Rītausmas ciemata, Īslīces pagastā, Bauskas novadā. Arot lauku, nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma caurule plīsa un degviela ieplūda meliorācijas grāvī, kas ietek Kaucītes strautā. Kaucītes strauta piesārņojums plešas četru kilometru garumā. Arī Lielupē ieplūdis minimāls dīzeļdegvielas daudzums.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Makšķerēšanas noteikumus, informē Zemkopības ministrijā.

Jaunajā noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā fiziskās personas Latvijas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības un iegūt zivis un vēžus savam patēriņam.

Noteikumu projekta atsevišķās nodaļās ir ietvertas īpašas prasības katram zivju ieguves veidam – makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām, nosakot attiecīgajam zivju un vēžu ieguves veidam pieejamos ūdeņus, prasības zivju un vēžu ieguves rīku izmantošanai, pieļaujamo loma lielumu un zivju vai vēžu garumu, lieguma laikus un vietas.

Noteikumu izstrādes gaitā, konsultējoties ar nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, noteikumos ietvertas arī jaunas prasības, tostarp aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, aizliegums aizķert zivis ar āķi jebkurā citā ķermeņa, nevis mutes daļā (cemmerēšana) un aizliegums atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, kā arī mainīts pieļaujamais zivju garums samam, zutim, strauta forelei un vēdzelei un mainīts loma lielums līdakām, zandartiem, strauta forelēm un zušiem. Tāpat jaunajos noteikumos atļautais loma lielums makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās vienai personai noteikts diennaktī.

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Jaunākās tendences tirgū liecina, ka tehnoloģiju kompānija Apple patlaban izstrādā savas viedās brilles, raksta Business Insider.

Apple šonedēļ paziņojusi, ka iegādājusies mazu Kolorādo kompāniju Akonia Holographics, kas ražo lēcas papildinātās realitātes brillēm, tādēļ šķiet, ka kompānija lēmusi pēc kāda laika tirgum piedāvāt viedās brilles.

Akonia Holographics nav plaši pazīstams uzņēmums, un, lai gan publiski paziņots par iegādes cenu, tas bijis mazs pirkums, tomēr šis darījums liecina, ka Apple strādā pie papildinātās realitātes briļļu izveides.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka parasti Apple iegādājas tādus uzņēmumus, kuri darbojas sfērā, kurā tiek izstrādāti Apple interesējošie produkti. Iepriekš Apple iegādājusies vairākas kompānijas, kas strādā papildinātās realitātes produktu ražošanā.

«Kompānija Microsoft man nepasūtīja, lai izveidoju papildinātās realitātes brilles HoloLens, man neteica: Aleks, ej un izdomā HoloLens,. Pie šī izgudrojuma strādāja vesela cilvēku komanda 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka tā ir mūsu kopīgā ideja,» sarunā ar DB saka papildinātās realitātes briļļu izgudrotājs Aleks Kipmans.

Aleks dzimis Brazīlijā, un Microsoft strādā jau 16 gadus, un pēdējos 10 gadus saistīts ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un papildinātās realitātes projektiem. «Šie projekti ir saistīti viens ar otru – mākslīgais intelekts un HoloLens. Var teikt, ka šim darbam esmu veltījis pēdējos 10 savas dzīves gadus,» uzsver Aleks. «Mākslīgā intelekta izgudrojumi var aizņemt visu dzīvi, tā nav viena ideja vai izgudrojums, tas ir vesels, sarežģīts komplekss. Ja vēlies izgudrot hologrammu vai kādu produktu, ko uzvilkt galvā – tā ir viena ideja. Mēs drīzāk domājam un strādājam pie tā, kā attīstīt mākslīgo intelektu un vienlaicīgi radām produktus.»

Viņš uzskata, ka aiz izgudrojuma vienmēr stāv komanda. «Uzdevumi, kas jārisina inovatoriem, vienmēr ir ļoti sarežģīti, un es neticu, ka ar tiem spēj tikt galā viens cilvēks. Vienmēr pastāv atšķirība starp inženieriju un zinātni. Inženieri vienmēr domā par inovāciju pielietošanu. Es esmu inženieris, un es nekad nedomāju par izgudrojumu tikai izgudrojuma pēc,» viņš uzsver.

Oktobrī vērojams neliels jaundzimušo skaita pieaugums – šajā mēnesī valstī tika reģistrēts 1871 jaundzimušais, kas ir par 85 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada oktobrī. Gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēts 18 191 jaundzimušais, un tas ir par 804 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pagājušajā mēnesī mūžībā aizgājuši 2448 cilvēki, kas ir par 32 mazāk nekā 2013. gada oktobrī. Kopumā pirmajos desmit mēnešos ir vērojams mirstības samazinājums, jo šajā periodā ir reģistrēti 23 563 mirušie, un tas ir par 419 cilvēkiem mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā.

Tomēr, ņemot vērā, ka dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs. 2014. gada pirmajos desmit mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 5 462 cilvēkiem (pērn attiecīgajā periodā – par 6595).

Šoruden Piņķos tiks uzsākta jauna franču bērnudārza un skolas ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY būvniecība. Būvdarbus plānots uzsākt šā gada oktobrī, savukārt skolas nodošanas ekspluatācijā plānota 2016.gada augustā, teikts paziņojumā medijiem.

Bērnudārzs ir projektēts tā, lai tas spētu uzņēmt 128 audzēkņus. Bērnudarzā būs astoņas grupas, katrā 16 bērni. Katrā grupā paredzēta guļamtelpa, rotaļu un mācību istaba, sanitārais mezgls, ģērbtuve. Bērnudārzā būs arī specializētas klases nodarbībām: angļu valodai, latviešu valodai, krievu valodai, arts-plastiques, montesori, kā arī bibliotēka, baleta zāle, vingrošanas zāle un teātris ar skatuvi.

Bērnudārza virtuvē paredzēts galds gastronomijas nodarbībām vecākajās grupās. Tās pasniegs projekta ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY partneris, restorāna 36.line īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Virs bērnudārza tiks izvietotas 12 galvenās mācību klases, kopīgā skolas ēdnīca un galerija uz skolas galveno ēku, kur atradīsies sporta zāle un aktu zāle, piecas lingvistikas un divas datoru klases, divas aprīkotas dabaszinību klases, mākslas darbnīca un mūzikas klase, kā arī plaša teritorija āra spēlēm un sporta būves.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.

Zelta investīciju kompānijas Goldinvest asset management vadītājs Pēteris Avotiņš Latvijas ekonomikas krīzes dziļākajā brīdī pus pa jokam, pus pa nopietnam teicis – mums nevajag eiro, mums vajag zelta latu. Valsts atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm viņš vērtējot kritiski: «Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!»

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next noslēdzis līgumus par kopumā 300 000 eiro investīcijām ar riska kapitāla fondu Imprimatur Capital un privātu investoru no Latvijas. Tas noticis uzreiz pēc Latvijā pirmās jaunuzņēmumu akseleratora programmas absolvēšanas.

Iegūtais finansējums tiks izmantots, lai izveidotu galvas un kakla anatomijas 3D mācību līdzekli medicīnas izglītībai un to popularizētu universitātēs visā pasaulē.

Anatomy Next ir izveidojis interaktīvu aplikāciju, kas 3D formātā ar papildinātas realitātes iespējām topošajiem mediķiem palīdz apgūt cilvēka anatomiju.

Uzņēmumu ir nodibinājis Uldis Zariņš, kurš iepriekš izveidojis divas grāmatas par tēmu Anatomija tēlniekiem. Kopā ar biznesa partneri un otru uzņēmuma dibinātāju Sandi Kondrātu viņi veiksmīgi realizēja divas kampaņas pūļa finasēšanas platformā Kickstarter. Aplikācija mediķiem top uz grāmatas bāzes un pakāpeniski. Nākotnes plānos ir izstrādāt pilnīgu cilvēka 3D papildinātās realitātes modeli.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?