23. martā tirdzniecības centrā «Mežciems», Biķernieku ielā, tiks atklāts pirmais Pepco veikals Latvijā.

Pepco ir Eiropas mazumtirdzniecības ķēde, kam ir vairāk nekā 1300 veikalu, kas atrodas Čehijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā, Rumānijā un Lietuvā. Pepco tirgo mājas preces, kā arī apģērbus, uzsverot zemās cenas.

Veikala atklāšanu vadīs un uzrunu teiks Pepco vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko (Marcin Stanko) un PEPCO Baltijas reģiona vadītājs Aleksandrs Čikaidze (Aleksandr Čikaidze).

Par to, ka Polijas zemo cenu veikalu tīkls Pepco gatavojas sākt darbību Baltijā, tika ziņots jau pagājušā gada martā. Pepco pirmos veikalus Polijā atklāja 2004.gadā.

Lasi:

Latvijas tirgū ienāks jauns mazumtirgotājs

Mazumtirgotājs "M&S" atzinis, ka, gatavojoties Ziemassvētkiem, tas ir pārvērtējis pieprasījumu pēc cieši pieguļošām vīriešu biksēm, ziņo BBC.

Mazumtirgotājs, mierinot klientus, paziņojis, ka pavasarim pasūtījis lielāku daudzumu "parastā" un "brīvāka" apģērba.

"M&S" boss Stīvs Rouzs sacījis, ka neapmierinošie rādītāji, piemēram, apspīlēta vīriešu apģērba pārpalikumi, ir negatīvi ietekmējuši mazumtirgotāja darbības rezultātus Ziemassvētku laikā.

Vājos apģērba un mājas piederumu pārdošanas apjomus kompensējuši labāki pārtikas preču tirdzniecības apjomi.

Vienlaikus S. Rouzs atzinis, ka Ziemassvētku laikā "M&S" saskāries arī ar "pārpalikumu un piegādes ķēdes" problēmām savā pārtikas nodaļā. Mazumtirgotājs pārāk daudz pārtikas pasūtījis pēdējās divās nedēļās pirms svētkiem.

Pārāk sarežģītā piegādes ķēde rezultējusies tajā, ka pārtika vairāk laika bijusi piegādes sistēmā nekā veikalu plauktos.

Mazumtirgotājs Rimi parakstījis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro depozīta sistēmas ieviešanai, ar 1. februāri mazumtirgotājs nodrošinās iespēju klientiem nodot stikla un PET pudeles, kā arī metāla skārdenes* vairāk nekā 100 Rimi veikalos visā Latvijā.

“Depozīta sistēma ir ilgi gaidīts risinājums, kas ļaus samazināt piesārņojumu Latvijas dabā un veicinās iepakojuma pārstrādi. Kā lielākais mazumtirgotājs Latvijā mēs apzināmies savu atbildību un iespējas izglītot sabiedrību un veicināt veselīgu un ilgtspējīgu ieradumu attīstību, lai visi kopā mazinātu ietekmi uz vidi. Plānojot taromātu atrašanās vietas, galvenokārt vadījāmies pēc tā, lai klientiem izmantoto pudeļu nodošana būtu ērta un kļūtu par viņu ikdienas ieradumu,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā. Pavasara beigās durvis vērs Baltijā lielākais outlet ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

Latvijā ienāks jauns iepirkšanās koncepts, kas pēdējo 20 gadu laikā ieguvis popularitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pirmajā "Via Jurmala Outlet Village" atklāšanas posmā tiks piedāvāti 100 dažādi apģērbu, apavu un aksesuāru veikali. Tas nozīmē, ka Latvijā ienāks liels skaits pilnīgi jaunu zīmolu. Viens no šādiem jaunumiem būs Lielbritānijas funkcionālo un sporta preču zīmols aktīva dzīvesveida cienītājiem – "Trespass".

"Trespass" sortimentā ir gan apģērbu un apavu kolekcijas, gan dažādi aksesuāri un ierīces sportiska rakstura aktivitātēm – pārgājieniem, skriešanai, slēpošanai, klinšu kāpšanai utt. Zīmola "Trespass" kolekcijas tiek radītas Glāzgovā.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Tipiski tirdzniecības centri jau tuvākajā nākotnē izzudīs un transformēsies, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma «CBRE Baltics» Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

«Tirdzniecības centri pārtaps par multifunkcionālajiem centriem, kuros iepirkšanās vairs nebūs galvenā funkcija un galvenais laika pavadīšanas veids. To galvenā funkcija turpmāk būs brīvā laika pavadīšanas iespējas un citas pieredzes iegūšana,» skaidroja Vigupe.

Viņa norādīja, ka lielas izmaiņas ienesīs jau multifunkcionālā centra «Akropole» atklāšana. «Tirdzniecības centri, kuriem būs laba atrašanās vieta un kuri spēs saviem klientiem nodrošināt vairāk nekā tikai iepirkšanos, nebūs zaudētāji no «Akropoles» ienākšanas. Ieguvēji būs tie, kuri piedāvās plašākas izklaides, fitnesa un citas iespējas. Mazāk veiksmīgos tirdzniecības centros var notikt nomas maksas korekcija, kā arī pieaugt brīvo platību īpatsvars,» sacīja Vigupe.

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA Igaunijā 29.augustā uzsāks e-komerciju un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Igaunija ir starp pirmajām valstīm pasaulē, kur IKEA vispirms ienāks digitāli, ieviešot e-komerciju. Tallinā atklās arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu un loģistikas zonu (Peterburi ielā 66). Igaunijas iedzīvotājiem būs iespēja pasūtīt aptuveni 8000 dažādu mājas labiekārtošanas preču, un apmēram 200 dažādas preces būs pieejamas tūlītējai iegādei.

«Šodien mēs sākam skaitīt dienas, kas atlikušas līdz brīdim, kad IKEA ienāks Igaunijas tirgū, un mēs varēsim sagaidīt Igaunijas iedzīvotājus jaunajā vietā,» saka Aleksejs Mihailovs, IKEA preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas vadītājs. Pēc viņa teiktā, e-komercija palīdzēs sasniegt plašāku klientu loku Igaunijā, savukārt preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā Tallinā varēs apskatīt un izmēģināt ap 3000 dažādu preču. Tūlītējai saņemšanai būs pieejamas 200 dažādas mājokļa labiekārtošanas preces.

Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 974,643 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā skaidroja kompānijā, uzņēmuma pašreizējais darbības modelis neparedz komercdarbību citos tirgos, attiecīgi viss "Maxima Latvija" apgrozījums sasniegts iekšzemes tirgū.

Otrajā vietā pēc apgrozījuma Latvijā pērn ierindojās SIA "Rimi Latvia", kura apgrozījums iekšzemes tirgū pērn sasniedza 849,981 miljonu eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2021.gadā, kad "Rimi Latvia" apgrozījums Latvijā bija 855,212 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats "Firmas.lv".

Vienlaikus "Rimi Latvija" pērn guva 177,854 miljonus eiro citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad kompānijas apgrozījums citviet ES bija 160,23 miljoni eiro.

ASV mazumtirgotājs Amazon.com plāno veidot partnerību ar pasākumu norises vietu īpašniekiem ASV un sākt biļešu tirdzniecību, tādējādi mazinot kompānijas Ticketmaster dominanci šajā tirgū, ziņu aģentūrai Reuters atklāja četri avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Ja Amazon īstenos šo plānu, pasaulē lielākais tiešsaistes mazumtirgotājs turpinās centienus izmantot savu plašo klientu bāzi, tehnoloģiskās iespējas un tirgošanās spējas, lai satricinātu tirgus.

Sietlā bāzētā kompānija ASV biļešu tirdzniecības tirgū saskata lielas iespējas, jo klientiem nepatīk komisijas maksa par biļešu iegādi, bet pasākumu norises vietu īpašnieki, sporta līgas un komandas vēlas plašāku biļešu tirdzniecības tīklu.

Pašlaik Live Nation Entertainment piederošais Ticketmaster ir ekskluzīvs biļešu pārdevējs lielai daļai ASV notiekošo pasākumu. Potenciālajiem konkurentiem līdz šim ir bijušas grūtības ietekmēt spēcīgās Ticketmaster saites ar lielāko ASV sporta stadionu, arēnu, koncertzāļu un citu pasākumu norises vietu operatoriem.

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl un būvfirma Merks oficiāli uzsāk loģistikas centra būvniecību Ulbrokas ielā Rīgā. Loģistikas centra izveidē plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.

Kā tika norādīts būvniecības uzsākšanas pasākumā, Lidl loģistikas centrs platības ziņā būs pielīdzināms sešiem Daugavas stadioniem.

«Mēs esam pieņēmuši lēmumu šeit būt un piedāvāt labas cenas Latvijas iedzīvotājiem. Patlaban esam sagatavošanās posmā. Tas nodrošinās ātru preču piegādi Lidl veikalos visā Latvijā, tādējādi piedāvājot konkurētspējīgas cenas. Centrs radīs arī vairākus simtus jaunu darba vietu, kā arī sadarbības iespējas transporta un kravu pārvadājumu uzņēmumiem, sniedzot ieguldījumu Latvijas ekonomikā,» sacīja Radostins Rusevs-Peine, Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā.

Kopējā loģistikas centra platība ir 47 tūkstoši kvadrātmetru. Būvniecība paredz noliktavas un blakus esošās administrācijas ēkas izveidi ar atbalsta iekārtām un infrastruktūru. Celtniecība uzticēta SIA Merks un noslēgtā projekta līgumcena ir 42,5 miljoni eiro (neskaitot PVN), bet aptuveni 15 miljonus eiro uzņēmums plāno investēt iekārtu iegādē. Būvdarbus paredzēts sākt 2018. gada oktobra beigās, un tos iecerēts pabeigt 2020. gadā.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces veikalos "DEPO" ir un būs pieejamas arī turpmāk, biznesa portālam Db.lv uzsver mazumtirgotājs. Šobrīd tas neparedz samazināt veikalu darba laiku.

"DEPO" patlaban seko līdzi valdības lēmumiem, sadarbojas ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem, lai veiksmīgi pārvarētu radušos krīzi un maksimāli saglabātu darbavietas, norādīja uzņēmumā.

Novērots, ka veikalus šobrīd pārsvarā apmeklē tikai viens no ģimenes locekļiem, bērnus atstājot mājās, un daudzi klienti nāk uz veikalu ar jau mājās sagatavotiem iepirkumu sarakstiem, lai varētu iepirkties pēc iespējas īsākā laikā. Un kopumā - klienta plūsma samazinās.

Covid-19 uzliesmojuma laikā "DEPO" prioritāte ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošus darba apstākļus un pircējiem drošu iepirkšanos.

Tādēļ darbiniekiem ir sagatavotas instrukcijas un novadīta instruktāža, kā pareizi ievērot higiēnas prasības, nodrošināti roku dezinfekcijas līdzekļi un vienreizējās lietošanas cimdi, tiek nodrošināta koplietošanas telpu kāpņu margu un durvju rokturu regulāra tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī "DEPO" saviem darbiniekiem nodrošinājis tēju, medu, citronus un ingveru, lai stiprinātu veselību.

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Apģērbu mazumtirgotājs SIA «Peek & Cloppenburg» pagājušajā gadā sācis piedāvāt vairākus jaunus zīmolus, uzlaboja klientu apkalpošanas kvalitāti un veica mārketinga aktivitātes, kas tam ļāva piesaistīt jaunus klientus un palielināt apgrozījumu par vairāk nekā pusmiljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gadā SIA «Peek & Cloppenburg» neto apgrozījums bija 7,778 miljoni eiro, kas bija par 7,6% vairāk nekā 2016.gadā. Arī kompānijas peļņa pēc nodokļiem pieaugusi - tā bija 1,257 miljoni eiro, kas bija par 20,0% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma veiktie kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā pērn pieauga par 6,4% un bija 1,628 miljoni eiro. SIA «Peek & Cloppenburg» 2017.gadā nodarbināja 46 darbiniekus, kas bija par septiņiem vairāk nekā 2016.gadā.

Šogad mazumtirgotājs plāno saglabāt līdzšinējo stratēģiju un turpinās veikt pasākumus biznesa paplašināšanai.

2016.gadā SIA «Peek & Cloppenburg» neto apgrozījums bija 7,232 miljoni eiro, bet uzņēmuma tīrā peļņa bija 1,047 miljoni eiro.

Iecerētie ierobežojumi, kas šonedēļ tiek diskutēti valdībā, paredz, ka tirdzniecības vietas, kas pārsniedz 1500 m2 platību, varētu darboties tikai darba dienās un tikai zaļajā režīmā, liedzot pieeju pārtikai un medikamentiem būtiskai daļai iedzīvotāju.

Mazumtirgotājs Maxima Latvija norāda, ka Šāds lēmums nozīmētu, ka līdz pat 50% no lielajiem pārtikas veikaliem būs slēgti brīvdienās un nebūs pieejami lielai sabiedrības daļai arī darba dienās, tādējādi radot pārtikas un medikamentu nepieejamību visā Latvijā. Lielam iedzīvotāju skaitam, dodoties uz mazajiem veikaliem, kur noliktavas un plauktu ietilpība nav piemērota šādam pircēju pieplūdumam, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo pārtikas preču apjomu pircējiem mazajos veikalos.

Šāda veida ierobežojumu ieviešana radīs būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos mazāka formāta veikalos, tādējādi pakļaujot lielākām riskam gan sevi, gan vakcinēto sabiedrības daļu. Turklāt tas palielinās kontaktēšanos, kuras samazināšana ir galvenais rīks saslimstības mazināšanai. Visvairāk šāds regulējums ietekmēs tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem nelieli piemājas veikali bieži vien ir ērtākā vai pat vienīgā iespēja iegādāties ikdienā nepieciešamo, skaidro mazumtirgotājs.

ASV lielveikalu ķēde Walmart sūdz tiesā kompānijas Tesla enerģijas nodaļu, jo septiņos tās veikalos aizdegušies saules paneļi, ziņo BBC.

Walmart apgalvo, ka notikusi nolaidīga rīcība, uzstādot paneļus uz veikalu jumtiem.

Tiesai iesniegtajos dokumentos minēti vairāki ugunsgrēki laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam Walmart īpašumos Ohaio, Merilendā un Kalifornijā.

Tesla šos apgalvojumus medijiem nav komentējusi.

Pirmais ugunsgrēks 2012. gadā izcēlies Walmart veikalā Longbīčā, Kalifornijā.

Citā gadījumā Ohaio štatā 2018. gada martā klienti evakuēti un veikals astoņas dienas bijis slēgts.

Walmart pieprasa Teslai noņemt saules paneļus no visiem veikaliem un atlīdzināt zaudējumus. Mazumtirgotājs sūdzas, ka Tesla nodarbinājusi personas, kurām nav bijis pat pamata zināšanu par saules paneļiem.

Google un ASV un pasaules lielākais mazumtirgotājs Wal-Mart Stores Inc. otrdien paziņoja par partnerību, kas ļaus cilvēkiem iegādāties mazumtirdzniecības uzņēmuma produktus interneta giganta tiešsaistes veikalā.

«Sākot ar septembra beigām, mēs sadarbosimies ar Google, lai piedāvātu simtiem tūkstošu produktu, kurus varēs iegādāties ar balss komandām, izmantojot Google Assistant. Šis būs šobrīd lielākais produktu apjoms, ko piedāvā kāds mazumtirgotājs šajā platformā,» norāda Wal-Mart e-tirdzniecības vadītājs Marks Lors.

Wal-Mart savā platformā integrēs Google Express, kas jau ļauj klientiem iegādāties tādu zīmolu kā Costco un Walgreen's produktus, lai konkurētu ar ASV interneta tirdzniecības gigantu Amazon.

Amazon jau ilgstoši apgrūtinājis Wal-Mart darbību internetā, taču tagad tas sācis konkurēt arī reālajā pasaulē, paredzot iegādāties ASV lielveikalu tīklu Whole Foods Market.

Mazumtirgotājs Primark brīdinājis klientus nepirkt tā produktus no trešajām personām tiešsaistē, jo tādējādi tiek samaksātas augstākas cenas nekā veikalos, ziņo BBC.

Primark nav tiešsaistes veikala, bet cilvēki pamanījuši, ka tā preces tiek tirgotas Amazon.

Primark uzsver, ka tam nav komerciālu attiecību ar Amazon. «Mēs aicinām klientus doties uz mūsu veikaliem, lai iegādātos preces par vislabāko cenu. Mums nav komerciālu partnerattiecību ar Amazon, un jebkurus Primark produktus, kas parādās šajā vietnē, trešās puses pārdod atkārtoti par augstākām cenām,» vēsta mazumtirgotājs.

BBC secinājis, ka gan Amazon, gan eBay tiek tirgoti populāri Primark produkti ar uzcenojumu robežās no 50 līdz pat 75%.

Pēc paziņojuma izplatīšanas, daudzi klienti sociālajos tīklos aicinājuši Primark pārskatīt savu biznesa modeli un atvērt interneta veikalu, jo dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr iespējams apmeklēt Primark veikalus.