Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta nākamnedēļ pirmo reizi piedalīsies divās izstādēs Kazahstānā – rudens tūrisma izstādē Astana Leisure un Astana Zdorovie, kas veltīta veselības tūrismam, informēja Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļa.

Astana Leisure ir lielākā Kazahstānas tūrisma rudens izstāde, kuras galvenie apmeklētāji ir tūrisma firmu pārstāvji un potenciālie tūristi. Šajā izstādē Jūrmalai būs kopīgs informatīvais stends ar galvaspilsētu. Tajā varēs saņemt tūrisma informatīvos materiālus par Jūrmalu, Rīgu un Latviju, kā arī noskatīties videoklipus par Latvijas galvaspilsētu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Izstādes laikā Astanā tiek rīkots Latvijas – Kazahstānas biznesa forums, kurā notiks arī Jūrmalas kūrorta prezentācija. Foruma kontaktu biržā ir paredzētas tikšanās ar Kazahstānas tūrisma nozares profesionāļiem, lai apspriestu tūrisma attīstības iespējas.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Starptautiskā tūrisma izstādē Balttour 2013 galvenie uzsvari tiek likti uz Latvijas apceļošanas un tūrisma iespējām, kā arī neierastu ārvalstu ceļojumu piedāvājumu, šodien izstādes atklāšanā teica izstādes organizētāja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa.

Viņa norādīja, ka tematiskajā hallē "Apceļo Latviju" apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par Latvijas tūrisma iespējām, viesnīcu un viesu namu piedāvājumiem, pasākumiem un tradīcijām.

Bet tematiskajā hallē "Atklāj pasauli" apmeklētāji var iepazīties ar ārvalstu ceļojumu piedāvājumu. Šajā hallē būs apskatāmi gan Latvijas ceļotāju vidū tradicionāli iecienītie galamērķi, gan vēl neierasti piedāvājumi un maršruti.

Izstādes atklāšanā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka pagājušais gads tūrisma nozarē kopumā bija zīmīgs ar to, ka pirmo reizi vēsturē ceļotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu.

Šā gada 2.-3. oktobrī Parīzē, Francijā, notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Augsta līmeņa konference par ilgtspējīgu un iekļaujošu tūrisma politiku un Latvijai kā jaunai OECD dalībvalstij dalība konferencē un tās ietvaros notiekošajā izstādē bija unikāla iespēja iepazīstināt Eiropas un Pasaules lielākos tūrisma nozares spēlētājus ar Latviju un mūsu dažādo tūrisma piedāvājumu, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Konferencē piedalījās tūrisma nozares valsts institūciju, nevalstiskā sektora un uzņēmumu pārstāvji no visām OECD dalībvalstīm, t.i. 35 valstīm, tai skaitā augstākā līmeņa vadība no tādiem tūrisma nozares «milžiem» kā Accor, AirBnB Inc., Trip Advisor LLC, TUI Group un citiem.

EM atzīmē, ka konferences laikā Latvija kopā ar pārējām OECD dalībvalstīm pievienojās OECD «Paziņojumam par tūrisma politiku ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei», kas akcentē pamatprincipus OECD valstu valdību īstenotajā tūrisma politikā un iezīmē virzienus OECD darbam tūrisma jomā turpmākajos gados. Cita starpā Paziņojums pasvītro tūrisma nozares ievērojamo nozīmi uz OECD valstu ekonomiku izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma nozarē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalījusies tūrisma izstādē The New York Times Travel Show, kurā iepazīstināja amerikāņus ar Latvijas tūrisma piedāvājumu.

Starptautiskajā tūrisma izstādē TAVA pēc Lietuvas valsts tūrisma departamenta uzaicinājuma piedalījās kopā ar citu Baltijas valstu pārstāvjiem. Lietuvas puse aicināja izstādē piedalīties kolēģus no Igaunijas un Latvijas, ņemot vērā, ka ASV tūristu ceļojuma galamērķis parasti ir visa Baltija.

«Sarīkojuma apmeklētājus un viņu informētību par Baltiju var iedalīt vairākās kategorijās. Daudzi jutās kā atklājēji, jo atzinās, ka ir ieraudzījuši trīs jaunas valstis pasaules kartē, par kuru eksistenci viņi iepriekš neko nav zinājuši. Daļa apmeklētāju atnāca uz stendu, lai izteiktu komplimentus Baltijas valstīm, kuras jau bija apceļojuši, un dalītos iespaidos par to, kas šeit paticis. Daļa apmeklētāju bija tādi, kuri ir iegādājušies ceļojumu uz Baltiju, visbiežāk - kruīzu, un stendā vaicāja pēc kartēm un sīkākās informācijas par valstīm, uz kurām brauks. Bija arī tādi ceļotāji, kuri apgalvoja, ka Baltijas valstis ir viņu nākamo ceļojumu saraksta augšgalā,» iespaidos dalās TAVA vecākā eksperte Inese Šīrava.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja. Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

«Vārdu virknējums «korporatīvā sociālā atbildība» man pašai diez ko nepatīk, jo tas izklausās pēc ļauno uzņēmumu piespiedu nodevām, lai slēptu savus nelāgos darbus,» prāto Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA zīmolvede. Taču dziļākajā būtībā tas nozīmē ko ļoti cilvēcīgu – es ar saviem darbiem pelnu pats un dodu pievienoto vērtību (lieku justies labākam, gudrākam utt.) savam klientam un sabiedrībai kopumā. «Patiesībā tas ir pamatu pamats un par t.s. buzz word kļuvis tikai mūsu lielās atsvešinātības dēļ no emocionāliem un garīgiem jautājumiem biznesā,» viņa spriež.

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Latvijā ir sākušās pārmaiņas, un arī Latvijas tēlam un pozicionējumam ir laiks mainīties. Šobrīd Latvijas tēla veidošanu varētu salīdzināt ar orķerstri, kurš spēlē bez notīm, bez diriģenta un to, kas pašam šķiet skanīgākais.

Latvijas tēla veidošanā mums ir jākļūst kā vienotam orķestrim, kurā mūsu valsts pārvalde, uzņēmumi un ikviens sabiedrības loceklis, spēlējot katrs savu instrumentu, veido vienotu skaņdarbu par Latviju.

Pie tāda slēdziena nonācām pēc The Red Jackets kustības iniciētās apaļā galda diskusijas par Latvijas valsts un ekonomikas tēla veidošanu, kas norisinājās novembra nogalē.

Diskusijas galvenie jautājumi bija – kāds ir Latvijas ekonomikas tēls šobrīd, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas tēlu 2020. gadā un kas ir atbildīgs par šī tēla veidošanu.

Diskusijā piedalījās gan Latvijas Institūts un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, gan LDDK (Latvijas Darba devēju konfederācija), LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), The Red Jackets līdzautori GatewayBaltic, Zīmolu ligzda Matka, DDB, gan arī četri no izcilākajiem Latvijas eksporta zīmoliem – Grindex, SAF Tehnika, Pet Baltija un LDZ Cargo, kā arī pārstāvji no Ārlietu Ministrijas, LIAA, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Eiropas Prezidentūras biroja 2015.

Latvijas vēstniecībā Somijā aizvadīta gastronomiskā performance, iepazīstinot ar Latvijas virtuvi, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Pasākuma mērķis bija atzīmēt un iepazīstināt ar Rīgas-Gaujas reģiona iegūto titulu: Eiropas gastronomijas reģions 2017.

Vakara gaitā tika uzsvērta Latvijas gastronomija, skaistā daba un tās veltes. Ierodoties katram viesim tika pasniegts dzijas kamoliņš, ko ritinot, apmeklētāji nonāca līdz simboliskai Latvijas kartei. Tam sekoja izsmalcinātas vakariņas, sadalot viesus divās grupās un pārmaiņus vedot uz gastronomisko piedzīvojumu īpaši noformētās telpās: Gaujas jeb ūdens telpa, meža telpa un pļavas telpa, kur viesi baudīja desertu bišu dūkoņas pavadībā.

Uz pasākumu tika aicināti 40 viesi – Somijas vadošie gastronomijas žurnālisti, blogeri, viedokļu līderi, kā arī sabiedrībā zināmas personas. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Latvijas vēstnieks Somijā Uģis Bambe, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Vienota Latvijas radošo industriju stratēģija vēl joprojām nepastāv, taču ir saprasts, ka tā ir nepieciešama un pamazām top

«Stadija no pasīvas ir pārslēgusies uz aktīvu,» vērtējot šogad notikušo radošo industriju jautājumā, saka Inese Apse-Apsīte, zīmolvedības ligzdas MATKA radošā aģente. Tas, ka neskaidro lietu vēl ir daudz, esot normāli un ir jābeidz gribēt, lai lietas notiek uzreiz, bez piepūles, bez trenēšanās laikā un telpā.

«Vienota un pārdomāta Latvijas radošo industriju stratēģija šobrīd nepastāv, turklāt plašas diskusijas noris arī par radošās industrijas jēdziena robežām,» norāda Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra direktore. Viņa uzskata, ka radošās industrijas ir nākotnes ekonomikas stūrakmens.

Komplekso minerālmēslu ražotājs un vairumtirgotājs NPK Terminālis iekļuvis 100 izcilāko Latvijas eksportētāju vidū.

Teju pusotra gada garumā Latvijas eksporta atbalsta kustība The Red Jackets veica eksportējošo uzņēmumu zīmolu izvērtēšanu, veidojot izcilāko Latvijas eksportētāju TOP 100. 20. jūnijā, apbalvošanas ceremonijas laikā 25 uzņēmumi no 100 saņems godalgojumu un titulu The Red Jackets, kura izvērtēšanā piedalīsies kustības līdzautori, partneri un atbalstītāji no valsts, privātā un nevalstiskā sektora.

Lai iekļūtu simts izcilāko eksportētāju vidū, uzņēmumam bija jāatbilst vairākiem žūrijas izvirzītajiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apgrozījumam gadā jāpārsniedz pusmiljonu latu, tāpat uzņēmumam un tā zīmolam jābūt radītam un dibinātam Latvijā. Projektā tika iesaistīta Latvijas Banka, Latvijas Ekonomikas ministrija, kredītriska vadības uzņēmums Coface Latvia, vadošais eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmums Baltijā GatewayBaltic, reklāmas aģentūra DDB, zīmolu ligzda MATKA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Šajā nedēļas nogalē, no 20.septembra līdz 21.septembrim, kūrortpilsēta Jūrmala sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, piedalīsies medicīnas tūrisma starptautiskā izstāde MedShow, kas risināsies Maskavā, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Kūrortpilsētas stenda apmeklētāji varēs saņemt jauno Jūrmalas veselības tūrisma brošūru krievu valodā ar informāciju par kūrortpilsētas veselības tūrisma un medicīnas pakalpojumiem, kurus sniedz Jūrmalas rehabilitācijas centri, Jūrmalas kūrortviesnīcas, sanatorijas, Jūrmalas slimnīca un citas pilsētas iestādes.

Pirms izstādes – 19. septembrī, plānots arī darba semināts, kurā Krievijas medicīnas tūrisma kompānijām un žurnālistiem tiks prezentēts Jūrmalas veselības tūrisma piedāvājums.

MedShow izstādē piedalās medicīnas un veselības tūrisma pilsētas un valstis, ārstniecības un rehabilitācijas klīnikas un citas medicīnas iestādes. Izstādes apmeklētāju vidū ir medicīnas tūrisma, veselības aprūpes nozares pārstāvji un potenciālie klienti.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

#Izstādes laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala, Rīgā, piektdien, 2.februārī sākas starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2018, informē organizatori.

Tās laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Balttour 2018 dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, kā arī ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes.

Kopumā izstādes laikā ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām. Tāpat izstādē notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kuras laikā tos varēs iegādāties no tādām Latvijas tūrisma aģentūrām un operatoriem kā Tez Tour, Novatours, Alida Tūrs, Begonija, Kidy Tour, Jēkaba aģentūra, Estravel un citām.