Pirms trim gadiem dibinātais šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA Premium Chocolate šogad plāno iekarot jaunus tirgus Saūda Arābijā, Kanādā un Šveicē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Premuim Chocolate plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 1,2 milj. eiro. Tāpat ir iecerēts dubultot šokolādes izstrādājumu eksporta apjomu – uz vairāk nekā 20 valstīm tiks eksportēti saldumi teju viena milj. eiro apjomā. SIA Premuim Chocolate pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Rudzupuķu trifeles

Tā kā SIA Premium Chocolate ražotā šokolāde NelleUlla pamatā ir roku darbs, investīcijas ražošanas iekārtās nav nepieciešamas ļoti lielas. Uzņēmuma direktore Inga Jubele stāsta, ka pēdējos divos gados ražošanā ir ieguldīti aptuveni 60 tūkstoši eiro, kas ietver iekārtu maiņu un uzlabojumus telpu funkcionalitātē. NelleUlla ir Ziemeļmeitas vārds – senā skandināvu mēlē tas nozīmē gaismu un spēku, zīmolā apvienota gan skandināvu dizaina vienkāršība, gan sievišķīga greznība, elegance un izsmalcinātība. Ar šo zīmolu šobrīd tiek ražoti 50 dažādi šokolādes izstrādājumi – dažādas trifeles, tāfelītes ar ogām, kā arī sešu dažādu garšu marmelādes. «Produktu klāsts tiek regulāri pārskatīts un pēc nepieciešamības kopīga darba ar klientiem tiek veidoti jauni produkti vai mainīts esošo dizains,» stāsta I.Jubele. Jaunākie NelleUlla izstrādājumi ir aprikožu, olīvu un rabarberu trifeles, kā arī tāfelītes – tumšā šokolāde ar bumbieriem un piparmētru, mango un čili pipariem, olīvām un jūras sāli u.c.

Pašmāju šokolādes ražotāji cenšas pārsteigt pasauli un ielauzties ekskluzīvā tirgus nišā; «kašķis» ap Emils Gustavs Chocolate zīmolu var beigties tiesas zālē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados ir mainījusies situācija Latvijas šokolādes ražotāju uz zīmolu tirgū, īpaši to uzņēmumu vidū, kuri mērķē uz ekskluzīvo tirgus segmentu gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesas darbi

DB jau rakstīja, ka 2010. gadā tiesa par maksātnespējīgu pasludināja šokolādes un konditorejas izstrādājumu ražotāju SIA Emīls Gustavs šokolāde, kura tagadējais nosaukums ir Milda 8 un kura līdzīpašniece ir Zane Stavra (iepriekš Zane Bērziņa). SIA Premium Chocolate, kuras vadītāja ir bijusī Emīls Gustavs šokolāde ilggadīgā direktore Laura Sebre, ir radījusi jaunu šokolādes zīmolu NelleUlla. «Emils Gustavs Chocolate ir klasisks zīmols, savukārt jaunais NelleUlla zīmols ir mūsdienīgs,» DB stāsta SIA Premium Chocolate direktore Laura Sebre. Šobrīd notiek strīds par to, kam īsti pieder Emils Gustavs Chocolate zīmols. «Es esmu nopirkusi tiesības izmantot zīmolu Emils Gustavs Chocolate. Tikai tiesa var izlemt pretējo. Esmu nodevusi tā izmantošanas tiesības SIA Premium Chocolate. Emocijas un konflikti starp mani un Zani Stavru ir privāta lieta, un es nevēlos to plaši komentēt. Šķiršanās iemesli galvenokārt bija atšķirīgi viedokļi par zīmola attīstību, potenciālu, ieguldījumu un nākotnes sadarbības modeli,» uzsver L. Sebre. Viņa piebilst, ka Emils Gustavs Chocolate zīmolu vairs neizmanto, to dara Chocolate No1. Savukārt Zane Stavra, kurai šobrīd pieder uzņēmums Chocolate No1, ir pārliecināta, ka tikai un vienīgi Chocolate No1 ir tiesīgs izmantot preču zīmi Emīls Gustavs šokolāde ražošanas nolūkos, taču no plašākiem komentāriem viņa atturas.

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

No 20. līdz 26. oktobrim premium klases automobiļu Lexus Hoshigaoka izstāžu zālē Japānas pilsētā Nagojā jau otro reizi norisinās Latvijas dizaina dienas (Latvia Design Days), informē Ārlietu ministrija.

Atklājot pasākumu, vēstnieks Japānā Normans Penke klātesošos iepazīstināja ar Latvijas kultūru un mākslas tradīcijām, moderno dizainu un aicināja pilnveidot Latvijas sadarbību ar Aiči (Aichi) prefektūru un tās centru Nagoju.

Latvijas dizaina dienās apmeklētājiem ir iespēja iepazīt tādu Latvijas zīmolu kā Anna Kilpe, HUGU, Studija Naturals, Riga Chair, Ars Tela, Pompidoo, an&angel izstrādājumus. Apskatāmas arī Arta Nīmaņa veidotās stikla skulptūras un rotkaļa Jāņa Jēkabsona rotas, kas darinātas no dzintara un mamuta kaula.

Pasākumu apmeklēja mediju, tirdzniecības centru pārstāvji, kā arī izstāžu zāles VIP klienti. Pieņemšanas laikā viesiem bija iespēja degustēt Latvijā ražotos pārtikas produktus – rupjmaizi, Trikāta sierus, šokolādi NelleUlla, kaviāru Mottra un Rīgas balzama produkciju. Ar latviešu dziesmām klātesošos priecēja un iepazīstināja Japānā dzīvojošā latviešu dziedātāja Una Ulla (Una Volkova).

Uzņēmums Premium chocolate Ltd, kurš līdz šim ir bijis pazīstams kā zīmola Emīls Gustavs šokolādes ražotājs, nācis klajā ar jaunu zīmolu - NelleUlla.

Premium chocolate Ltd līdzīpašniece un rīkotājdirektore Laura Sebre savā Facebook kontā par jauno franšīzes zīmolu izteikusies gana ambiciozi - ka tas kļūs par «pasaulē zināmāko zīmolu no Ziemeļeiropas».

Jaunais zīmols sevi pozicionē kā «meža šokolādi», kuras ražošanā izmantotas ogas. Zīmola paspārnē tiks ražotas trifeles un citi šokolādes izstrādājumi.

Pašreizējā Premium chocolate Ltd. zīmola Emīls Gustavs ražotnē strādā 20 – 25 darbinieki, atkarībā no sezonas. 2012. gadā tika apgrozīti 0,6 miljoni eiro, 2013. gadā – 0,85 miljoni eiro, liecina uzņēmuma apkopotie dati.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Konditorejas un uzkodu ražotāja Orkla Confectionery & Snacks Latvija saldumu zīmols Laima uzsācis jauna produkta - rozā šokolādes ražošanu, informē uzņēmumā.

Rozā šokolāde Ruby tiek ražota Laima Exclusive produktu sērijai. Atsevišķas finanšu investīcijas tās ieviešanā netika veiktas, piebilst uzņēmumā.

Tiesa, jaunā Ruby šokolāde ir pieejama ierobežotā daudzumā, sākot no šī gada februāra beigām. Šo produktu nav plānots eksportēt.

Ruby šokolādi izgudrojis pasaulē vadošais Šveices šokolādes un kakao ražotājs Barry Callebaut, un tas ir ceturtais šokolādes veids, papildinot tumšo, piena un balto šokolādi. Ruby šokolāde tiek ražota no kakao pupiņām, neizmantojot krāsvielas un garšas papildinātājus, un tā ir sārtā krāsā.

Pērn KitKat pārdošanas apjomi visā pasaulē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru, savukārt Nestlé saldumu kopējie pārdošanas apjomi sasniedza 8 miljardus ASV dolāru, informē uzņēmums.

Euromonitor International dati liecina, ka Japānas saldumu tirgus vērtība ir 5 miljardi ASV dolāru, un tas ir lielākais Āzijā, kā arī populārākais KitKat tirgus. Kitkat pērn šajā tirgū uzrādīja gandrīz 9% izaugsmi, pārsniedzot Nestlé kopējo saldumu pieaugumu, kas 2018. gadā veidoja 3%. Nestle pēdējo divdesmit gadu laikā Japānā izstrādājusi KitKat šokolādes sortimentu ar 350 dažādām garšām. Katru gadu Japānas tirgū tiek ieviesti vidēji 20-30 jaunu šokolādes tāfelīšu veidi, un šobrīd Japānā pieejami pat desmit matcha KitKat šokolādes veidi.

Šomēnes Nestle plānojusi Eiropā sākt tirgot zaļās šokolādes tāfelītes KitKat matcha ar zaļās tējas garšu, kas Japānā jau zināmas 15 gadus. Šokolāde ir izgatavota no zaļās tējas pulvera, kas tiek importēts no Japānas un Ķīnas un piešķir šokolādei zaļu krāsu. Šokolādi, kuras galvenās sastāvdaļas ir matcha, kakao sviests un baltā šokolāde, ražos Nestlé rūpnīcā Hamburgā.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav saņēmis sūdzības par šokolādes «Kinder» kvalitāti, taču tas veiks pārbaudes vairumtirdzniecības uzņēmumā «Eugesta», informēja PVD.

Kā vēstīts, Lietuvas PVD aizliedzis vairumtirdzniecības uzņēmumam «Eugesta» tirgot no Polijas ievestas šokolādes «Kinder», saņemot patērētāju sūdzību, ka tās garšo pēc ziepēm. «Eugesta» no Polijas kompānijas «Ferrero Polska Commercial» ievedis 14 400 šādu šokolāžu 150 gramu fasējumā.

«Šāda situācija varēja rasties tāpēc, ka noliktavā jau neglabājas tikai šokolāde. Iespējams, šokolāde «savilkās» ar ziepju smaržu, tāpēc ir radies šis incidents. Taču arī mēs brauksim uz vairumtirdzniecības uzņēmumu «Eugesta», lai pārbaudītu, vai Latvijā šo šokolādi nebūs jāņem ārā no tirdzniecības,» apstiprināja Latvijas PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaudē Lietuvā šokolādei konstatēta organoleptiska neatbilstība - smarža un garša, kas atgādina ziepes. Uzņēmumam dots rīkojums šokolādes izņemt no tirgus, bet pircēji, kas iegādājušies šos saldumus, var tos atdot tirdzniecības vietās.

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.