Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Piektdien, 20. decembrī, tiek oficiāli pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb Gaismas pils būvniecība, Db.lv apstiprināja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāve Ilga Sokolova.

Vēl nākamā gada sākumā turpināsies bibliotēkas teritorijas labiekārtošanas darbi. I. Sokolova pauda, ka piektdienas laikā būvnieki kopā ar Kultūras ministriju sniegs vairāk informācijas par būvdarbu pabeigšanu.

Gaismas pils būvdarbi tika sākti 2008. gada jūnijā, un tos veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilspt SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Jaunās bibliotēkas būves izmaksas lēstas 114 miljonu latu apmērā.

Neņemot vērā to, ka ēkas būvniecība pabeigta, vēl tiek rīkoti un slēgti konkursi, kas attiecas uz Gaismas pils iekšdarbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Piemēram, decembrī izsludināts konkurss 335 tūkstošu latu apjomā par Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnu iegādi. Tāpat 14. decembrī IUB atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām. Atļauts slēgt līgumu ar personu apvienību, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils teritorijā tiek turpināti apzaļumošanas darbi. Kopumā plānots iestādīt 41 koku, informē pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība pārstāvji.

Pēc darbu pabeigšanas Gaismas pils teritorijā būs 26 ābeles un 15 kļavas, ka arī krūmi pie Uzvaras bulvāra.

Tāpat turpinās arī zāliena sēšana un ruļļveida zāliena uzstādīšana, kā arī laistīšanas sistēmas ierīkošana.

Jau ziņots, ka maija sākumā tika izrādītas arī Gaismas pils mēbeles, kuru iegādei kopumā iztērēti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro. Tas ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā.

LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā. Tās būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

Kad pienācis laiks iegādāties mīkstās mēbeles, gan dzīvokļu, gan māju īpašnieki nereti tiecas apsvērt tikai divus pirkuma aspektus – mēbeļu dizainu un cenu. Nenoliedzot, ka šie faktori ir gana svarīgi ikvienam, ir jārod atbildes arī uz citiem, ne mazāk svarīgiem jautājumiem iekārtojot savu dzīvojamo platību. Ja šie aspekti netiek ņemti vērā, reizēm veikalā tik izskatīgā mēbele, pārvesta mājās, tomēr īsti interjerā neiederas. Iepazīsties ar dažiem padomiem, lai iepriekšminētais scenārijs neīstenotos un mājokļa interjerā jaunās mēbeles iederētos ideāli!

Izvēlies atbilstošu vadmotīvu

Pirms uzsākt kādas konkrētas mēbeles meklējumus, būtu vērts saprast kāds būs interjera kopējais vadmotīvs. Viens no efektīviem paņēmieniem kā iekārtot stilīgu mājvietu ir nevis iekārtot katru istabu atsevišķi, bet uztvert visu dzīvojamo platību kā vienotu veselumu. Izvēloties vienojošu interjera estētiku, tev būs daudz vieglāk izdarīt izvēli, kura saskanēs un papildinās jau esošās gultas, dīvānus, skapjus, galdus un citas mājvietā esošās mēbeles.

Stili un motīvi pēc kuriem vadīties iekārtojot mājokli ir ļoti dažādi un daudzveidīgi. Mūsdienās tik iecienītajam laikmetīgajam stilam raksturīgas stūrainas formas un metāliski elementi, kamēr ikdienišķāka casual(no angļu val.) stila mēbeles raksturo mājīguma un dabiskuma sajūta, ar nepārspīlētiem un vienkāršiem elementiem. Lai arī kādu stilu tu izvēlētos, vienojoša tematika ievērojami atvieglos piemērota papildinājuma esošajām mēbelēm un aksesuāriem atrašanu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā darbi aizkavējušies divās telpās – Gaismas pils sabiedriskās ēdināšanas telpā un bibliotēkas koncertzālē, zināja stāstīt LNB direktors Andris Vilks.

Viņš intervijā LTV pauda, ka tāpat darbi Gaismas pilī rit pie tās palīgtelpas izveides, savukārt darbi pie bibliotēkas parka izveides sāksies pavasarī.

Runājot par darbiem koncertzālē, A. Vilks skaidroja, ka tur vēl jāuzlabo akustika, un, lai to izdarītu, talkā ir nākuši eksperti. Savukārt darbi ēdināšanas telpā kavējas, jo sākotnēji tika plānots, ka to iekārtos investors. Tomēr, ņemot vērā Latvijas prezidentūras gada tuvošanos, lemts, ka telpa tiks iekārtota jau tagad, bet pēc tam tajā darbu varēs sākt uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar ēdināšanu, LTV stāstīja A. Vilks.

Tāpat Gaismas pilī šobrīd notiek defektu kontrole un vajadzības gadījumā to vēršana par labu.

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Ir pabeigta Rīgas pils pastāvīgā jumta nesošo konstrukciju un seguma izbūve. Šobrīd norit arī fasāžu rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms. Ziemas sezonā turpināsies iekšdarbi, kas norit visās Valsts prezidenta oficiālās rezidences telpās, šodien informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Līdz objekta nodošanai atlicis viens gads.

Šodien mediju pārstāvjiem tika organizēta ekskursija pa Rīgas pili, rādot padarīto un vēl darāmo. Redzēto var aplūkot raksta galerijā.

Oktobra beigās tika demontētas pēdējās sastatnes virs jaunā Rīgas pils jumta un ir noslēdzies pusgadu ilgais darbs – jumta nesošo konstrukciju nostiprināšana, rekonstrukcija un izbūve. Ir pabeigta arī jumta seguma iesegšana, taču atsevišķās zonās vēl ir jāizbūvē pieslēguma vietas.

Šobrīd norit arī noslēdzošais ārējo apdares darbu process. Oktobrī valdīja mēnesim neraksturīgi laikapstākļi un vairākkārt tika pārspēti aukstuma rekordi, un tika veiktas izmaiņas darbu grafikā – kvalitatīvi fasāžu krāsošanas darbus var veikt vien tad, kad fasādes virsmas temperatūra nesamazinās zem +5 grādiem. Tāpēc šobrīd fasādi Pils laukuma pusē klāj aizsargpārklājs, kas ļauj krāsošanas darbus veikt arī pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Patlaban Rīgas pils fasāde ir divos dzeltenos toņos, no tiem īstais ir gaišākais, «mierīgākais» tonis. Pārējais tiks pārkrāsots.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

«Laikam grūti būs atrast Latvijas valstī daudz drošāku māju kā šī. Konstrukciju drošībā tas ir drusku cietoksnis,» intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) arhitekte Nita Apsīte.

Viņa Gaismas pils drošumu skaidroja ar to, ka ēka ir veidota monolītajā dzelzsbetonā, tādēļ ir «grūti iedomāties, ka tur varētu konstruktīvi kas atgadīties».

Šaubas par to, ka no konstrukltīvā viedokļa ēkā varētu kaut kas nebūt kārtībā, dzēš arī tas, ka bibliotēkas jaunās ēkas celšanā bija iesaistīts arī uzņēmums no ASV, ar kuru Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts kopā strādājis pie «ļoti lieliem objektiem».

Bibliotēkas projektā nav bijis nevienas izmaiņas, ko būtu iespaidojusi krīze, uzsvēra arhitekta. Tiesa, 1995. gadā tika mainīts ēkas lielums, to samazinot, atzina N. Apsīte.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi vairākas nepilnības Gaismas pils jaunbūvē, tāpēc plānotajā termiņā sasaukt būves ekspluatācijā pieņemšanas komisiju nav iespējams un ēkas nodošanas ekspluatācijā termiņš kārtējo reizi ir attālinājies.

Pasūtītāju pārstāvis Kultūras ministrija (KM) šodien vērsās būvvaldē, lai lūgtu papildu piecas darba dienas laika nepilnību novēršanai, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Kaut arī teorētiski visa dokumentācija būvvaldē iesniegta 20.maijā, atklājies, ka virkne dokumentu vēl nav kārtībā. Vairākus atzinumus būvnieki izskatīšanai būvvaldē iesnieguši dokumentu izvērtēšanas laikā. Pēdējie izpildmērījumu dokumenti būvvaldē saņemti tikai vakar, un tie vēl jāizvērtē, savukārt citos izpildmērījumos atklātas novirzes no projekta.

Tāpat joprojām nav novērstas būtiskas nepilnības, uz kurām būvvalde iepriekš vairākkārt norādījusi jau šā gada februārī un aprīlī - dabā redzams, ka no Gaismas pils atbalsta sienām un kāpnēm izdalās nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi un ietekme nav zināma.

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Būveksperts, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Sergejs Meierovics intervijā laikrakstam Diena vērtējis nebeidzamās aizķeršanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno būvi - Gaismas pili.

Jautāts: «Jau kuro reizi pārcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltnes nodošana ekspluatācijā. Neesot novērsti kādi tehniskie defekti, par kuriem esot bijis zināms jau sen. Kā jūs, būdams eksperts būvniecībā, vērtējat patlaban notiekošo ap šībrīža nozīmīgāko objektu?», viņš atbildējis:

«Neredzot visu uz vietas, bet vadoties pēc publiskās informācijas, pārdomājot to, man pašam rodas jautājums: kā tad tas tā sanāk, ja ir tik laba būvuzraudzība un tā nav redzējusi visas problēmas, kuru dēļ tagad nevar to objektu pieņemt? Jo celtniecībā procesi ir ilgstoši, nekas nenotiek dažu stundu laikā. Kāpēc visu nepamanīja daudz agrāk? Kāpēc tam neviens nepievērsa uzmanību? Par to man tiešām trūkst vārdu.»