Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Aizvien biežāk uz korporatīvo pasākumu skatuvēm kāpj ārzemju mūziķi, kamēr Latvijas mūziķi palēnām pūš cenu burbuli

Plašāk lasāms DB izdevumā Dzīves Garša.

Korporatīvajās svinībās vēlas dzirdēt grupas, kas spēj aizraut publiku un kuru pavadībā var kārtīgi izdejoties. Pieprasītāko mūziķu trumpji ir gan atpazīstamība, gan viņu populārākās dziesmas, tomēr viņiem jābūt arī pietiekoši elastīgiem, lai piemērotos korporatīvo pasākumu formātam.

Tā norāda Gita Maķe no pasākumu aģentūras Attach.

Pieprasītākās Latvijas grupas un mūziķi:

+ Audiokvartāls

+ Intars Busulis un Abonementa orķestris

+ Big AL&The Jokers

+ CoCo Orchestra

+ Dagamba

+ Dzelzs Vilks

+ Dziļi Violets

+ Džentelmeņu špagats

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Nedēļas nogalē Biķernieku trasē norisinājās FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posms «Neste World RX of Latvia».

Pirmo reizi auto sacensību vēsturē visi ģeneratori tika darbināti, izmantojot 100% Neste MY atjaunojamo dīzeļdegvielu, kas ražota no atjaunojamiem resursiem - pārtikas un zivjrūpniecības pārstrādes pārpalikumiem un atkritumiem, kā arī augu eļļām - un kurā nav nafta. Šajā posmā, pateicoties Neste MY atjaunojamai dīzeļdegvielai, siltumnīcefekta gāzu emisijas bija samazinātas līdz pat 90% salīdzinājumā ar fosilo dīzeļdegvielu.

Fotografijas no Neste World RX of Latvia skatiet galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

VIDEO, FOTO: Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms

Par godu Latvijas simtgadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi bija apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga).

Brauciena mērķis bija veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē. Dalībnieku vidū bija gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Brauciena garums bija 5 700 kilometri, tā ilgums - desmit dienas. Ekspedīcija startēja 31. martā, bet finišēja 10. aprīlī. Ekspedīcijas laikā tika apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tika atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju.

Ekspedīcijas automašīnas tika iegādātas Taškentā, pēc tam tika savestas labā tehniskā kārtībā. Automašīnas netika īpaši pielāgotas rallijam - kādas tās padomju laikos brauca ielās, tādas arī tika izmantotas rallijam. Vienīgais, kas bija līdzi, - degvielas rezerves, lieki riepu komplekti un dažas detaļas, kuras varētu lūzt pirmās. Ekspedīcijas dalībniekām vajadzēja sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem, piemēram, kad automašīnas pa ceļam uz Latviju sāka «niķoties».

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Starptautiskajā jauno uzņēmēju konkursā Creative Business Cup, kura fināls norisinājās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week ietvaros, Latvijas uzņēmums Gamechanger Audio ieguva 2. vietu.

Creative Business Cup ir starptautisks konkurss radošo industriju uzņēmējiem, kurā jau sesto gadu pēc kārtas piedalās arī Latvija. Sacensību finālā piedalījās radošo industriju uzņēmumi no 49 valstīm, kuri bija izturējuši nacionālo atlasi un sacentās par galveno balvu - naudas prēmiju 7 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas pārstāvji - jaunuzņēmums Gamechanger Audio, kurš šogad ieguvis atpazīstamību ar savu mūzikas produktu, Latvijai nodrošināja augstāko rezultātu līdzšinējās dalības vēsturē.

Uzņēmums Gamechanger Audio apvieno talantus inženierzinātņu un mūzikas lauciņā un izstrādā audio efektu ierīces. Pirmo produktu - klavieru tipa ģitāras pedāli - Plus Pedal uzņēmuma komanda sāka piedāvāt 2017. gadā, un to ir pozitīvi novērtējuši atzīti mūzikas eksperti un ģitāristi no pasaulē populārām grupām, to skaitā Pink Floyd, Rolling Stones un Roger Waters. Šā gada vasarā jaunuzņēmums iepazīstināja jau ar otro inovatīvo produktu - distortion tipa ģitāras efektu pedāli Plasma Pedal. Arī Latvijas finālā žūrija bija vienisprātis, ka tieši Gamechanger Audio piemīt liels potenciāls.

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

SIA Erica Synths Ziemassvētkos laidīs klajā sintezatoru, uz kuru rindā stāv jau teju 300 mūziķi, tostarp Žans Mišels Žārs.

Uzņēmējiem sadarbojoties ar zinātniekiem, izstrādāts jauns analogais sintezators Syntrx, par kuru lielu interesi jau izrādījušas daudzas ārvalstu mūzikas zvaigznes.

Iegādāties jauno instrumentu vēlas franču komponists un multiinstrumentālists Žans Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre), ASV filmu un seriālu režisors un komponists Džefrijs Džeikobs Eibramss (Jeffrey Jacob Abrams), kurš radījis mūziku seriālam Pazudušie, un vācietis Hanss Florians Cimmers (Hans Florian Zimmer), kurš komponējis mūziku vairāk nekā 160 filmām, tostarp Karalis Lauva un Gladiators. Pēc sintezatora, ko uzņēmuma Erica Synths komanda izstrādājusi kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) pētniekiem, tīko arī pašmāju profesionāļi.

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.