Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.
Fragments no intervijas
Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?
Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.
Ko jūs gribētu darīt atšķirīgi no tā, kā tas ir bijis līdz šim?
Panākt daudz lielāku biedru iesaisti kameras darbā. Nav pareizi, ja, kā līdz šim, publiskajā telpā kameru pārstāv tikai, nosacīti runājot, pusotrs cilvēks. Ir jāatgriežas pie prakses, kad par katru jomu runā tās eksperts un speciālists. Esmu runājis ar daudziem uzņēmējiem, tostarp man ir bijušas vairākas tikšanās reģionos. Un pats galvenais jautājums, ko uzdod uzņēmēji, – kāds man ir labums no dalības LTRK, kādēļ man kļūt par tās biedru? Uzņēmēji nevēlas tikai maksāt biedru naudu, viņi vēlas konkrētu ieguvumu, kuru pašlaik daudzi nesaredz. Tas ir jāmaina. Būtu labi, ja kameras patiesais labuma guvējs būtu nevis daži, bet visi biedri. Lai to panāktu, vispirms ir jāpieņem likums par LTRK, jo tad būs iespējams sekmīgāk aizstāvēt biedru intereses. Atgādināšu, ka šāds likums bija arī pirmās brīvvalsts laikā. Un kamerai jāmainās arī pašai.
Vai piekrītat pašreizējam LTRK padomes priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim (intervijā DB 15.03.2018 – red.), ka likums par kameru ir vairāk prestiža un statusa jautājums, kas nedod taustāmus ieguvumus?
Nepiekrītu. Likums ir pamats, lai kamera kļūtu par īstu visu uzņēmēju lobija organizāciju. To nevar izdarīt tikai uz statūtu pamata. Turklāt šāda uzņēmēju organizācija ar lielu pārstāvniecību varētu kļūt par nopietnu un konstruktīvu valdības sadarbības partneri. Jau minēju, ka daudzās valstīs dalība kamerās ir obligāta.
Vai mums arī vajadzētu uz to iet?
Līdz tam vēl tāls ceļš priekšā. Pašlaik uzņēmēji to uztvertu par jaunu nodokli. Taču noteikti ir jāpanāk būtisks biedru skaita pieaugums. To var izdarīt tad, ja uzņēmēji redzēs labumu no dalības kamerā.
Visu rakstu Kamerai ir jāmainās lasiet piektdienas, 16marta laikrakstā Dienas Bizness!