Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2014. gadā kažokzvēru audzētavu attīstībā investējuši 13,2 miljonus eiro. Kopumā četru gadu laikā nozares paplašināšanā investēti 45,5 miljoni eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Latvijas zvēraudzētāji arvien lielāku uzmanību pievērš kvalitātei, nevis kvantitātei, vairāk līdzekļu ieguldot dzīvnieku labturībā, modernizējot zvēraudzētavu aprīkojumu un piesaistot ekspertus. Esam pirmie Eiropā sākuši ieviest starptautiski izstrādāto dzīvnieku labturības programmu "WelFur", kas ir priekšnosacījums tam, lai Latvijas zvēraudzētavu produkcija spētu ilgtermiņā konkurēt globālajā tirgū, » uzsver Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa.

Pērn nodokļos valsts budžetā samaksāti 3,5 miloni eiro, kas ir par 300 tūkstoši eiro vairāk nekā 2013. gadā. LZAA biedru apgrozījums pērn bija 17,4 milj. eiro, savukārt eksporta apjoms sasniedza 16,5 miljonus eiro. 2014.gadā tika realizētas 690 tūkstoši ūdeļu un lapsu kažokādu.

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir vismaz 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu, kas apliecina nozīmīgo nozares pienesumu Latvijas ekonomikā, šodien Atvērto durvju dienā Iecavas novada ūdeļu fermā Baltic Devon Mink atzina Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

«Kažokzvēru audzēšana ir viena no lauksaimniecības nozarēm un eksportē 90% produkcijas. Ir iespējams palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk, jo noieta tirgus pasaulē ir un visas ādas tiek pārdotas. Svarīgi, ka nozare patērē pārtikā nederīgos produktus - vismaz 4000 tonnu gadā, kas citādi būtu par maksu jāiznīcina, turklāt dzīvnieku barībai ik gadu tiek iepirktas vismaz 3000 tonnas graudu, ko audzētājiem pārdod vietējie zemnieki,» sacīja Vilciņa.

Savukārt Baltic Devon Mink valdes loceklis Leifs Mogensens atzina, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus garantējot darba iespējas daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis informāciju no Nīderlandes kompetentās uzraudzības iestādes par divām ūdeļu fermām, kurās dzīvniekiem konstatēts SARS-CoV-2 vīruss.

Ūdeļu fermās dzīvniekiem novērotas gremošanas un respiratorās saslimšanas, vienlaikus pieaugot dzīvnieku mirstībai. Papildus citām dzīvnieku infekcijas slimībām, saslimušie dzīvnieki pārbaudīti arī uz SARS-CoV-2 vīrusu un laboratoriskie izmeklējumi uzrādījuši pozitīvu rezultātu.

Tiek ziņots, ka aizdomas par saslimšanu ar COVID-19 ir atsevišķiem abās ūdeļu fermās strādājošajiem.

Nīderlandes atbildīgās iestādes šobrīd uzskata, ka ūdeļu inficēšanās notikusi no slimajiem cilvēkiem. Lai noskaidrotu ūdeļu saslimšanas apstākļus, Nīderlandē ir uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana.

Tuvākajā laikā tiks sākti arī zinātniskie pētījumi skartajās ūdeļu fermās, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem saslimšanas gadījumiem.

Ārlavas pagasta Lubezeres zvēraudzētavā septiņu hektāru teritorijā ir īstenota pirmā fermas kārta, kuras ganāmpulku veido 6500 vaislas mātes. Tuvāko gadu laikā plānots attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku, stāsta fermas vadītājs Valdis Ernstsons.

Lubezeres zvēraudzētava darbojas kopš 2014.gada. Tajā nodarbināti vairāk nekā 30 cilvēki.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Pēdējo divu gadu griezumā eksporta apjoma kāpums gada laikā ir palielinājies par 42% no 13,5 miljoniem līdz 32 miljoniem eiro. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.