Latvijas fiziķu radīto jaunuzņēmumu "Cenos" uzņem ASV akseleratorā "500 Startups". Ar šo investīciju "Cenos" ir noslēdzis pirmssēklas investīciju raundu, piesaistot 362 tūkstošus eiro.

"Cenos" līdzdibinātājs un vadītājs Mihails Ščepanskis stāsta, ka 3D datorsimulāciju programmatūra "Cenos Platform" palīdz ražošanas uzņēmumiem samazināt līdz pat 80% laika patēriņu industriālo produktu izstrādē. "Iekļūšana akseleratorā ir arī apstiprinājums, ka mūsu darbs interesē agrīnas fāzes investorus no ASV, kas atzinuši mūsu tehnoloģiju un komandas augsto kompetences līmeni," teic M. Ščapinskis.

Pēc viņa teiktā "Cenos" ir trešais Latvijas jaunuzņēmums, kas ir iekļuvis ASV akseleratorā "500 Startups". Šajā akseleratorā attīstījušies arī "Printify" un "Funderful". M. Ščepanskis uzsver, ka "Cenos" ir pirmais jaunuzņēmums, kurš, piesaistot investīcijas no ASV fonda, ir saglabājis sava uzņēmuma reģistrāciju Latvijā, radot jaunu precedentu un stiprinot Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Latvijas Universitāte (LU) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas jaunuzņēmumu CENOS, kas izstrādā modelēšanas platformu inženieriem un zinātniekiem. LU nodrošinās CENOS platformai zinātnisku atbalstu.

CENOS ir inženiermodelēšanas platforma, kuru dibināja divi zinātnieki, Latvijas Universitātes doktori – Mihails Ščepanskis un Raimonds Viļums. Viņi ieguvuši starptautisko pieredzi gan zinātnē, gan biznesā un dibinājuši jaunuzņēmumu ar mērķi padarīt modelēšanu pieejamu ikvienam inženierim, savienojot pārbaudītas brīvā koda (angl. open source) programmas vienotā, lietotājiem draudzīgā platformā.

Jaunuzņēmuma CENOS vadītājs Mihails Ščepanskis norāda: «Universitātei ir ļoti spēcīga vadošā modelēšanas laboratorija Baltijā - Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija (VTPMML) –, kuras zinātnieki jau atzinīgi novērtējuši CENOS platformu. Mums ir svarīgi notestēt mūsu modeļus, lai iegūtu atsauksmes. Savukārt laboratorijas pētnieki piedalīsies CENOS platformas attīstībā, lai palīdzētu universitātei pilnveidot fizikālus modeļus ātrāk, tērējot mazāk resursu un palielinot savu pakalpojumu konkurētspēju».

Latvijas agrīnās fāzes jaunuzņēmums CEnOS 60 jaunuzņēmumu konkurencē ieguva otro vietu Nordic Angel Choice Award, kas pagājušā nedēļā notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā.

«Šī atzinība uzņēmumam nozīmē ļoti daudz, jo pašreiz mēs aktīvi piesaistām līdzekļus, pārsvarā orientējoties uz eņģeļinvestoriem. Arī šī pasākuma ietvaros mēs uzsākām sarunas ar dažiem Ziemeļvalstu investoriem,» saka Mihails Ščepanskis, CEnOS vadītājs.

CEnOS ir platforma inženiermodelēšanai, kuru dibinājuši trīs zinātņu doktori, piepildot vēlmi padarīt modelēšanu pieejamu ikvienam inženierim, savienojot pārbaudītas brīvā koda programmas vienotā lietotājiem draudzīgajā platformā. M. Ščepanskis stāsta, ka daudzi cilvēki pazīst 3D CAD modelēšanu, jo īpaši pēc nesenajiem panākumiem, ko piedzīvoja GrabCAD, kas izstrādāja vidi CAD failu kopradīšanai un apmaiņai inženieru komūnas ietvaros. 2014. gada beigās GarbCAD nopirka Stratasys, kas ir 3D printēšanas pasaules līderis. CEnOS fokusējas uz inženieru darba gaitas nākamo posmu, proti modelēšanu vai virtuālo testēšanu. Virtuāla testēšana aizvieto vairākas reizes veicamo fizisko prototipēšanu industrijā, samazinot jaunu iekārtu izstrādes izmaksas un radīšanas laiku līdz tirgum.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

2017. gadā daudzi jaunuzņēmumi piesaistījuši finansējumu tālākai attīstībai, tāpat arī notikuši vairāki apvienošanās darījumi, kas apliecina šī biznesa virziena potenciālu

«Panākumu šogad nav trūcis. Pirmkārt, jāatzīmē Infogr.am pievienošanās Prezi, kas ir trekns komats vienam no Latvijas redzamākajiem jaunuzņēmumiem, tālāk augot jau globāla biznesa sastāvā. Sonarworks ir priecējuši ar savu straujo izaugsmi un sākuši strādāt ne tikai ar audio profesionāļiem, bet arī vienkāršiem audiofīļiem – šomēnes piesaistītais pusmiljons no Karma Ventures, kam tā ir pirmā investīcija Latvijā, apstiprina šī virziena potenciālu. Arī Anatomy Next un Funderful panākumi ASV sarežģītajā izglītības tirgū liek lepoties un parāda, ka papildu finanšu tehnoloģijām Latvijā sāk nostiprināties arī izglītības tehnoloģiju tradīcijas,» teic Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs. Arī Nordigen līdzdibinātājs Roberts Bernāns izceļ Infogr.am, ko iegādājās Prezi, jo tas ir ļoti labs signāls, ka Latvijā var izveidot, nevis tikai funkcionējošu jauzņēmumu, bet arī attīstīt to līdz pārdošanai, un Sonarworks, kuri ne tikai ieguvuši vairākas balvas, bet arī kļuvuši par zināmiem nozares spēlētājiem. Vēl viņš izceļ Printful, kas turpina strauji attīstīties un šovasar atvēra ražotni Latvijā. «Manā skatījumā Sonarworks ir viens no perspektīvākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Šogad viņiem bija ļoti labs gads – ir saņemti vairāki apbalvojumi un tika piesaistītas investīcijas no Igaunijas riska kapitāla fonda Karma Ventures,» saka Vladimirs Reskājs, Carguru līdzīpašnieks.

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa, kas tapis sadarbībā ar Microsoft Latvia, galvenie uzvarētāji ir Latvijas uzņēmumi DigiPulse, CENOS, savukārt Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvaras laurus plūca Let’s Enhance no Igaunijas.

500 Startups konkursa uzvarētāji saņēma uzaicinājumu startēt noslēguma sarunu raundā nokļūšanai akcelerācijas programmā Silīcija ielejā un iespēju iegūt zināšanas, finansējumu un atbalsta rīkus vairāk nekā 100 000 ASV dolāru vērtībā. Abi uzņēmumi saņēma arī Microsoft Latvia īpašo balvu - piekļuvi mākoņpakalpojumam Microsoft Azur, lai testētu vai darbināt savu risinājumu.

«Esam gandarīti redzēt progresu kopš pagājušā gada un to, ka uzņēmumi cenšas atrisināt patiešām aktuālas problēmas, kas ir ļoti svarīgi. Mēs esam ieinteresēti Baltijas reģionā, tāpēc atrodamies šeit un ceram te būt arī nākamajā gadā,» teic 500 Startups partneris Marvins Liao (Marvin Liao).

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Startup jeb jaunuzņēmumu akcelerators 500 Startups (ASV) trešo gadu atgriežas Rīgā un aicina sēklas (seed) stadijas startup uzņēmumus pieteikties konkursam (startup pitch), kas notiks Investoru dienā 29. novembrī. Lielais fināls norisināsies 30. novembrī uz Digital Freedom Festival lielās skatuves.

Uzvarētājs saņems iespēju kvalificēties 4 mēnešu intensīvam sēklas stadijas uzņēmumu apmācību kursam un iegūs 150 000 ASV dolāru investīciju. Pieteikšanās termiņš - 19. oktobris.

Labākie 3-5 uzņēmumi, kuri izturēs pirmo atlases kārtu Investoru dienā 29. novembrī, iegūs iespēju prezentēt savu ideju 30. novembrī uz Digital Freedom Festival lielās skatuves vietējiem un starptautiskiem investoriem, medijiem un citiem festivāla apmeklētājiem. Dalībnieki iegūs atpazīstamību un jaunus kontaktus, bet uzvarētājs - ceļazīmi uz fināla atlases kārtu Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā».

Dalība konkursā dos iespēju pilnveidot savu ideju un prezentēšanas spējas, iegūt produkta novērtējumu no industrijas pārstāvjiem un ekspertiem, piekļūt pasaules mēroga kontaktiem un investoriem.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

"Ja neesi izstādē, tad tevis nav vispār," – šādi par piedalīšanos grīdas segumu izstādē "Domotex 2020" Hanoverē saka SIA "Amber Wood" līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.

Biznesa braucienā ieguldītā nauda atgriežas ar klientu pasūtījumiem, pārliecinājies I. Akerfelds. Hanoveres izstāžu kompleksā notiekošajā izstādē "Domotex" piedalās profesionāļi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, nevis galapatērētājs.

Izstādes "Domotex 2020" organizētāji uzsver, ka 90% apmeklētāju ir lēmumu pieņēmēji.

Iespēja nodibināt tiešus kontaktus neformālā gaisotnē ir ieguvums, kuru citur atrast nav iespējams. "Būt šeit nozīmē, ka esi nopietns un sadarbības partneri var uzticēties," skaidro "Amber Wood" līdzīpašnieks. Uzņēmumi izstādē satiek savus partnerus, atrod jaunus klientus, uzzina par jaunākajām tendencēm.

SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda "Dienas Biznesam" stāsta, ka 50% no ikdienas klientiem uzņēmums saticis grīdas segumu izstādē "Domotex". "Šī ir galvenā izstāde Eiropā, kur vienkopus ir visi grīdas segumu ražotāji. Šeit satiekas no visas pasaules potenciālie pircēji un ražotāji," teic D. Bonda. SIA "Rubrig" izstādē "Domotex" Hanoverē piedalās ceturto reizi.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa galvenie uzvarētāji ir Latvijas jaunuzņēmums Exonicus, Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvarēja iLof no Portugāles, bet Latvijas valsts meži GEO konkursā - Latvijas Amplicam.

Digital Freedom Festival līdzdibinātājs un jaunuzņēmumu konkursu žūrijas pārstāvis Uldis Leiterts norāda: «Pēdējā laikā arvien vairāk investoru un fondu Baltiju iekļauj savā interešu zonā, jo te ir daudz nobriedušu startup uzņēmumu, kuri atraduši unikālus un inovatīvus risinājumus nopietnām problēmām. Tajā pašā laikā prieks, ka Digital Freedom Festival jaunuzņēmumu konkursos piesakās arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu.»

Exonicus izstrādājis virtuālās realitātes ārkārtas medicīnas apmācības simulatoru, kas palīdz medicīnas studentiem, iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem. Uzņēmums iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

Baltijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jaunuzņēmums "Orion Leasing" uzsāk darbību Latvijas tirgū, piedāvājot jaunu biznesa finansēšanas risinājumu – tūlītējo līzingu.

Jaunuzņēmums piedāvā inovatīvu automatizētu risinājumu uzņēmumu e-komercijas platformām, kas jau ir pieejams iDeal.lv un Capital.lv. Lai gan tūlītējs līzings jau sen ir pieejams privātiem pirkumiem, uzņēmumiem līdz šim šāds risinājums vēl nebija pieejams, tā kā lēmumu par līguma slēgšanu aizkavēja sarežģītas riska novērtēšanas procedūras, kas nebija digitalizētas.

“Orion Leasing” ir izstrādājis inovatīvu un automatizētu līzinga risinājumu, kas turpmāk uzņēmumiem ļaus finansēt savus korporatīvos partnerus vien dažu minūšu laikā, ievērojami samazinot ierasto līzinga izsniegšanas procesu, kas iepriekš aizņēma vairākas stundas vai pat dienas. Šobrīd jaunuzņēmums Latvijā jau ir piesaistījis divus partnerus - Apple produktu oficiālo izplatītāju "iDeal" un AS “Capital”, kas ir pilna servisa IT uzņēmums biznesa klientiem.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Igaunijas jaunuzņēmums „LiTech“, kas piedāvā programmatūru datu kvalitātes problēmu risināšanai, ir spēris lielu soli, uzsākot sadarbību ar SEB banku Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Datu tehnoloģiju jaunuzņēmums „LiTech“, kas šopavasar piesaistīja investīcijas savas darbības finansēšanai, ir uzsācis sniegt datu uzraudzības pakalpojumus vienas no lielākajām Baltijas bankām – SEB bankas filiālēm Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. „LiTech“ izstrādātais rīks sniegs bankai skaidrāku priekšstatu par datiem, to kvalitāti un kļūdu rašanās iemesliem.

"Mēs kā jaunuzņēmums esam ļoti gandarīti, ka mums ar SEB ir vienāds redzējums par datu pasauli, un ka banka izprot datu kvalitātes un uz datiem balstītas pārvaldības svarīgo nozīmi mūsdienu uzņēmējdarbībā. Vienas no lielākajām Skandināvijas bankām pievienošanās mūsu klientu pulkam ir nozīmīgs solis, un mēs ļoti novērtēsim viņu atsauksmes un sadarbību, kas ļaus mums uzlabot lietotnes funkcionalitāti," stāsta „LiTech“ līdzdibinātājs un izpilddirektors Raiko Limmarts.