Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Latvijā pieaug par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņotu iedzīvotāju skaits. Laika posmā no 2012. gada oktobra līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis, liecina pētījumu aģentūras TNS šā gada janvārī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Laikposmā no aizvadītā gada decembrim līdz janvārim pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai nenozīmīgi palielinājies – ja decembrī pret pāreju no lata uz eiro kopumā 31% iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» vai «ļoti pozitīva» attieksme, janvārī šādu pozitīvi noskaņoto īpatsvars bija par 2% vairāk, sasniedzot 33%.

Vienlaikus par 3% līdz 63% janvārī samazinājies «ļoti negatīvi» un «drīzāk negatīvi» noskaņoto iedzīvotāju daudzums.

Tomēr, skatoties ilgākā laika perspektīvā, no 2012. gada oktobrim līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis – no 26% oktobrī līdz 33% janvārī, kas norāda uz nozīmīgo pozitīvo tendenci (pieaugums ir +7%) pieaugt eiro atbalstam un mazināties negatīvi noskaņoto īpatsvaram (kritums par 8% no 71% oktobrī līdz 63% janvārī), liecina TNS apkopotie dati.

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Iedzīvotāji, kas jau iepriekš saskārušies ar ātro kredītu pakalpojumu izmantošanu un apmierinājuši savu vajadzību pēc ātri un viegli pieejamiem naudas līdzekļiem, pauž ievērojami pozitīvāku attieksmi pret ātro kredītu sniedzējiem.

Tā secināts pētījumu kompānijas TNS februāra sākumā veiktajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāda ir Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju attieksme pret ātrajiem aizņēmumiem un kāda ir sabiedrības nostāja pret ātro kredītu sniegšanas uzņēmumiem.

Kopumā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 55 gadiem dominē visai negatīva nostāja pret ātro kredītu sniedzējiem – 65% pauž drīzāk vai ļoti noraidošu attieksmi, bet tikai piektā daļa iedzīvotāju – 20%, izsakās pozitīvi.

Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) no tiem, kas iepriekš veikuši ātro kredītu aizņēmumus, pauž pozitīvu attieksmi pret kredītu sniedzējiem. Savukārt to iedzīvotāju vidū, kas iepriekš ātros kredītus nav izmantojuši, pozitīvi noskaņoto ir tikai 9%. Turklāt ir novērojama tendence, ka - jo biežāk cilvēks aizņemas, jo pozitīvāka attieksme viņam ir pret ātro kredītu sniedzējiem un šo pakalpojumu kopumā, secināts aptaujā.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Igaunijā noskaidrotas iedzīvotāju visvairāk cienītās kompānijas – Swedbank, gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat, telekomunikāciju operators Eesti Mobiiltelefon (EMT), alusdarītava Saku Õlletehas, Tallinas osta, Statoil Fuel & Retail Eesti, banka SEB Pank, dzērienu ražotājs A. Le Coq un mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja, citējot TNS Emor pētījuma rezultātu, ziņo BBN.

Swedbank visvairāk cienīto kompāniju Igaunijā saraksta pirmajā vietā ierindojās arī pagājušajā gadā.

TNS Emor aptaujā piedalījās 988 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

29% iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt 251 – 300 latu apmērā un 25% iedzīvotāju domā, ka minimālajai algai jābūt no 301 – 350 latiem, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījuma 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Salīdzinoši bieži kā minimālās algas limits pēc nodokļu nomaksas tiek minēti 201-250 lati (13%), 351-400 lati (17%) un vairāk nekā 400 lati (11%).

Savukārt 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt līdz 200 latiem.

2% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopš 2012. gada novembra, kad TNS veica līdzīgu aptauju, iedzīvotāju viedoklis par minimālās algas apmēru Latvijā būtiski nav mainījies.

Aptauja tika veikta no 5. līdz 7. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati pirms nodokļu nomaksas.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Pēdējā iepirkšanās pieredze tiešsaistē 22% Latvijas iedzīvotāju bijusi Ķīnas interneta veikalā AliExpress, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā aptauja.

Otra populārākā vietne aiz AliExpress tiešsaistes pirkumiem bija E-bay (15%), bet kā trešā izmantotākā ierindojās pašmāju 220.lv (11%). Teju 80% iedzīvotāju savus pēdējos pirkumus internetā veica mājaslapās, kurās bija iepirkušies jau agrāk.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegādājušies apģērbu un aksesuārus, kam seko preces skaistumam un veselībai, kā arī elektronika. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas e-pircēji vairāk naudas tērējuši medikamentiem, bet mazāk - sadzīves tehnikai un automašīnu aprīkojumam. Turklāt 62% pircēju preci saņēma ar bezmaksas piegādi.

«Pēc pētījuma datiem var secināt, ka Eiropā tiešsaistes veikalu pircējiem sūtījumi visbiežāk tiek piegādāti uz mājām, savukārt Latvijā populāras piegādes vietas ir gan automatizētie paku termināli, gan pasta nodaļas,» komentē DPD Latvija Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Grants.

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Pēdējo 12 mēnešu laikā personīgi kukuli ceļu policistam devuši 3% Latvijas ekonomisko iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

97% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav devuši kukuli ceļu policistiem.

Aptauja tika veikta no 2013. gada 9. jūlija līdz 11. jūlijam, ar interneta starpniecību Latvijā aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuļus dažādās institūcijas. Par to liecina pasaulē lielākās sabiedrības viedokļa aptaujas par korupciju rezultāti. Aptaujā, ko veica Transparency International, noskaidrojās, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 55% - uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā korupcijas apmērs valstī ir palicis nemainīgs. Latvijā aptaujātie iedzīvotāji norādīja, ka valstī korumpētākās institūcijas ir politiskās partijas, valsts amatpersonas, civildienesta ierēdņi, likumdevēji, tiesu sistēma un policija. Vismazākā cilvēku uzticēšanās ir tām institūcijām, kurām tieši būtu jāpalīdz cilvēkiem vai tie jāaizsargā, norāda pētījuma autori.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka Lattelecom un LMT apvienošana stiprinātu jaunizveidotā uzņēmuma konkurētspēju, liecina Lattelecom veiktā aptauja.

Viņi piekrīt apgalvojumiem, ka šādā veidā iespējams samazināt to administratīvās izmaksas (29%) un valstij būtu starptautiski konkurētspējīgs uzņēmums (19%), kura vērtība būtiski pieaugtu (16%). Vienlīdz daudz (5%) cilvēku piekrīt, ka tas radītu lielāku peļņu valsts budžetā un aizsardzību no iespējamas privatizācijas, noskaidrots Lattelecom un TNS veiktajā pētījumā.

Iedzīvotāji norāda arī uz virkni viņiem svarīgiem apvienošanas priekšnosacījumiem: pieejama pakalpojuma cena (54%) un apvienošanas procesa caurspīdīgumu (43%), pakalpojumu kvalitātes saglabāšanu un jaunu produktu piedāvājumu (39%), kā arī iespēju iegādāties visus pakalpojumus vienā komplektā (18%).

Kampaņa Latvijas Labums tika uzsākta ar mērķi mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, un pēdējā laikā iedzīvotāju paradumos attiecībā uz Latvijā ražotu produktu pirkšanu ir vērojamas būtiskas izmaiņas – gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējā mēneša laikā ir vairāk iegādājušies Latvijas ražotāju preces, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktā aptauja.

Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā mēneša laikā nav vairāk pirkuši Latvijā ražotas preces. Vēl desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav norādījuši skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa (68%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pamanījuši kampaņu Latvijas Labums. Zīmīgi, ka salīdzinoši biežāk kampaņu ar saukli «Pērc vietējo - vairo savu un Latvijas labumu!» ir pamanījuši tieši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Kampaņa ilgst gandrīz mēnesi. To rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un partneri īsteno ilgtermiņa kampaņu Latvijas Labums, aicinot iedzīvotājus «sildīt» valsts ekonomiku, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus.

Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%).

To atklāj šā gada rudenī aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, no kuras secināms, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.

Eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.

Par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:

- norēķinu ērtība Eiropā;

- vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini;

- jo nav jāmaina valūta;

- Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;

Lai uzlabotu ekonomikas zināšanu līmeni valstī, vairākums iedzīvotāju jeb 63% atbalsta ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā. Gandrīz puse iedzīvotāju (48%) domā, ka vajadzētu organizēt mācības tiem, kam tas ir aktuāli – piemēram, kredītņēmējiem.

To apliecina 2012. gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Liela daļa (41%) iedzīvotāju zināšanu uzlabošanai atbalstītu vairāk izglītojošas informācijas internetā un plašsaziņas līdzekļos. Savukārt tikai 2% iedzīvotāju domā, ka nekas nav jāmaina, jo Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ekonomiku esot pietiekams.

Divas piektdaļas jeb 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, lūgti novērtēt savu izpratnes līmeni par ekonomikas norisēm Latvijā, atzīst, ka viņiem par šiem procesiem biežāk ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju (14%) norāda, ka tiem ir pārliecība, ka spēj sekot līdzi ekonomikas norisēm, kas savukārt palīdz pieņemt finanšu lēmumus.