Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces
Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.
Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:
«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»