Blondīnes apgāzušas iesūnojušo stereotipu kā neapķērīgākās sievietes. To pierāda Kvīnslendas Universitātes pētījums, kurā secināts, ka tieši blondīnes pelna vairāk un biežāk arī ieprecas ar bagātākiem vīriem nekā citas sievietes, raksta Daily Telegraph.

Pētījumā norādīts, ka blondīnes ne vien pelna vidēji par 7% vairāk nekā brunetes un rudmates, bet arī apprecas ar vidēji par 6% bagātākiem vīriešiem nekā citas sievietes.

Pētījuma autori norāda, ka šī pelnīšanas atšķirība saglabājas konstanta pat tad, ja tiek noņemti tādi faktori kā izglītība. Pētījumā, kurā aptaujāti kopumā 13 tūkstoši sieviešu, gan nav teikts, kāpēc tieši blondīnes ir labāk pelnošas par sievietēm ar citu matu krāsu.

«Blondīnēm ir bagātāki vīri, jo mēs esam jautrākas un atvērtākas, un vīriešiem liekamies pievilcīgākas. Blondīnes ir arī pašpārliecinātas, tāpēc mēs varam satikties ar vīriešiem, kas ir ietekmīgi vai svarīgi. Arī darba vietā mums veicas labāk, jo vienmēr, kad izdarām kādu kļūdu, varam teikt «Vai! Piedodiet. Tas tāpēc, ka esmu blonda» un tikt sveikā cauri,» norāda Starptautiskās Blondīņu asociācijas prezidente Olga Uskova.

Lietuvas kompānijas Olialia group iecerētajā kūrortā blondīnēm Maldivu salās strādāšot tikai blondīnes, ziņo The Sydney Morning Herald.

Nav gan skaidrs, kā šī iecere tiks uztverta Maldivās, kur ārvalstu kompānijām ir pienākums vismaz 50% darba vietu nodarbināt vietējos iedzīvotājus. Olialia pārstāve Laurina Anusevičiute izteikusies, ka tās darbinieces, kuras nav blondīnes, nēsās blondu matu parūkas. Viņa arī apgalvojusi, ka kompānijai ir viss nepieciešamais finansējums kūrorta izveidei. Savukārt Maldivu tūrisma pārvalde informējusi, ka nav saņēmusi nekādus priekšlikumus attiecībā uz kūrorta izveidi un nav devusi tam atļauju.

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Mobilo sakaru operators Bite izveidojis videoklipu, kurā trīs blondīnes testē telefonus. Uzņemtais klips ir acīmredzama kopija pusgadu vecai Sony Ericsson reklāmai. Bite nenoliedz, ka tā ņemta kā paraugs un dēvē to par joku, bet kāds reklāmas speciālists, kurš vēlējās palikt anonīms, Db.lv sacīja: «Nav ne mazāko pazīmju par joka klātesamību.»

Bite Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa, vaicāta, vai konkrētais klips šobrīd tiek izmantots operatora reklamēšanai, stāstīja, ka kompānija to esot ievietojusi interneta vietnē YouTube, šis video neesot domāts kā reklāma, bet tā mērķis esot izklaide - joks sociālajā tīklā brīvam brīdim. Vaicāta par redzamo līdzību ar Sony Ericsson reklāmu, L. Grafa atbildēja, ka Sony Ericsson video esot redzēts un tā «ideja ir aizlienēta», jo esot smieklīga un interesanta, taču abu video pamatā esot fokusgrupas ideja.

«Neviens par to neko neteiks, jo katrs ir iegrābies savā pīrāga daļā un augstākā pakāpe, ko spēj izdarīt, nedaudz maigi paknābāt viens otru pirms vēlēšanām. Pārējā laikā pashēmot un noturēt savu pīrāgu,» tā, komentējot Bite joku, norāda kāds reklāmas speciālists, kurš vēlējās palikt anonīms.

Kompānija Current Sponge, kas pieder slavenā miljardiera Ričarda Brensona dēlam Semam Brensonam, nolēmusi uzņemt filmu par Lietuvas blondīnēm, vēsta baltic-course.com. Dokumentālā filma par to, kā Olialia meiteņu bizness attīstījies un uzplaucis Lietuvā, būšot prelūdija lielākam televīzijas šovam.

Jaunais TV šovs, ko pārraidīšot Apvienotās Karalistes lielākie kanāli, stāstīs par to, kā Lietuvas meitenes būvē blondīņu salu Maldīvijā.

Nesen pārstāvji no S. Brensona Current Sponge apmeklējuši Lietuvu, kur filmējuši Olialia sacīkšu komandu, kas piedalījās Omnitel sacensībās Palangā. Viņi arī uzņēmuši video, kurā redzama Olialia Pupytes mūzikas grupa, kas sniedz koncertu. Visas šīs epizodes kļūšot par daļu no dokumentālās filmas par Olialia biznesa attīstību Lietuvā.

Kā stāstījusi producente Luisa Edvardsa, filmas par Olialia meitenēm veidošanā aktīvi iesaistījies arī pats S. Brensons. Viņš arī kļuvis par vienu no partneriem blondīņu salas projektā. «Man patīk izaicinājumi un trakas idejas, kas var satricināt pasauli, kas ir interesantas daudziem cilvēkiem, tāpēc mēs izlēmām pievienoties Blondes Isle projektam un uzņemt TV šovu par šo unikālo kūrortu kopā ar Olialia meitenēm,» stāstījis Current Sponge īpašnieks.

Savulaik visā pasaulē izskanēja informācija par projektu Olialia Blonde Island - blondīņu kūrortu Maldīvijā. Kā portālam db.lv pastāstīja aģentūras Ad Hunters Latvia valdes priekšsēdētājs Kestutis Isakas, projektam atrasti investoru un tajā tiks investēti miljoni.

Jau vairākus gadus Lietuvā darbojas blondīņu kustība, kas ir reģistrēta kā zīmols Olialia.

Saskaņā ar aģentūras Ad Hunters iepriekš sniegto informāciju Olialia Group kā tās klients vēlējās radīt viesnīcu tīklu, taču par interesantāku atzina aģentūras piedāvāto ideju – izveidot īpašu blondīņu kūrortu Maldīvijā. Ideja par kūrortu, kurā strādā tikai blondīnes (arī lidmašīnās, kas tūristus turp nogādātu), bet pati sala būtu veidota kičīgas augstpapēžu kurpītes formā, ieinteresēja daudzus pasaules medijus un guva plašu rezonansi.

Kā stāstīja K. Isakas, šobrīd projekts «virzās uz priekšu» un saistībā ar to Maldīvijā jau trīs mēnešus dzīvo Olialia pārstāvis. Projektam atrasti investori no Indijas un investīciju apmērs sasniegs 50 miljonus ASV dolāru. Tas, ka investori ir no Indijas, neesot nekāds pārsteigums, ņemot vērā Indijas tuvumu un šīs valsts investoru lielo klātbūtni salu valstī.

Restorānu vīriešu dzimuma apmeklētāji Francijā lielākas dzeramnaudas dod blondām viesmīlēm nekā brunetēm vai sievietēm ar citu matu krāsu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ziņo thelocal.fr.

«Karā» starp blondīnēm un brunetēm blondīnes esot uzvarējušas vēl vienā kaujā. Pētījumā atklājies, ka dzeramnaudas, kas dotas blondām viesmīlēm, ir par 25 procentiem augstākas nekā dzeramnaudas, kas dotas brunetēm vai citas krāsas matu īpašniecēm.

Pētīti esot dzeramnaudas došanas paradumi simtiem restorānu un bāru. Neinformējot viesmīles par pētījuma nolūku, pētnieks lūdzis sievietēm nēsāt dažādas krāsas parūkas un vēlāk analizējis iegūto dzeramnaudu.

Pirmais secinājums esot tāds, ka vīrieši dod lielākas dzeramnaudas nekā sievietes. Dzeramnaudas atstājuši 43 procenti vīriešu dzimuma klientu un 30 procenti - sieviešu.

Noslēgusies Eiropas Padomes fonda Eurimages kārtējā sesija, kurā EUR 150 000 atbalstu saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas ar Nacionālā Kino centra atbalstu top studijā Tasse Film, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente.

Filmas uzņemšana sākusies 2016. gada februārī, pirmizrāde gaidāma 2017. gadā, galvenajās lomās – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe.

Eiropas Padomes fonds Eurimages finansiāli atbalsta filmu projektus, kas top kā kopražojumi starp vairākām Eiropas valstīm, konkursa kārtībā projekti tiek izskatīti četras reizes gadā. Šobrīd fondā apvienojušās 37 dalībvalstis, Latvija tām pievienojās 2001. gadā. Kopš tā laika fondā Eurimages finansējumu izcīnījušas sešas ar Latvijas dalību veidotas pilnmetrāžas spēlfilmas (piemēram, Modris 2012. gadā un Jāņu nakts 2005. gadā), četras pilnmetrāžas animācijas filmas (starp tām Lote no Izgudrotāju ciema un Trīs musketieri, abas atbalstītas 2004. gadā), viena dokumentālā filma (Friči un blondīnes, atbalstīta 2007. gadā). Latvijas pārstāvis fondā Eurimages ir Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.