Restorānu vīriešu dzimuma apmeklētāji Francijā lielākas dzeramnaudas dod blondām viesmīlēm nekā brunetēm vai sievietēm ar citu matu krāsu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ziņo thelocal.fr.

«Karā» starp blondīnēm un brunetēm blondīnes esot uzvarējušas vēl vienā kaujā. Pētījumā atklājies, ka dzeramnaudas, kas dotas blondām viesmīlēm, ir par 25 procentiem augstākas nekā dzeramnaudas, kas dotas brunetēm vai citas krāsas matu īpašniecēm.

Pētīti esot dzeramnaudas došanas paradumi simtiem restorānu un bāru. Neinformējot viesmīles par pētījuma nolūku, pētnieks lūdzis sievietēm nēsāt dažādas krāsas parūkas un vēlāk analizējis iegūto dzeramnaudu.

Pirmais secinājums esot tāds, ka vīrieši dod lielākas dzeramnaudas nekā sievietes. Dzeramnaudas atstājuši 43 procenti vīriešu dzimuma klientu un 30 procenti - sieviešu.

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Lietuvas kompānijas Olialia group iecerētajā kūrortā blondīnēm Maldivu salās strādāšot tikai blondīnes, ziņo The Sydney Morning Herald.

Nav gan skaidrs, kā šī iecere tiks uztverta Maldivās, kur ārvalstu kompānijām ir pienākums vismaz 50% darba vietu nodarbināt vietējos iedzīvotājus. Olialia pārstāve Laurina Anusevičiute izteikusies, ka tās darbinieces, kuras nav blondīnes, nēsās blondu matu parūkas. Viņa arī apgalvojusi, ka kompānijai ir viss nepieciešamais finansējums kūrorta izveidei. Savukārt Maldivu tūrisma pārvalde informējusi, ka nav saņēmusi nekādus priekšlikumus attiecībā uz kūrorta izveidi un nav devusi tam atļauju.

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē

Uzlīmes ļauj telefona lietotājam ātrāk, piemēram, zvanīt mammai, uzņemt fotogrāfiju vai atvērt Facebook. «Iemācīt» šīm uzlīmēm jeb pogām darīt to, ko vēlies, esot samērā viegli – mobilajā lietotnē telefona īpašnieks izvēlas pogu, ko grib pielāgot vai rediģēt, un norāda, ko ar to vēlas darīt. Nepaiet ne pusminūte un, piemēram, autonavigācijas vietā poga kļūst atbildīga par lukturīša ieslēgšanu. «Process no lietotāja puses ir ļoti triviāls,» saka Rihards Skrubis, Dimple dibinātājs.

Saskatīja potenciālu

Iepriekš Rihards darbojās uzņēmumā Kin Leaves, kas izgatavo dekoratīvās aizsargplēves mobilajiem telefoniem, planšetēm u.tml. Viņš aizdomājās, ka varētu apvienot uzlīmes ar NFC tehnoloģiju. «Nebiju iedomājies, ka tas ir produkts, ko cilvēki varētu vēlēties pirkt,» saka Rihards. Sākotnēji tas bija brīvdienu projektiņš, bet, redzot, ka kādam līdzīgam projektam veicas, viņš aktīvāk sāka strādāt pie savas idejas. Tolaik savā ziņā līdzīgs produkts – podziņa, kas pievienojama telefona austiņu ligzdai, – Kick- starter kampaņā piesaistīja 760 tūkstošus dolāru. «Nolēmu pieķerties šai idejai kārtīgāk. Pagājušā gada novembrī nodibināju uzņēmumu, februārī tika pabeigts prototips un maijā sākām kampaņu,» viņš stāsta. Prototipa izstrādē lieti noderēja Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens finansējums. «Bez tā būtu bijis grūtāk nokļūt līdz prototipam. Tas bija viens no pamatakmeņiem, kas nepieciešams, lai varētu piesaistīt finansējuma pirmās lielās partijas ražošanai,» saka Rihards. Šī produkta izstrādē ieguldīts pusotrs gads.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Spuņciemā iedvesmojošā vietā ar skatu uz ainavu līdz pat Babītes ezeram top skaistas rotas. To autores Maijas Sējānes-Īles attiecības ar polimērmālu un rotu darināšanu sākās nejauši

«Vīrs (perkusionists Nils Īle) un es pirms gadiem septiņiem organizējām pirmo perkusionistu plenēru Gaiziņā – spriedām, ka varētu pārtraukumos mācīties darināt kādas afrikāņu rotas.

Vīra paziņa veidoja rotas no polimērmāla, un mēs viņu uzaicinājām uz plenēru kā pasniedzēju. Tā bija Līva Rudzīte, kura pirmā aizsāka polimērmāla mākslu Latvijā,» saka Maija. Kopš tā laika viņa aizrāvusies ar polimērmāla rotu darināšanu. «Šis plenērs mainīja manu dzīvi – pieslēdzos rotām, iepatikās un turpinu joprojām, tas ir mans ikdienas prieks un darbs. Etnoperkusiju plenērā Gaiziņā, kas notiks arī šā gada augustā, parasti dienā visi spēlē, bet naktī sēž ap rotu galdu. Līva vēl joprojām piedalās un vada darbnīcas, un piedalīsies arī šogad,» stāsta Līvas audzēkne, kura nu jau pati apguvusi materiālu un tā tehnikas un sasniegusi līmeni, kad pati var mācīt.

Dienvidkorejas kompānija LG Electronic prezentējusi viedtālruni LG G2, kas ir pirmā jaunās G Premium sērijas ierīce. Izgatavojot ierīci, LG atteicies no ierastā viedtālruņu dizaina, pārvietojot visas pogas uz ierīces aizmugurējo paneli, tādējādi LG G2 kļuvis par pirmo viedtālruni, kura sānos nav izvietota neviena poga.

Kompānija norāda, ka šāds koncepts (Rear Key) izstrādāts, vadoties pēc aptaujāto lietotāju atzinumiem, ka, palielinoties viedtālruņa izmēriem, kļūst sarežģītāk izmantot ierīces sānos izvietotās pogas. Pārvietojot pogas uz viedtālruņa aizmuguri, kompānija, atsaucoties pētījumu, skaidro, ka lietotājiem tādējādi tiks nodrošināta lielāka kontrole un būs samazināta ierīces nomešanas gadījumu iespējamība.

Viedtālrunis aprīkots ar 2,26 GHz Qualcomm Snapdragon 800 četru kodolu procesoru, 5,2 collu skārienjūtīgu ekrānu, 2Gb RAM, 32GB/16GB iebūvēto atmiņu, 13MP aizmugurējo un 2,1MP priekšējo kameru un Android 4.2.2 Jelly Bean operatīvo atmiņu.

Samsung Galaxy Note 9 ierodas ar lielāku bateriju un irbuli, ko var izmantot kā tālvadības pulti

Mobilo telefonu pasaulē iegājies, ka gadā ir divi lieli jaunumu viļņi. Pirmais «metiens» ir pavasarī ap Pasaules Mobilā kongresa laiku, kad tiek izrādīti teju visi flagmaņi, un otrais – rudenī. Šoreiz Samsung nolēma atkāpties no tradīcijas un rudens cēlienu iesāka tveicīgā vasaras dienā, 9. augustā prezentējot jauno digitālo piezīmjgrāmatu Galaxy Note 9.

Tirdzniecībā tā arī nonāca agrāk nekā ierasts – augusta nogalē –, raisot minējumus, ka korejieši vēlas novākt pirmo «ražu» vēl pirms galvenie konkurenti ASV un Āzijas vidienē paguvuši nodemonstrēt savu veikumu.

Ikvienu, kurš kaut reizi turējis rokā pērnā gada Note 8, jaunais modelis ne ar ko nepārsteigs. Varētu teikt, ka dizaineri šoreiz paņēmuši brīvdienas un izmaiņas ir nebūtiskas. Visu priekšpusi klāj stikls, un uz tā nav nevienas sataustāmas pogas, vienīgi ekrāns «izaudzis» par 0,1 collu līdz 6,4, lai arī pats tālrunis ir par nepilnu milimetru īsāks nekā priekšgājējs.

Lai arī šis gads būvniecības nozarē tiek salīdzināts ar situāciju ekonomiskās krīzes dziļākajā punktā, gluži tukšā tas nav aizvadīts, tiesa, lielu publiskā sektora pasūtījumu trūkst, vairāki nozīmīgi projekti nekust no vietas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemē būvniecības aktivitāte nav pierimusi ES fondu plānošanas perioda pārejas posma dēļ. Tiesa, investīciju un būvdarbu apjoma ziņā galvenokārt ir tapuši nelieli objekti, savukārt funkciju ziņā tie pārstāv plašu spektru.

Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, šis gads būvniecībā bijis klusāks, ko ietekmējusi ES plānošanas periodu pārej. Šogad notikusi dažu iepriekšējā perioda projektu pabeigšana, kā arī tehnisko projektu izstrādne, saskaņošana jaunam ES fondu plānošanas posmam. Nevar apgalvot, ka kāda apdzīvotā vieta būvniecības jomā izgriež pogas pārējām. Izteiksmīgāk pārstāvēti izglītības, kultūras un infrastruktūras objektu bloki.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Latvijas banku sektoram attīstoties, arvien svarīgāks kļūst jautājums par kvalificētu darbinieku piesaisti. Privātbankām, kas specializējas turīgu privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā Latvijā un ārvalstīs, patlaban lielākais izaicinājums personāla jomā ir atrast labus klientu darbības analītiķus, kā arī digitālā mārketinga ekspertus un IT speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu jomā.

Lai gan Latvijas bankās arvien plašāk tiek ieviesti attālinātie pakalpojumi, izmantojot digitālos risinājumus, kas ļauj samazināt arī darbinieku skaitu, labu speciālistu bankām joprojām trūkst. Piemēram, portālā CV-Online banku sektorā patlaban tiek piedāvāts vairāk nekā pusotrs simts vakanču, un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Atšķirībā no tā sauktajām retail jeb privātpersonas apkalpojošām bankām privātbankās līdztekus pakalpojumu attīstībai e-vidē arvien lielāka nozīme tiek pievērsta tiešajai komunikācijai, kas ir svarīgi gan jaunu klientu piesaistē, gan specifisku bankas produktu pārdošanā. Līdz ar to aug vajadzība pēc padziļināti apmācītiem, motivētiem darbiniekiem – produktu un pakalpojumu pārdevējiem, kas spēj klientiem sniegt viņu vajadzībām atbilstošu, individuālu finanšu risinājumu. Ne velti mācību speciālisti akcentē, cik svarīgi ir ne tikai pilnveidot zināšanas, kas ātri noveco mainīgajā vidē, bet arī attīstīt darbinieku personības un ieguldīt līdzekļus komunikācijas prasmju attīstīšanā.

Pēc pērnā gada uzrāviena 2015. gads būvniecībā Zemgales reģionā ir bālāks

Iepriekš Bauska lepojās ar vairākiem infrastruktūras projektiem un iespaidīgo pils rekonstrukciju un restaurāciju, bet šogad pilsēta kautrīgi klusē, nepiesakot nevienu jaunbūvi. Tomēr vairāki vērā ņemami projekti bijuši arī Zemgalē. Ievērojamākais noteikti ir sakārtotās sešas ielas dzelzceļa stacijas apkārtnē Jelgavā. Pārējo starpā grūti izcelt vienu, jo reģionu raksturo daudzveidība – tapuši infrastruktūras objekti, kultūras, izglītības un lauksaimniecības ēkas.

Projekta «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanas gaitā ir sakārtotas brauktuves ap dzelzceļa staciju 1900 m kopgarumā, aptverot sešus ielu posmus. Darbi notika 96 tūkst. m2 lielā platībā. Tas ne vien uzlabojis satiksmes drošību un ērtību šajā pilsētas daļā, bet arī sakārtota teritorija, kur perspektīvā paredzēts jauns satiksmes termināls. Ir atjaunots brauktuves un ietvju segums, izbūvēti stāvlaukumi, sabiedriskā transporta galapunkts, labiekārtots Stacijas parks. Šo darbu kopējās izmaksas ir 6,92 miljoni eiro. Projektu pašvaldība realizēja, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, un tā īstenošanai bija nepieciešami nepilni divi gadi. Būvdarbus veica SIA Binders.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Cenu pieauguma līderis alternatīvo investīciju vidū ir luksusa klases viskijs.

Vērtības pieaugumu var mēģināt gaidīt no dažādām lietām, un tādējādi ir iespējams meklēt arī alternatīvākas investīciju iespējas. Turklāt pieejamie dati liecina, ka dažkārt tieši tās investoriem nodrošina ļoti labu peļņu. Piemēram, Knight Frank apkopotā Luxury Investment indeksa dati liecina, ka 12 mēnešu laikā līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai vieni no pašiem veiksmīgākajiem ieguldījumiem bijuši ekskluzīvā viskijā. Proti, to cena šajā periodā palēkusies vairāk nekā par trešdaļu, kas «izgriež pogas» daudziem citiem ieguldījumiem.

Būtībā tiek izdarīta likme uz to, ka, laikam ejot, ekskluzīva viskija vērtība pieaugs. Pamatdoma ir līdzīga tam, kā tas ir ar investīcijām vīnā, kad tiek pirktas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas dārgāk. Tāpat Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras tiek uzglabātas speciālās noliktavās, pirms tas ir sasniedzis savu brieduma stadiju. Viskiju pudelēs var liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzēriena mucās piedāvāšanu investoriem, kur to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem gan tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir visai augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš.

Ir bijuši strīdi, sevišķi ar Norvēģijas un Zviedrijas arodbiedrībām, jo paplašināšanās Rīgā faktiski nozīmē zaudētu darba vietu Skandināvijā

Tā intervijā DB neslēpj Statoil Fuel & Retail (SF&R) Biznesa centra vadītājs Kristians Simensens Kjernsmo.

Jūsu kompānija veic vērienīgu kadru paplašināšanu. Vai tas nozīmē optimizāciju kādā citā valstī?

Skaidrs, ka kompānijai ir jākļūst konkurētspējīgākai, un šurp tiek pārceltas zināmas kompetences no Skandināvijas un Centrāleiropas, tomēr svarīgs faktors ir arī Latvijā pieejamais ļoti kvalitatīvais darbaspēks. Iespējams, ka tieši biznesa centram Latvijā mēs dabūjam labākus talantus, nekā tas būtu Skandināvijā.

Līdz šim paplašinājām kompānijas finanšu sektoru, degvielas tirdzniecību un cilvēkresursu (HR) pārvaldību.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Iedzīvotāju noguldījumu apmērs krājobligācijās ir sasniedzis 100,9 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Vienlaikus Valsts kasē atzīmē, ka šā gada sākumā iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs bija tuvu 15 miljoniem eiro.

No piektdienas, 9.jūnija, iedzīvotāji varēs iegādāties krājobligācijas ar jauniem dzēšanas termiņiem - trīs un septiņi gadi.

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem 

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums...

Iedzīvotājiem aktīvi turpinot investēt krājobligācijās, kā arī pateicoties izdevīgām procentu likmēm, pieprasījums pēc valsts krājobligācijām ir rekordaugsts, ieguldījumu apmēram pēdējos mēnešos vidēji dienā sasniedzot 1,5 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet populāras ir arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu pieci un 10 gadi.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Latvijas vārdā izlaiž Valsts kase. Valsts garantē iedzīvotāju ieguldījumus krājobligācijās pilnā apmērā neatkarīgi no to summas. Saņemtie procenti par ieguldījumu krājobligācijās netiek aplikti ar nodokļiem.

Iedzīvotājiem ir iespēja nepieciešamības gadījumā pieteikt un dažu dienu laikā atgūt ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa.

Krājobligācijas ir pieejamas iegādei jebkurā diennakts laikā tiešsaistē vietnē "www.krajobligacijas.lv", un tās var iegādāties tikai fiziskas personas. Tuvākajā nākotnē plānots modernizēt krājobligāciju iegādes vietni, lai tās lietošana mobilajās ierīcēs būtu ērtāka. Tāpat plānots paplašināt krājobligāciju pieejamo termiņu klāstu un pilnveidot krājobligāciju iegādes nosacījumus.

«Bagātības efekts» ļauj paspīdēt dažiem kolekcionējamiem luksusa aktīviem

Ja runā par ieguldījumiem, tad bieži vien uzmanības centrā atrodas dažādi vērtspapīri, kuru tirdzniecība ir ļoti likvīda un kuri var nodrošināt gan procentu ienākumus, gan peļņu no to cenu palielināšanās.

Tiesa gan, naudu var virzīt ļoti dažādu lietu virzienā un cerēt, ka tas, galu galā, būs arī veiksmīgs ieguldījums.

Šogad no alternatīvākām investīcijām spīdējis augstas klases viskijs. Proti, tā cena 12 mēnešu laikā līdz jūlijam ir palēkusies gandrīz par 25%, liecina Knight Frank apkopotie dati (par viskija tirgu šim uzņēmumam datus sniedzot skotu viskija nozares izpētes uzņēmums Rare Whisky 101). Šāds kāpums izgriež pogas daudziem citiem pasaulē populārākajiem kolekcionāru iemīļotiem aktīviem – mākslas darbiem, monētām, pulksteņiem, retām automašīnām, pastmarkām, luksusa mēbelēm, rotaslietām un vīnam.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.