Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Starptautiskie aizdevēji Latvijai sagatavojuši garu prasību sarakstu reformām ekonomikā un valsts pārvaldē, turklāt katras prasības izpildei noteikti konkrēti termiņi. Tādējādi Latvijai atņemtas tās suverēnās tiesības patstāvīgi noteikt un mainīt savu nodokļu sistēmu.

Šādu informāciju publicējis arī Krievijas ekonomnikas portāls Slon.ru, atsaucoties uz Bizness&Baltija informāciju. Mediju rīcībā nonācis iepriekš nepublicēts papildinājums līgumam starp Latviju un starptautiskajiem aizdevējiem.

Uzreiz pēc jaunās valdības ievēlēšanas Latvija paziņoja, ka par 10% samazinās pensijas, norādot, ka starptautisko aizdevēju prasības ir izpildītas, tāpēc valsts var saņemt nākamo aizdevuma pārskaitījumu. Starptautiskie aizdevēji gan ar to nebija mierā, tāpēc ierosināja konkrētas prasības, no kurām galvenā bija 2009. gada budžeta izdevumu samazināšana 700 miljonu eiro apmērā. Divus mēnešus ilga sarunas starp Latvijas valdību un aizdevējiem. Šo sarunu rezultātā tika izveidota tā dēvētā «slepenā vienošanās».

Latvijai būtu mazāk investīciju strīdu ar risku zaudēt vismaz 100 milj. Ls, ja pirms rīcības izvērtētu iespējamās sekas. Tāds ir vairāku DB aptaujāto juristu viedoklis par to, kāpēc Latvijas valsts dažu mēnešu laikā ir saņēmusi pretenzijas no trīs ārvalstu uzņēmējiem par viņu interešu aizskaršanu.

Investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi Spānijas CAF, Vācijas investors Bertolts Fliks, kā arī Igaunijas uzņēmējs Andruss Petersons, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze. Tajā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt sagatavoties starptautiskajai arbitrāžai.

«Manuprāt, tas saistīts nevis ar iespējamo seku neapzināšanos, bet gan ar pašpaļāvību un to, ka investīciju strīdu rezultāts būs pēc vairākiem gadiem – tad, kad tie, kuru darbības vai bezdarbības dēļ tas noticis, sen vairs nebūs savos amatos,» savu viedokli pauž zvērināts advokāts Viktors Tihonovs. Viņš sacīto papildina ar to, ka Latvijā, zaudējot starptautisko arbitrāžu, maksā valsts, t.i., visi nodokļu maksātāji, bet nav regresa prasību pret reālajiem vainīgajiem konkrētajās lietās.

Jau drīzumā pret sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju, var tikt uzsākta t.s. pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kas sliktākajā gadījumā draud ar lielām soda naudām valstij.

Spiegel.de ziņo, ka šī procedūra varētu tikt uzsākta jau šīs nedēļas beigās. Finanšu ministrija Db apstiprina, ka arī Latvijas ir to valstu starpā, kuras budžeta deficīts pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikto budžeta deficīta atsauces vērtību 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2008. gadā Latvijas budžeta deficīts bija 3.3% no IKP. Pārējās valstis, kas nav ievērojušas šos kritērijus ir Īrija, Grieķija, Spānija un Francija, kā arī eirozonā neietilpstošā Rumānija.

Pašlaik pārmērīgā budžeta procedūra jau tiek attiecināta uz divām valstīm – Apvienoto Karalisti (procedūra uzsākta 2008. gadā) un Ungāriju (procedūra uzsākta 2004. gadā), pārmērīgs deficīts šīm valstīm jānovērš līdz 2009./2010.gadam.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Tiesas lēmums par Winergy maksātnespējas procesa pasludināšanu ir amatpersonu bezdarbības un Norvik Banka organizēta mērķtiecīga reiderisma sekas. Tā paziņojis uzņēmums, kura lielākais dalībnieks – Igaunijas Wind One – jau uzsācis starptautiskās arbitrāžas pirmo fāzi ar prasību 50 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts. Tikmēr Norvik bankas pārstāvji pauž - Winergy negodīgi izvairās no saistību pildīšanas, turklāt šajā procesā iesaistīti maksātnespējas administratori.

[Ziņa papildināta ar Norvik bankas viedokli]

«Winergy grupa ir spējīga atjaunot savu maksātspēju un normālu komercdarbības īstenošanu, pārkreditējot savas saistības pret Norvik banku citā bankā. Iesnieguma pielikumā pievienota arī citas bankas izsniegts apliecinājums par gatavību refinansēt Winergy saistības,» jau iepriekš pauda Winergy.

Patlaban Norvik bankas pārstāve Valda Ķipāne pauda: «Tiesneša ierosinātā maksātnespēja ir absurda, jo, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas publicēto informāciju, parādnieks ik mēnesi saņēmis vairāk kā 500 tūkst. eiro ieņēmumus, bet tiek atzīts par maksātnespējīgu, jo nav samaksājis aptuveni piecus tūkst. eiro.»

Latvijas pieredze liecina, ka mazām un atvērtām ekonomikām, tādām kā Latvija, iekšējā devalvācija un iespaidīga fiskālā konsolidācija ir efektīvs, lai gan sociāli sāpīgs veids krīzes pārvarēšanai, otrdien uzstājoties Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju foruma paneļdiskusijā, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Paneļdiskusijā par starptautiskās ekonomikas un finanšu sistēmas reformām pēc finanšu krīzes un globālo valdību Dombrovskis dalījās ar Latvijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, aģentūru BNS informēja Valsts kancelejā.

Ministru prezidents uzrunā minēja, ka ekonomisko problēmu vilnis Eiropā ir cieši saistīts ar finanšu problēmām ASV, kā arī ar strukturālajām problēmām un budžeta disciplīnas trūkumu. Premjers uzrunā stāstīja par krīzes pārvarēšanas procesā iegūtajām mācībām, no kurām var mācīties citas valstis.

Dombrovskis uzsvēra, ka reformas sākas, kad nauda beidzas. Krīzes laikā Latvijā tika sāktas reformas izglītības, veselības, valsts pārvaldes un labklājības sistēmās. Ministru prezidents norādīja, ka krīzē tiek izstrādātas skaidras krīzes izejas stratēģijas, kas Latvijas gadījumā ir pievienošanās eiro zonai 2014.gadā. Kā nākamo mācību premjers minēja nepieciešamību pēc ietaupījumu veidošanas un piesardzīgas budžeta politikas un fiskālās disciplīnas uzturēšanas straujas ekonomiskās attīstības laikā.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem, informē KP.

Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA Melnā kafija, kam seko SIA Emerald Baltic un SIA ALTUS.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem noieta tirgiem, kā arī jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, iepērkot kafiju.

AS Latvijas Gāze (LG) šodien valdes sēdē pieņēmusi lēmumu vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā, DB informēja LG pārstāvis Vinsents Makaris.

LG norāda, ka šāds lūgums ir saistīts ar vairāku Enerģētikas likuma grozījumos ietverto tiesību normu neatbilstību Satversmei, kā arī Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.

Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās gadījumā Latvijai radīsies ievērojamas nelabvēlīgas finansiālās sekas - pienākums atlīdzināt visus nodarītos zaudējumus, kas saistīti gan ar piešķirto dabasgāzes tirdzniecības licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu, gan arī ar nesamērīgiem dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas nosacījumiem, apgalvo LG.

Tāpat uzņēmums vērš uzmanību, ka nekad nav iebildis pret dabasgāzes tirgus atvēršanu līdz ar privatizācijas nosacījumu izbeigšanos 2017. gada 3. aprīlī un aktīvi šim procesam gatavojās. «Tomēr, atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi paredz faktisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, ļaujot patērētājiem izvēlēties piegādātāju pirms šī termiņa. Tādējādi tiks pārkāpts Satversmes 105. pants – aizskartas līdz 2017. gada 3. aprīlim pastāvošās LG ekskluzīvās dabasgāzes tirdzniecības tiesības Latvijā,» piebilst V.Makaris.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

ASV tehnoloģiju milža «Google» darbinieki visā pasaulē ceturtdien uz vienu stundu pārtrauca darbu, pieprasot uzņēmumam mainīt attieksmi pret seksuālu uzmācību darbavietā.

Stundu ilgie darba pārtraukumi sākās «Google» birojos Tokijā un Singapūrā, bet dienas gaitā notika arī citur pasaulē, sasniedzot uzņēmuma Eiropas Savienības (ES) birojus, kuriem sekoja Ņujorka un «Google» galvenais birojs Kalifornijas štata Mauntinvjū pilsētā. Protesta akcija sākās plkst.11.00 katrā no attiecīgajām laika zonām.

Sociālo mediju lietotāji dalījās ar fotogrāfijām, kurās bija redzami pūļi pie «Google» birojiem Dublinā, Cīrihē, Londonā, Ņujorkā, Mauntinvjū un citur.

Darbinieki ir pieprasījuši pārmaiņas uzņēmuma praksē, kā tas izmeklē apsūdzības seksuālā uzmācībā, tai skaitā izbeigt piespiedu arbitrāžu, kas neļauj sūdzētājiem vērsties ar savām sūdzībām tiesā.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Rietumeiropu sagaida finanšu katastrofa, ja vien tā neapvienosies, lai palīdzētu bijušajām Padomju Savienības valstīm tikt galā ar krīzes radītajām sekām. Tā Daily Telegraph norādījuši Latvijas un Ukrainas valdības pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) lielākie spēki piekopjot protekcionisma politiku draud pieļaut smagākās kļūdas kopš Lielās depresijas, teikuši pārstāvji no Latvijas un Ukrainas.

"ES ne vien vajadzētu palīdzēt Ukrainai tāpēc, ka tā ir bezpalīdzīga, bet gan tāpēc, ka tas ir pašas ES interesēs," sacījis Ukrainas premjerministra vietnieks Grigorijs Nemirija.

Uz to Latvijas finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs norādījis: "Populistisks protekcionisms rada iekšējas robežas, kas negatīvi ietekmēs citus Eiropas reģionus." Savukārt G. Nemirija norādījis, ka šādas politikas piekopšana novedīs pie katastrofas.

Vairāki Eiropas autoražotāji atzīst, ka pilnīgi iespējams, ka piespiedu dīkstāve draud vismaz 16 Eiropas rūpnīcām.

Pieprasījuma kritums zem lielas jautājuma zīmes ir pametis vairākas Eiropas autoražotņu tālāko attīstības scenāriju. Automotive News Europe izpētījis, ka Eiropā šogad varētu daļēji apturētas vai pat arī slēgtas pat 16 (!) rūpnīcas.

Eiropas rūpnīcas ar miglainu nākotni:

1. Fiat, Mirafiori (Turīna), Itālija

2. Fiat, Pomiglianao d’Arco, Itālija

3. Fiat, Termini Imerse, Itālija

4. Ford, Southampton, Lielbritānija

5. GM Europe, Ellesmere Port, Lielbritānija

6. GM Europe, Bochum, Vācija

7. GM Europe, Saragosa, Spānija

Baltijas valstīm draud iekļūšana jaunā parāda izraisītā ekonomiskā krīzē, ja to valdībām neizdosies piekopt adekvātus taupības pasākumus, kas atbalsta šo valstu valūtu piesaisti eiro.

Tā norāda Eiropas Centrālā banka (ECB), vēsta Bloomberg.

Latvija, Lietuva un Igaunija piedzīvojušas dziļāku ekonomisko lejupslīdi nekā pārējās valstis Eiropas Savienībā (ES), jo pārāk agri ieviestā eiro piesaiste konverģences cikla rezultātā veicināja pārāk strauju aktīvu cenu pieaugumu, teikts ECB konfidenciālā dokumentā, kas nonācis Bloomberg rīcībā.

«Pieredze Baltijas valstīs liecina, ka tajās valstīs, kuras ir izvēlējušās ciešu valūtas piesaisti, pastāv ievērojams risks, ka salīdzinoši zemās procentu likmes veicinās pārmērīgu aizņemšanos un aktīvu cenu burbuļu rašanos,» norāda ECB.

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.