«Katram Eiropas putniņam – Latvijā ražotu būrīti,» tāds labos laikos bija Liepājas SIA Jaunliepājas dzirnavas sauklis. Tad eksports bijis 95% no produkcijas, tomēr arī tagad pusi no saražotā uzņēmums eksportē.
Šeit top putnu būrīši un barotavas, arī mēbeles pēc pasūtījuma, bērnu rotaļu laukumu koka iekārtas, jo nosaukums ir tikai vēsturiskais mantojums – bija laiks, kad Liepājā, Tirgus ielā patiešām darbojās dzirnavas. Pēc tam, kad tās izdega, graudi tur vairs nav malti. Padomju laikos dzirnavās bija viens no metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja cehiem – te šuva ratiņu kulbas. Kopš 1992. gada nav vairs arī bērnu ratiņu rūpnīcas Liepāja. Taču daži tās kādreizējie darbinieki privatizēja bijušās dzirnavas un pamanījās atjaunot ražošanu. Sākumā bija mazs šūšanas cehs – paliekas no bijušās godības. Tas kļuvis par SIA Alias–V un šuj un labo darba un formas apģērbus, gultasveļu un matracīšus bērnudārziem, dažādus jaukus nieciņus pēc pasūtījuma. Pārējās telpās darbojas SIA Jaunliepājas dzirnavas, kas ir arī telpu saimnieks.
Ideju aizgūst no «lūzeriem»
Aizvadītā gadsimta 90. gados Liepājā ieradušies daži «klīstošie» holandieši – it kā investori, kuri vēlējās sākt ražošanu. Holandieši noīrēja ražošanas telpas bijušajās dzirnavās. «Viņi laikam bija iedomājušies, ka te būs īsta laimes zeme, kur visi strādās viņiem par velti, bizness zels un plauks,» atceras SIA Jaunliepājas dzirnavas direktore Leranda Milzere. Tad ārzemnieki atklājuši, ka gluži par velti tomēr te neviens strādāt negrasās, ka arī kokmateriālu cenas nav tik zemas, kā gribētos, ka, nezinot vietējos apstākļus, viņi šad un tad nopērk ne to, ko vajadzētu, un ne tur, kur vajadzētu. Sākuši krāties parādi, un neveiksmīgie investori aizklīduši meklēt citu laimes zemi.
Tā kā viņi bija uzkrājuši parādu par telpu īri, kā samaksu atstāja kokapstrādes iekārtas un produkcijas paraugus. L. Milzere, kas no bijušās metālapstrādes rūpnīcas darbinieces jau bija pārkvalificējusies par grāmatvedi, pati ķērās pie lietas. Bija saglabāti kontakti ar holandiešu lielāko klientu Beļģijā – ģimenes uzņēmumu ar divsimt gadu ilgu vēsturi, kas nodarbojās ar dažādu dzīvnieku un putnu mājokļu un barotavu izplatīšanu Eiropā. Sadarbību izdevās nostiprināt, un SIA Jaunliepājas dzirnavas pievērsās holandiešu pamestajai putnu būrīšu un barotavu ražošanai. Paralēli, lai mazinātu sezonalitāti, uzņēmums ražoja arī dārza mēbeles citam ārvalstu klientam.
«Dārza mēbeles bija lielisks bizness līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Varu tikai minēt iemeslus, bet mūsu ārvalstu pasūtītājiem mēs pēc 2004. gada kļuvām neinteresanti un viņi atrada jaunus mēbeļu ražotājus Ukrainā,» atzīst L. Milzere. Taču ar putnu un dzīvnieku būrīšiem veicies labāk. 12 gadu laikā no Jaunliepājas dzirnavām uz Beļģiju nosūtīti gandrīz 300 tūkstoši putnu būrīšu un barotavu, kā arī ap 100 tūkstošiem dekoratīvo trušu mājiņu.
«Eksports mums ir bijis un ir joprojām, tikai pateicoties sadarbības partneriem Beļģijā,» atzīst L. Milzere. Tik mazam uzņēmumam pašam atrast un ielauzties eksporta tirgos nebūtu nekādu iespēju, viņa ir pārliecināta. Beļģijā pretī ir ģimenes uzņēmums, kas jau vairāk nekā 10 gadu sadarbojas ar liepājniekiem, un šādi uzņēmumi tik viegli nemaina biznesa partnerus – tas pieder pie veco Eiropas uzņēmēju ētikas, saka L. Milzere.
Pieskaņo saimnieku gaumei
Putnu būrīši, ko labprātāk pērk Latvijā, esot pieskaņoti putnu vajadzībām, putnu barotavas, kas ceļo uz Beļģiju, bet no tās – tālāk uz visu Eiropu, esot pieskaņotas pircēju vēlmēm – vienmēr to jumtiņi būs zaļā vai brūnā krāsā, lai piestāvētu beļģu māju krāsām. Arī barotavu modeļi, lai gan samērā daudz, gadu desmitiem esot nemainīgi. Kokmateriālus jau gadiem piegādā Grobiņas novada uzņēmums Driāda prim, bet būrīšus krāso ar cita Liepājas uzņēmuma – SIA Kurzemes krāsas krāsām, jo tās pārbaudījis un akceptējis pasūtītājs.
Jautāta, vai kādreiz redzējusi citās valstīs dabā savus ražojumus, L. Milzere atbild – jā, šķiet, ka Vācijā, Šveicē. Jo pēc tiem pašiem standartiem barotavas ražo arī Polijā, tāpēc grūti atšķirt. Pilnīgi droši liepājnieku ražojumi sastopami Francijā, jo bijis pasūtījums, kam uz iepakojuma jau bija Francijas svītrkods. «Ir jau patīkami tos redzēt ārzemēs. Savulaik mums bija sauklis – «Katram Eiropas putniņam – Latvijas būrīti!»,» atzīstas uzņēmuma vadītāja. Vienā sūtījumā uz Beļģiju ceļo 15–16 dažādu putnu barotavu modeļu, taču pavisam piedāvājumā uzņēmumam ir ap 40 dažādu putnu barotavu. Labākos laikos uz Beļģiju aizceļojuši ap 95% no saražotās produkcijas, taču kopš 2008. gada pieprasījums mazinājies un tirgus sadalījies apmēram uz pusi
Latvijā vairāk pieprasīti esot strazdu būri, nedaudz pērkot arī zīlīšu un mušķērāju būrus. Speciāli pasūtījumi SIA Jaunliepājas dzirnavas bijuši no mežsaimniecībām un medniekiem – izgatavotas pīļu mājas, lielo pūču un ūpju mājas, kas esot jau gandrīz suņu būdas izmērā, stāsta L. Milzere. Putnu būrīšu noietam labākais laiks ir marts un aprīlis, pārējā sezona ir neaktīva. To līdzsvaro mēbeļu cehs un SIA Alias–V – saistītais uzņēmums.
Priecājas par šodienu
Jautāta par nākotnes plāniem, L. Milzere atzīstas, ka tagad plānot uzņēmuma darbību nav iespējams. «Ekonomikas teorētiskie likumi šajā situācijā vienkārši nedarbojas,» viņa apgalvo. Galvenais uzdevums esot izdzīvot, jo cīnīties ar parādiem nākas visu laiku. Par valsts atbalstu viņa vīpsnā. «Mēs esam tipisks mikrouzņēmums, taču nodokļu izmaiņas, ko tagad apstiprināja, ja vien pareizi esmu sapratusi, ir ļoti neizdevīgas,» viņa saka. Putnu būrīšu ražošana esot roku darbs, bez ļoti augstas pievienotās vērtības, algas nav 400–500 latu robežās, un tādas tās reģionos ražošanā vairs reti kur esot. Uzņēmumam ar zemākām algām 20% nodokļu no apgrozījuma esot ārkārtīgi daudz. «Ja maksāju kā līdz šim, man tik daudz nesanāk,» apgalvo L. Milzere. Proti, apgrozījumā ietilpst arī, piemēram, krekli, ko uzņēmums nešuj, bet piepērk klāt, lai komplektētu formastērpus. Ja no iepirkuma summas 20% jāatdod valstij, tad šī summa jāpieliek klāt formastērpa cenai, kas neesot iespējams un nebūtu godīgi. «Tāpēc jāpriecājas par šodienu, par to, kas ir, un jācer, ka nākotnē nebūs sliktāk,» saka L. Milzere.
Biznesa fakti
SIA Jaunliepājas dzirnavas
Nozare: galdniecība
Īpašnieks: Juris Bite
Darbinieki: 10
Atrodas: Liepājā
Apgrozījums: 2008. gadā 58 tūkst. latu, divreiz vairāk nekā pirms gada, 2009. gada dati netiek atklāti
Avots: Lursoft, Jaunliepājas dzirnavas