Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā
«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.
Viņa jau iepriekš ir strādājusi līdzīgā uzņēmumā, kur bērniem māca valodas, vēlāk – arī apdrošināšanas uzņēmumā. «Mana pēdējā darbavieta pirms meitiņas piedzimšanas bija apdrošināšanas kompānija. Tas bija biroja darbs no rīta līdz vakaram, un es sapratu, ka man šāds darbs nav piemērots. Es priecājos, ka tagad varu strādāt mājās un iet uz nodarbībām bērnudārzā. Viss mans laiks ir pakārtots darbam, bet man nav jāsēž birojā,» teic Lilija. Šobrīd viņa ir saimnieciskās darbības veicēja un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Viņa pieļauj, ka nākamgad varētu nodibināt savu uzņēmumu. Nesen Lilija pieteicās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izsludinātajā bezmaksas Mentoringa programmā, kur viņai tika piešķirts mentors, kas palīdzētu uzņēmējdarbības attīstīšanā.
Māca valodas
Lilijas izveidotā ABC valodu skola piedāvā angļu un krievu valodas nodarbības bērnudārzu audzēkņiem. Viņai ir izstrādāta mācību programma, kas iesniegta Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kur viņai piešķirts pedagoga privātprakses sertifikāts. «Pamatā pašu metodi izstrādāju es pati. Galvenokārt tā ietver spēles, pasakas, teātri, lomu spēles, dziesmas un dzejoļus. Piemēram, dzejoļus es saceru pati. Bērni tos viegli iemācās, ja ir labs ritms. Vecāki ir pārsteigti, ka bērns atnāk mājās un noskaita dzejoli angļu valodā. Ja bērniņš mēnesī iemācās vienu dziesmu vai dzejoli, tas ir labs rezultāts,» uzskata Lilija.
Kad viņa bija izveidojusi mācību programmu, apzvanīja pirmsskolas izglītības iestādes un sūtīja viņiem informāciju par savu piedāvājumu, kā arī izveidoja mājaslapu, kur pieejama visa informācija. Gada sākumā atsaucās pirmais bērnudārzs un Lilija tā bērniem sāka mācīt angļu valodu. Šobrīd viņa strādā jau ar vairākiem bērnudārziem.
No septembra Lilija vienā no bērnudārziem piedāvā arī krievu valodas teatrālo pulciņu. «Mazi bērni no trīs līdz septiņu gadu vecumam spēlē teātri, dažādas spēles. Viņi ir tam gatavi. Agrāk bija uzskats, ka tik maziņš bērniņš vēl nevar mācīties, bet mana pieredze rāda, ka var gan,» saka Lilija.
Pagaidām privātajos
Lilija apzvanīja gan privātos, gan publiskos dārziņus, bet līdz šim viņai ir izveidojusies sadarbība tikai ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. «Ceru, ka ar laiku būs arī valsts bērnudārzi,» viņa saka. Bērnudārzi piedāvā iespēju bērnu vecākiem, un atkarībā no viņu lēmuma nodarbību klāstu papildina svešvaloda.
Runājot par to, kāda ir maksāšanas kārtība, Lilija stāsta, ka ir daži bērnudārzi, kas paši maksā par nodarbībām un vecākiem atsevišķi par tām nav jāmaksā. Taču ir arī tādi, kur katrs vecāks par nodarbībām maksā atsevišķi, un Lilijai ir līgums ar katru no vecākiem. Viņa uzskata, ka pareizāk būtu, ja valodas nodarbības piedāvātu un apmaksātu bērnudārzs. «Taču es cenšos sadarboties ar visiem,» saka Lilija.
Viņa uzskata, ka lielākā skolotāja māksla ir būt gan mīļam, gan stingram. «Ir ļoti grūti noturēt šo līdzsvaru. Kad tas izdodas, viss lieliski veicas. Mums ar bērniem ir savi noteikumi un, ja kaut kas izvirzās no ritma, es viņiem tos atgādinu. Bērni to saprot,» teic Lilija.
Jau bērnudārzā
Lilija uzskata, ka svešvalodas var un vajag mācīt jau bērnudārzā. «Valoda attīstās ļoti agri. Mums liekas, ka bērniņi ir pavisam mazi un saprot tikai dzimto valodu, bet ir svarīgi jau pašā sākumā mācīt svešvalodu. Protams, nevajag bērnus pārpūlēt, bet, ja viņi jauno informāciju ņem pretī un ir pozitīvi noskaņoti, domāju, ka mācības var turpināt,» viņa stāsta. Lilija ir pārliecināta, ka svešvaloda trīs gadu veciem bērniem jāmāca ļoti lēnītēm, mācot viņiem nosaukt krāsas, ciparus. Pavisam citādi ir ar piecgadniekiem – viņi jau prot angliski pateikt «es protu», «man patīk». To viņa sauc par vieglo gramatiku, kas ļauj bērniem mācīties izteikties pareizi. «Paskatoties, ko esmu bērniem mācījusi pirms pusgada un tagad, rezultāti ir ļoti labi,» saka Lilija.
Vaicāta, kāpēc viņa nav izvēlējusies pasniegt privātstundas mājās, viņa teic, ka viņai labāk patīk vadīt nodarbības bērnudārzos, turklāt tā ir ērtāk arī vecākiem – skolotājs atnāk uz bērnudārzu, vada nodarbību un vecākiem nav jādomā, kā aizvest bērnu uz un no nodarbības.
Pirmais darbinieks
Līdz ar septembra pienākšanu Lilija viena pati vairs nevarēja vadīt visas nodarbības, tāpēc viņa pieņēma darbā pirmo darbinieku. Viņa atzīst, ka tas nebija viegli – bija nepieciešams atrast kompetentu speciālistu ar izglītību, pieredzi un spēju strādāt ar pavisam maziem bērniem. Nebija arī viegli izrēķināt, vai viņa vispār var atļauties algot darbinieku, cik lielu algu var piedāvāt utt. Lilija teic, ka pagaidām ir diezgan grūti uzticēties citiem cilvēkiem un pieņemt, ka cits skolotājs nodarbības spēs vadīt tikpat labi kā viņa pati. Domājot par nākotni, Lilija pieļauj, ka neparasta situācija būs tad, kad nāksies pieņemt darbā kādu par sevi vecāku pedagogu. «Jāskatās, kā veidosies mūsu attiecības tādā gadījumā. Domāju, viss būs labi, droši vien būs jāiemācās stingrība attiecībās ar darbiniekiem. Tāpat kā ar bērniem jāspēj būt gan stingrai, gan mīļai, ar darbiniekiem ir tāpat,» viņa pieļauj. Lai arī kā uzņēmums attīstītos, Lilija vēlētos turpināt vadīt nodarbības, nodarboties ar to plānošanu.