Makroekonomika

Latvija tikpat ekonomiski brīva, cik Albānija un Panama

Jānis Rancāns,13.01.2012

Jaunākais izdevums

ASV analītiķu grupas Heritage Foundation un izdevuma The Wall Street Journal veidotajā ekonomikas brīvības reitingā Latvija ieņēmusi 56. vietu.

Reitingā Latvijai piešķirti 65,2 punkti, arī 55. vietas ieņēmējai Panamai piešķirti 65,2 punkti, bet 57. vietā iekļuvusi Albānija ar 65,1 punktu.

Ekonomiskās brīvības reitinga veidotāji norāda, ka Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju apdraud korupcijas uztvere, kuru saasina relatīvi neefektīvā tiesu sistēma.

Kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai veicies ievērojami labāk. Igaunija iekļuvusi 16. vietā, bet Lietuva 23. vietā.

Vislielākā ekonomiskā brīvība, pēc reitinga veidotāju domām, ir Honkongā, Singapūrā un Austrālijā. Savukārt zemākā ekonomiskā brīvība ir novērojama Kubā, Zimbabvē un Ziemeļkorejā.

Salīdzinot ar iepriekšējo apkopojumu, no 179 valstīm savus rādītājus uzlabojušas 75 valstis, bet 90 valstīs situācija ir pasliktinājusies. Latvijas reitings palicis nemainīgs. Igaunija kritusi par divām vietām, bet Lietuva – kāpusi par vienu pozīciju.

Reitinga veidotāji vērā ņem četrus galvenos kritērijus – valsts iejaukšanos ekonomikā, valsts pārvaldes efektivitāti, likumu ievērošanu un tirgus brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Unsplash.com

Kafijas pupiņu pasaulē katrs reģions piedāvā unikālu garšas pieredzi. Šodien mēs dosimies ceļojumā uz diviem aizraujošiem galamērķiem – Zambiju un Panamu – lai atklātu to kafijas pupiņu noslēpumus un palīdzētu jums izvēlēties sev piemērotākās.

Galvenās atšķirības starp Zambijas un Panamas kafijas pupiņām:

Audzēšanas apstākļi

  • Zambija: Lielākā daļa Zambijas kafijas tiek audzēta Mumbas provincē, augstumā no 1200 līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Šeit valda silts, tropisks klimats ar mitriem vasaras mēnešiem un sausiem ziemas mēnešiem. Augsnes kalnu reģionos kafijas koki bauda vēsāku temperatūru, kas ietekmē garšas nianses.
  • Panama: Panamas kafijas audzēšanas apstākļi ir dažādi, sākot no Boquete reģiona ar vulkānisko augsni līdz Chiriquí reģiona vēsajiem kalniem. Šīs būtiskās audzēšanas apstākļu atšķirības ietekmē kafijs pupiņu garšu profilus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA,07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB,19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis iecelta jauna padome

LETA,28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējā iespēja nodokļu ēdienkartē izmēģināt Dubulto Īru!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris,13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka,22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē bija nodarbināti 900 tūkstoši iedzīvotāju

Žanete Hāka,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

IV ikgadējā Baltijas Biznesa Aviācijas konference šogad Jūrmalā

Dienas Bizness,31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sadarbībā ar Lielbritānijas kompāniju Aeropodium, kura specializējas starptautiskajos aviācijas projektos, uzņēmums Capital Handling 2016.gada 9.jūnijā rīkos IV ikgadējo Baltijas Biznesa Aviācijas konferenci. Iepriekšējos trīs gadus pēc kārtas BBA konferences notika Igaunijā, bet šogad ar rīkotajiem tika panākta vienošanās par pasākuma pārcelšanu uz Latviju.

Kompānijai Aeropodium ir 16 gadu pieredze starptautisko konferenču un semināru organizēšanā, tā pēta un seko aviācijas tirgus tendencēm, kā arī izstrādā un organizē aviācijas pasākumus visā pasaulē. Tās dibinātājs Panagiotis Panagopoulos, McGill universitātes absolvents, ir ieņēmis vairākus vadošus amatus uzņēmumos, kuri specializējās konferenču organizēšanā un vadīšanā un ir pazīstams eksperts aviācijas nozarē, kurš izveidoja lielu profesionālo kontaktu tīklu visa pasaulē. Kā pēdējos Aeropodium nozīmīgos organizētos pasākumus 2016.gadā var minēt: Aircraft Financing and Leasing in Asia, Singapūrā; Asia Pacific Aviation Liability, Sidnejā, Austrālijā; 4th European Corporate Aviation Summit, Londonā, Lielbritānijā; Aero Expo Panama, Panamas pilsētā, Panamā; Iranian Aviation Symposium, Teherāna, Irānā; EASA Rules for Non-commercial Operations, Berlīnē, Vācijā. Kopumā pastāvēšanas laikā Aeropodium veiksmīgi sarīkojusi vairāk nekā 120 aviācijas nozares pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Atsāksies Panamas kanāla paplašināšana - viens no vērienīgākajiem inženierbūves projektiem pasaulē

Lelde Petrāne,20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien atsākas darbi, lai paplašinātu Panamas kanālu. Tas notiks divas nedēļas pēc tam, kad apjomīgais projekts tika apturēts saistībā ar izmaksu pārsniegšanu, vēsta thelocal.es.

Kanāla administrators stāstījis, ka konsorcijs Grupo Unidos por el Canal (GUPC) atsāks darbus, jo panākta pagaidu vienošanās.

GUPC konsorcijs, kas sastāv no būvniecības uzņēmumiem Sacyr (Spānija), Salini-Impreglio (Itālija), Jan de Nul (Beļģija) un Constructora Urbana (Panama), kanāla paplašināšanas darbus apturēja šā mēneša sākumā.

Strīds ir par 1,16 miljardus eiro (1,6 miljardi ASV dolāru) lielu izmaksu pārsniegšanu projektā. GUPC grib, lai Panama pievienotu šo summu sākotnējai līguma summai 3,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība Emirates Airline, kas plānoja šī mēneša beigās veikt pasaulē ilgāko avioreisu starp Dubaiju un Panamu, nolēmusi to atlikt par apmēram vienu gadu.

Šis reiss, kuru bija paredzēts sākt 31.martā un kas ilgtu 17 stundas un 35 minūtes, «operatīvu faktoru» dēļ ir pārcelts uz 2016.gada beigām vai 2017.gada sākumu, aviokompānija pavēstīja trešdien Panamā publicētā paziņojumā.

Dubaijas lidsabiedrība Emirates Airline pērn augustā paziņoja par ieceri veikt šādu lidojumu, kas padarītu Panamu par šīs kompānijas avioreisu pirmo galamērķi Centrālamerikā.

Kompānija bija paziņojusi, ka piedāvās vienu reisu dienā uz Panamas galvaspilsētu ar lidmašīnu Boeing 777-200LR, kas var pārvadāt arī līdz 15 tonnām kravu.

Emirates Airline tagad ir nolēmusi atlikt šo reisu, «ņemot vērā visus operatīvos faktorus, tostarp [gaisa] flotes izmantošanu un komerciālo pieprasījumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Panama sāks kriminālizmeklēšanu par noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem

LETA--AFP,05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panamas valsts prokuratūra pirmdien paziņoja, ka tā sāks kriminālizmeklēšanu saistībā ar noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem no juridiskās firmas Mossack Fonseca, kas radījusi ārzonas firmas pasaules turīgajiem un varenajiem cilvēkiem.

«Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu «Panamas papīri», būs kriminālizmeklēšanas subjekts,» teikts prokuratūras paziņojumā.

Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.

Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir «ierobežota hakeru uzbrukuma» rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.

Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No beznodokļu valstu saraksta izslēdz Angiljas teritoriju, Barbadosu un Seišelas

LETA,11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No beznodokļu valstu saraksta tiks izslēgta Angiljas teritorija, Barbadosa un Seišelas, otrdien nolēma valdība.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi pārņemt aktualizēto Eiropas Savienības (ES) nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu nodokļu jomā.

Līdz šim Ministru kabineta noteikumos iekļautais jurisdikciju saraksts bija balstīts uz ES Padomes 2020.gada 6.oktobrī aktualizēto ES sarakstu un iekļāva 12 jurisdikcijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelas, Trinidāda un Tobāgo, Vanuatu.

2021.gadā ES saraksts tika pārskatīts divas reizes. Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 22.februāra secinājumiem ES sarakstam tika pievienota Dominikāna un izslēgta Barbadosa.

Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 5.oktobra secinājumiem no ES saraksta tika izslēgtas Angiljas teritorija, Dominikāna un Seišelas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas ražotājs Lauma Lingerie šo gadu ir uzsācis ar jauna franšīzes veikala atvēršanu Kosovas galvaspilsētā Pristinā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

50m2 plašais veikals atvērts 7.februārī tirdzniecības centrā GRAND STORE, galvaspilsētas rajonā Veternik.

«Strādājot ar veikaliem Albānijā, esam pamanījuši, ka ļoti daudz cilvēku ierodas atvaļinājumā no kaimiņvalsts Kosovas un iepērkas Lauma Lingerie veikalos. Bieži tika jautāts, kāpēc Kosovā nav pieejama Lauma Lingerie veļa,» stāsta Albānijas uzņēmējs Rubins Lami.

«Mūsu franšīzes veikalu tīkls izplešas un Lauma Lingerie veļa - ar šī veikala atvēršanu Kosovā - ir pieejama 10 pasaules valstīs. Šis mums ir jauns, neapgūts un interesants tirgus,» teic AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu

Db.lv,29.06.2022

“Maple Bear Global Schools” dibinātājs un priekšsēdētājs Rodnijs Brigss (no kreisās), “Vantage Capital” izpildpriekšsēdētājs Lūks Albinskis un “Maple Bear CEE” ģenerāldirektors Jans Baidans.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

  • kapitāla ieguldījums reģionālajā galvenajā birojā; ar to tiktu nodrošināts finansējums, lai varētu pieņemt darbā līdz 70 papildu komandas locekļu, kas paaugstinās “Maple Bear” skolu īpašniekiem, skolotājiem un bērniem sniegtā izglītības atbalsta kvalitāti, un paātrināta skolu tīkla paplašināšanās reģionā,
  • kapitāla nodrošināšana “Maple Bear Polska”, kas plāno ar Polijas vietējo akcionāru palīdzību atvērt vairāk nekā 40 skolu,
  • kapitāla nodrošināšana “Maple Bear Czech Republic” vairāk nekā 20 skolām,
  • nekustamā īpašuma finansēšanas programma, kas “Maple Bear” skolu īpašniekiem dos iespēju uzbūvēt lielas pirmsskolas līdz vidējās izglītības paraugiestādes ļoti labās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Lauma Lingerie turpina attīstīt franšīzes biznesu, 2014. gada otrajā un trešajā ceturksnī atverot piecus veikalus. Tagad zīmola produkcija nopērkama Rēzeknē un Talsos, kā arī divos jaunos veikalos Albānijā un Rīgas iepirkšanās centrā Galleria Riga.

Turpinot ekspansiju Albānijas tirgū, A/S Lauma Lingerie franšīzes partneri atvēra vēl divus jaunus veikalus. Tagad albāņi var iegādāties zīmolus Lauma Lingerie un Laumelle piecos veikalos ne tikai galvaspilsētā Tirānā, bet arī Albānijas dienvidrietumos, pilsētā Fiēra (Fier).

«Neskatoties uz to, ka pirmais Lauma Lingerie veikals Albānijā tika atvērts 2010. gada oktobrī, lai izveidotu savu uzticīgo klientu loku bija nepieciešams daudz laika un darba, jo ir grūti uzticēties kvalitātei, ja neatpazīsti zīmolu. Toties pēc četru gadu aktīvas darbības, 2014. gada jūnijā Lauma Lingerie tika piedāvāta telpa Tirānas vecākajā un pazīstamākajā tirdzniecības centrā QTU. Tajā pašā laikā tika atvērts Lauma Lingerie veikals Albānijas dienvidrietumos, Fiērā, kas atrodas 110 km attālumā no Tirānas,» stāsta EuroBridge sh.p.k. valdes priekšsēdētājs Rubins Lami (Rubin Lami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv,14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness,23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn darba meklētāju skaits samazinājies par 22,4%

Žanete Hāka,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru