SIA "Datlex" uzņēmumu grupai, kurā ietilpst pašmāju informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas SIA "Datakom" un SIA "Datakom Software", apgrozījums pērn pieaudzis par 28%, sasniedzot 16,9 miljonus eiro.

Kopējā peļņa samazinājusies no 1,58 līdz 1,12 miljoniem eiro, kas tiek skaidrots ar būtiskām investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā.

"Apgrozījums lielākoties audzis, pateicoties pašu izveidoto risinājumu - "TikiTaka POS", "TikiTaka Pay" un "GDPR-in-a-box" - attīstībai. Turpinām tos attīstīt, tai skaitā "TikiTaka" kases un kases sistēmu produktus. Nākotnē pieaugumu sagaidām gan vietējā, gan ārējos tirgos, pastiprināti strādājot pie Vācijas tirgus apgūšanas", komentē SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks.

Uzņēmumā liels uzsvars tiek likts uz produktivitātes audzēšanu, nodrošinot uzņēmumos esošo rīku apvienošanu, drošu darbu attālināti un analītikā balstītus mērījumus patiesai darbinieka efektivitātei. Kopējais "Datakom" eksports 2019. gadā audzis līdz 2,67 miljoniem eiro - to veido preču un pakalpojumu tirdzniecība.

Neredzamā ielaušanās un datu šifrēšana ir vieni no šobrīd “populārākajiem” kiberuzbrukuma veidiem. Pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Datakom” novērojumi liecina, ka šādos gadījumos kompānijas, kam ir uzbrukts, par to uzzina jau tad, kad ir par vēlu.

“Ir daudz aspektu, kas kiberdrošību padara arvien aktuālāku. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija. Otrkārt, pašlaik nekas nav iespējams bez tehnoloģijām – viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc ietekme uz drošību tikai pieaug. Šā iemesla dēļ katram daudz skaidrāk jāsaprot, kā tehnoloģijas ietekmē biznesu, un jārūpējas par drošību. Treškārt, ir dažādi jauni noteikumi un standarti, kas regulē, kā tas ir jādara,” uzsver “Datakom” valdes priekšsēdētājs Jānis Čupriks.

“Datakom” uzņēmumiem veic arī drošības novērtējumu, kur apskata procesus un izmantotās tehnoloģijas un novērtē tās, kā arī iedod biznesa valodā saprotamu aprakstu par riskiem, ja konkrētais jautājums netiks atrisināts.

Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.

Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.

Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.

Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" 2022. gadu noslēdza ar 13,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un pelņu 1,54 eiro miljonu apmērā. Tas panākts, pilnveidojot piedāvāto produktu un pakalpojumu apjomu gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Pērnais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, vērtējot no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, salīdzinājumā ar 2021. gadu, izdevies palielināt gan apgrozījumu, gan peļņas rādītājus (2021. gadā apgrozījums sasniedza 12,58 miljonus eiro, peļņa 1,16 miljonus eiro). Otrkārt, uzņēmums turpinājis attīstīt jaunus IT risinājumus un iespējas, kā arī pilnveidojis jau esošos produktus un pakalpojumus, piemēram, “Worry-free digital workspace” un “Tiki-Taka Pay". Treškārt, savai komandai uzņēmums piesaistījis jaunus profesionāļus.

“Turpinām attīstīt mākoņu platformu sadzīvošanu kopā. Viss paliek arvien vairāk hibrīds un atšķirīgs, taču mūsu kompetence ļauj dažādām vidēm sadarboties un izmantot labākās priekšrocības. Savienojot un būvējot jaunas lietas – būtisku nozīmi pievēršam automatizācijai, tādejādi padarot IT komandas uzņēmumos efektīvākas, kas ļauj noturēt cilvēkus augstajos konkurences apstākļos. Jau vairāku gadu garumā daudz tiek runāts par drošību, – proti, jo tālāk ejam, jo vairāk aspektu jāņem vērā. Tāpēc mūsu projektu komandā meklējam un savienojam risinājumus, kas ļauj izprast vienkāršotā veidā drošības jautājumus vadības grupai un ar augstu automatizācijas pakāpi par IT drošību rūpēties gan esošajām organizāciju IT komandām, gan nodrošinot ārpakalpojuma servisa risinājumus kopā ar labākajiem tehnoloģiskajiem produktiem,” saka SIA “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" peļņa 2020. gadā bijusi 881 000 eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā 2019. gadā, kad peļņas rādītājs bija 418 000 eiro. Uzņēmums nodokļos valstij pērn samaksājis 1,72 miljonus eiro – par 6,8% vairāk, nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma finanšu dati par 2020. gadu liecina, ka kopējais apgrozījums no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas bija 12,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,53% mazāk, nekā vēl gadu iepriekš.

Kā norāda SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks, tad "aizvadītajā gadā kompānija turpināja iesākto stratēģiju, piedāvājot tirgū un viešot klientiem risinājumus ar augstāku pievienoto vērtību un lielāku pašu pakalpojumu apjomu". Izvēlētā stratēģija sevi attaisnojusi – lai arī samazinājies apgrozījums, toties pieaugusi kompānijas rentabilitāte.

"Covid-19 pandēmija noteikti ir atstājusi sekas. Īpaši kritiska situācija bija 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad uzņēmēji apturēja investīcijas jaunos risinājumos bailēs par nākotni. Visu aizvadīto gadu IT ārpakalpojumu segmentā daļa klientu cīnījās par izdzīvošanu. Bet bija arī labie piemēri, kur tieši krīzes periods ļāva patiesi izvērtēt ārpakalpojuma priekšrocības un pāriet uz tiem. Šis bija arī komandas izaugsmes gads. No dziļas lejupslīdes Covid-19 krīzes sākumā, līdz straujākajai izaugsmei gada beigās. Pateicoties gudriem IT risinājumiem un komandai, kas tos prata nogādāt līdz klientam esam pamatīgi paaugušies," 2020. gadu uzņēmuma darbā vērtē J. Čupriks.

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir arī "Lufthansa Group" meitasuzņēmums "LSG Sky Chefs", kas nodrošina ēdināšanu "airBaltic" u.c. kompānijām.

"Vairāki simti termināļu jau ir darbībā, pieņem maksājumus visā pasaulē 50 nodokļu zonās," teic Edijs Tanons, informācijas tehnoloģiju kompānijas "Datakom" biznesa attīstības vadītājs. Pēc viņa teiktā tirgus produktu ir pieņēmis labi un klientu skaits pamazām aug. Nākamgad paredzēts aktīvāk reklamēties, lai klientu skaits augtu straujāk.

"Investīcijas šī produkta izstrādē jau esam atpelnījuši. Gada laikā esam tikuši no nulles līdz reālam biznesam, bet nākamgad ceram tikpat tikt eksportā ar augstas pievienotās vērtības produktu," teic E. Tanons. Interese no potenciālajiem klientiem ārzemēs jau esot un uzņēmums fokusējas uz Rietumvalstīm - Vāciju, Itāliju, Franciju.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "Datakom" mobilās kases sistēmas "Tiki-Taka Pay" attīstībā plāno investēt 400 000 eiro, informē uzņēmumā.

Investīcijas paredzētas straujākas produkta spēju attīstības nodrošināšanai tirdzniecības tīkliem, sabiedriskajam transportam, tiešsaistes biznesam, kā arī nolūkam paplašināties Baltijas reģionā, Skandināvijas tirgos un aviācijas tirdzniecības nozarē.

Papildus iecerēts aktīvāk attīstīt sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībām uzņēmuma eksporta veicināšanas un sertificēšanas atbalstam.

“Pircējiem apmaksājot digitālo čeku, kases aparāts automātiski spēj tiešsaistē atjaunot komersanta noliktavas datus. Ar šāda tipa digitālo rīku var ērti pārdot biļetes sabiedriskajā transportā, sistēmai automātiski iegūstot biļetes pārdošanas ģeogrāfiskās lokācijas datus. Pateicoties šādiem digitalizācijas risinājumiem, ieguvējs ir arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), jo uzņēmumi atskaites iesniedz korekti un savlaicīgi,” sistēmas priekšrocības skaidro Edijs Tanons, SIA “Datakom” Inovāciju direktors.

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Viens no lielākajiem IT risinājumu sniedzējiem Latvijā tehnoloģiju uzņēmums «Datakom» pēdējo trīs gadu laikā spējis audzēt peļņu par 145%.

Proti, uzņēmuma peļņa – no 642 tūkst. eiro 2016.gadā sasniegusi rekordlielu peļņu – 1,576 miljoniem eiro 2018.gadā. Apgrozījums šajos trīs gados audzis no 10 līdz 13 miljoniem eiro.

«Novērtēt izaugsmi ir grūti, jo deviņdesmito gadu sākumā ar IT jomu saistītie pakalpojumi bija primitīvi. Tika tirgoti datori, tos instalēja un uzstādīja. Turpretim šodien tiek piedāvāti daudz filigrānāki un komplicētāki risinājumi un pakalpojumi. Līdz ar to datoru apkalpošana ir viens no vienkāršākajiem darbiem, ko uzņēmums spēj izdarīt, pretēji 1994. gadam, kad šis biznesa virziens bija primārais. Arī klientu atbalsta vide ir mainījusies un nemitīgi uzliek augošas prasības pakalpojumu kvalitātei, tādēļ arī serviss tiek pielāgots. Klienti ir pieraduši saņemt maksimāli augsta līmeņa pakalpojumus, to arī cenšamies nemainīgi nodrošināt», stāsta «Datakom» valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Mobilā kases viedierīce Tiki-Taka PAY papildināta ar veikalvedības sistēmu, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan tirgotājiem, gan dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

Viedierīces izstrādātājs Datakom to pilnveidojis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu, mobilajā kases aparātā iekļaujot pilnībā elektronisku kases žurnālu, kura aizpildīšana notiek automātiski no mobilā kases aparāta atskaitēm. Aparātā arī iekļauti digitāli kases čeki un atskaites, kā arī ir pieejama preču klāsta un pārdošanas cenu, tai skaitā, atlaižu pārvaldība un klientu lojalitātes programmu vadība.

Tiki-Taka Pay jau strādā 50 nodokļu zonās 

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir...

Mobilā kases iekārta piedāvā tirdzniecības datu analīzi un lietojumprogrammas saskarni (API jeb Application Programming Interface) tiešsaistē ar klienta noliktavas un grāmatvedības sistēmām. Ierīce atbilst visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām.

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam 

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts...

“Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu - sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā,” uzsver LMT prezidents Juris Binde. “Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu, mūsdienīgu un stabilu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās.”

SIA Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks atzīst, ka ņemot vērā šī brīža mainīgos apstākļus, šis mobilās kases iekārtas risinājums ir izdevīgs un ērts risinājums ārkārtas situācijas laikā: “Sadarbībā ar LMT mūsu izstrādātais produkts ir kļuvis pieejamāks un ar plašāku pielietojumu. Šobrīd kopīgi izskatām iespējas piedāvāt šo produktu arī ārvalstu tirgos, kā arī paplašināt produkta funkcionalitāti.”

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā pārkāpumi personas datu aizsardzībā konstatēti 127 gadījumos.

Ne vienmēr pārkāpuma fakta konstatēšana saistās ar sodu, jo regula paredz, ka uzraudzības iestādēm ir pieejami vairāki korektīvie līdzekļi, lai panāktu pārziņu rīcības atbilstību regulai, un sods ir tikai viens no līdzekļiem. «Līdz šim naudas sods piemērots 12 gadījumos un tā intervāls ir no 1400 līdz 7000 eiro,» saka Lāsma Dilba, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietniece.

Regula pieņemta 2016. gada aprīlī un ir spēkā jau kopš 2016. gada maija. Tās tiešas piemērošanas termiņš bija noteikts 2018. gada 25. maijs, lai būtu iespējams pārkārtot procesus atbilstoši tās prasībām. Pirmo pusotru gadu pēc regulas tiešas piemērošanas sākšanas DVI strādāja pie informēšanas un preventīvās darbības, īstenojot principu «konsultē vispirms». L. Dilba norāda, ka tiesiskais regulējums ir jauns, iespējams, ne vienmēr pietiekami skaidrs, tāpēc vispirms iestāde brīdināja par iespējamajiem pārkāpumiem un aicināja novērst, ja tādi bija pieļauti. Apzinoties iespējamās grūtības, DVI strādāja saudzīgā režīmā. Tomēr pakāpeniski notiek pāreja uz vairāk kontrolējošu un uzraugošu režīmu, jo sagatavošanās laiks bija diezgan garš.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.