Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Rīgas apgabaltiesa atcēlusi lielāko daļu no Jūrmalas pašvaldības policijas piemērotā naudas soda kādai sievietei, kura kūrortpilsētā bez caurlaides bija iebraukusi 77 reizes. Šis ir pirmais šāda veida precedents, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Jūrmalas iedzīvotājai Santai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas rajona tiesa atzina, ka Santai jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

Fiziskās personas maksātnespējas process tiek vērtēts kā ceļš izkļūšanai no parādiem, tomēr eksperti tajā saskata ne mazumu nepilnību, norādot, ka ar šī procesa palīdzību no parādiem atbrīvoties un ekonomiskajā apritē atgriezties nevar cilvēki, kuriem ir samērā mazs nenokārtoto finansiālo saistību slogs un ienākumu līmenis nav augsts, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».

Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, pastāv bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, spiežot izdarīt izvēli tieši zvērinātiem advokātiem. Kopumā uz šo jautājumu vispirms pašiem sev ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Ja patiešām vairākums no zvērinātiem advokātiem neredzēs iespēju turpināt maksātnespējas administratora darbu, tas nozīmēs, ka mazāk kļūs administratoru. Uzņēmēju viedokļi par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem ir atšķirīgi – daļa uzskata, ka tā piešķiršana neko nemainīs, citi domā, ka tas palīdzēs ierobežot negodprātīgos šīs jomas darboņus, vēl citi – ka tas izretinās administratoru rindas, turklāt, izravējot profesionālo daļu, – zvērinātus advokātus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi izsoles rezultātus par radiofrekvenču spektra joslu 791,0 MHz - 821,0 MHz/832,0 MHz - 862,0 MHz lietošanas tiesību piešķiršanu, kuru plašāk pazīst kā digitālo dividendi, informē SPRK.

Izsolē, kas norisinājās no 21.-22.oktobrim, tika piedāvātas radiofrekvenču spektra joslas 791,0 MHz - 821,0 MHz/832,0 MHz - 862,0 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas teritorijā trim izsoles uzvarētājiem. Atbilstoši izsoles nolikumam, katrs izsoles uzvarētājs varēja iegūt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tikai uz vienu izsoles priekšmeta daļu, kas paredzētas izmantošanai komercdarbībā Latvijas teritorijā no 2015.gada 1.jūlija uz 18 gadiem.

Izsoles priekšmeta katras daļas sākumcena bija 320 tūkstoši latu. Izsole tika rīkota ar augšupejošu soli. Izsoles kārtas sākumcenas paaugstināšanas solis bija ne mazāks par 32 tūkstošiem latu. Izsolē pieteicās un piedalījās četri komersanti - Bite Latvija, Tele2, Latvijas Mobilais Telefons, Telekom Baltija, izsoles dalībniekiem veicot vairāksolīšanu kopumā 25 izsoles kārtās. AS Telekom Baltija 24.izsoles kārtā neiesniedza savu piedāvājumu, kas saskaņā ar izsoles nolikumu nozīmēja izstāšanos no turpmākās dalības izsolē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi.

Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) turpmāk būs tiesīga lemt par maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta darbības izbeigšanu, ja tiks rupji pārkāpts Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās ētikas kodekss.

Jaunais Ētikas kodekss no 1.marta būs saistošs visiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā to paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, informē Administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

«Šis ir vēsturisks lēmums maksātnespējas procesa administratoru vides sakārotošanai Latvijā, jo līdz šim Administratoru asociācijai šādu tiesību nebija. Jaunajā Ētikas kodeksā īpaši akcentēts jautājums par maksātnespējas procesa administratoru objektivitāti un godīgumu, uzliekot administratoram pienākumu atturēties no tādas rīcības vai uzvedības, kas var radīt šaubas par viņa objektivitāti, godīgumu vai taisnīgumu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Maksātnespējas administratoru brīvais tirgus, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi pašregulēties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vai ļaut kreditoriem pašiem izvēlēties maksātnespējas administratoru? Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā izkristalizējās laikraksta Dienas Bizness rīkotajā apaļā gada diskusijā par maksātnespējas nozares problēmām un nepieciešamajām reformām tās veiksmīgā attīstībā. Pašlaik maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratori tiek piešķirti rindas kārtībā, ko fiksē datorsistēma. Taču kreditora brīva izvēle attiecībā uz maksātnespējas administratoru, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi atrisināt administratoru reputācijas jautājumu, jo, piemēram, līdzīgi kā zvērinātu advokātu vai notāru gadījumā klients izvēlētos tikai tāda administratora pakalpojumus, kurš savas prasmes jau iepriekš pierādījis darbos un kura reputācija ir augstā līmenī. Tādā veidā notiktu arī administratoru pašregulācija un sava veida pašattīrīšanās – ar brīvā tirgus mehānisma līdzekļiem, kas liktu administratoriem rūpēties par savu reputāciju, konkurēt, pilnveidoties, būt labākajiem savā jomā.

Izsolēs ar augšupejošu soli jūlija sākumā piedāvās iegādāties likvidējamajai "Baltic International Bank" piederošos zelta stieņus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolēs, kas paredzētas 2023.gada 5.jūlijā, bankas likvidators Olavs Cers piedāvās iegādāties zelta stieņus, kas sadalīti septiņās lotēs.

Tostarp vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 105 grami, vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu seši kilogrami, bet piecās lotēs varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 10 kilogramu.

Izsolēs zelta stieņu sākumcena būs aktuālā zelta biržas cena 5.jūlijā.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023.gada 26.jūnijam plkst.17 jāpiedalās klātienes identifikācijā "Baltic International Bank" birojā Rīgā, Grēcinieku ielā, kā arī jāiesniedz pieteikums un visi citi izsoles noteikumos norādītie dokumenti. Tāpat interesentiem līdz 26.jūnija plkst.23.59 ir jāiemaksā "BluOr Bank" kontā nodrošinājuma summas.

Izsoļu reiderismu mēģinās ārstēt ar elektroniskajām izsolēm, kurās dalībnieku identifikācija nebūs zināma, jauna ēra paredzēta no 1. jūlija, bet pilnā apmērā no 2016. gada, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz izskatīšanai Saeimā sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā. Elektronisko izsoļu portāls atradīsies Tiesu administrācijas pārziņā. Vairāki aptaujātie juridisko profesiju pārstāvji atgādina, ka par elektroniskajām izsolēm runāts ir jau vairākus gadus, un tikai tagad beidzot ir likumprojekts, kurš paredz to obligātu iedzīvināšanu. Savukārt aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt iespējamos e-izsoļu ieguvumus un trūkumus. Jo to varēšot izdarīt, tad būšot kaut kas «taustāms» un šis jaunievedums būs strādājis kādu pusgadu. Elektroniskas izsoles spriedumu izpildes procesā plānots ieviest no 2015. gada 1. jūlija, bet maksātnespējas procesā – no 2016.gada 1. janvāra.

Pēdējos gados sūdzību skaits par maksātnespējas administratoru darbībām ir nostabilizējies; tās gan kļuvušas komplicētākas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citu iemeslu vidū tas varētu būt skaidrojams arī ar to, ka pēdējos gados ierosināto maksātnespējas procesa (MNP) lietu skaitam nav nedz krasa pieauguma, nedz krituma. Proti, 2012. gadā ierosināto MNP lietu skaits bija 2252, 2013. gadā – 2393, pagājušajā gadā tika ierosinātas 2248 lietas, bet šogad līdz 9. oktobrim bija 1821 lieta, liecina pieejamie Maksātnespējas reģistra dati.

Savukārt, runājot par Maksātnespējas administrācijā (MNA) iesniegto sūdzību skaitu par maksātnespējas administratoru darbībām, dati rāda, ka šī gada pirmajā pusgadā to skaits bijis 146.

Pagājušajā gadā kopumā iesniegtas 311 sūdzības, kas ir par 39 sūdzībām vairāk nekā 2013. gadā, kad to skaits sasniedza 272, liecina MNA apkopotie dati. Jāmin gan, ka iesniegtās sūdzības kļuvušas komplicētākas.

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Šāds pienākums likvidatoram izriet no Kredītiestāžu likuma.

Likvidators maksātnespējas pieteikumā Baltic International Bank SE maksātnespēju pamato ar negatīvu pašu kapitālu, kas radies, pārvērtējot kredītiestādes aktīvus, un ļaujot secināt, ka kredītiestāde nespēs norēķināties ar visiem saviem kreditoriem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes likvidatoram maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā, kas izskata pieteikumu un lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par pieteicēju izskatāmajā lietā uzskatāma persona, kuras vārdā Latvijas Banka ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, proti, likvidējamā Baltic International Bank SE, kuru likvidācijas procesā pārstāv kredītiestādes likvidators.

Lai padarītu saprotamāku maksātnespējas procesu un tā iespējamos risinājumus, kā arī palielinātu atgūto kreditoru līdzekļu apjomu, pašreizējo maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trijos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens regulētu fizisko personu maksātnespēju, otrs – juridisko personu sanāciju un trešais – juridisko personu likvidāciju. Šādu ideju izvērtēšanai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas konferencē izteica tās vadītājs, bijušais Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Olavs Cers.

Visus trīs ievērojami atšķirīgos virzienus likumdevējs pašlaik cenšas regulēt ar vienu universālu likumu, kas nesasniedz gaidītos rezultātus. Vai šāds risinājums tiks iedzīvināts Latvijā, pašlaik skaidrības nav. Atsevišķi likumi par parādnieka reorganizāciju un sanāciju ir vismaz deviņās ES dalībvalstīs; vairākās valstīs ir viens maksātnespējas likums fiziskajām un cits – juridiskajām personām. Idejai par vienotā maksātnespējas likuma sadalīšanu trijos ir gan savi ieguvumi, gan arī riski. Par tuvāko iespējamo soli šajā virzienā tiek pieminēts grūtībās nokļuvušu uzņēmumu sanācijas regulējums, kas pašreizējā Maksātnespējas likumā atbilst tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam. Šāds viedoklis ir saistīts ar faktu, ka ES augstākajās iestādēs jau ilgāku laiku «klejo» tā dēvētās restrukturizācijas direktīvas projekts, pret kuru, maigi izsakoties, ļoti «rezervēti» izturas lielās un bagātākās valstis, jo tādējādi faktiski var sākties parādu «piedošanas» vilnis, kas var radīt neprognozējamas sekas – kāpēc jāmaksā parāds, ja var izmantot parāda norakstīšanu un atbrīvošanos no tā maksāšanas? Ir vēl kāda nianse, kas signalizē par to, ka pašreizējais regulējums (tā piemērošana) sevi ir diskreditējusi, jo Doing Business reitingā Latvija gada laikā no 43. vietas ir noslīdējusi uz 53. vietu. Ieskatam: 2017.gada pirmajā pusgadā nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir 26%, tas ir, 26 centi no katra eiro, bet nenodrošinātu kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir katastrofāli zems – vien 3%, tas ir, trīs centi no katra eiro. Taču ko gan varētu sagaidīt, ja 64% no visiem uzņēmumiem, kuriem tiek pasludināts maksātnespējas process, ir tukšie uzņēmumi?

Administratoriem jāsagatavo savi priekšlikumi, kā arī atzinums par Tieslietu ministrijas piedāvātajām normām likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Tāds bija darba grupas vadītāja, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova lēmums pēc Tieslietu ministrijas, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, KNAB un Saeimas Juridiskā biroja ekspertu diskusijas.

Tieslietu ministrija rosina izdarīt piecus labojumus, kas saistīti ar administratoriem piemērojamo valsts amatpersonas statusu. «Pašreizējais regulējums ir nepietiekams, lai normas varētu pilnvērtīgi darboties, tāpēc piedāvājām izdarīt izmaiņas,» skaidro Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.

Administratori piekrīt, ka pašreizējais regulējums ir nepietiekams, tomēr arī ministrijas piedāvātie grozījumi ir nepilnīgi un vajadzīga speciāla nodaļa tieši maksātnespējas administratoru darbībai. Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers brīdināja, ka Maksātnespējas likums un likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» nosaka atšķirīgu interešu konflikta regulējumu, jo citāda esot pat darījumu partneru definīcija.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Administratoru asociācija aicina uz konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”

2012.gada 9.novembrī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) sadarbībā ar laikrakstu „Dienas bizness” organizē konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”.

Kopš 2010.gada 1.novembra, kad stājās spēkā pašreizējā Maksātnespējas likuma redakcija, tūlīt būs pagājuši divi gadi, un tas ir laiks, kas ļauj atskatīties un izvērtēt likuma normu pielietojumu praksē.

„Jautājumi un viedokļi par maksātnespējas procesu un tā tiesisko regulējumu izskan diezgan regulāri, tomēr kvalitatīva un profesionāla diskusija par tā ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku kopumā līdz šim nav bijusi,” norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode, piebilstot, ka maksātnespējas process ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanos Latvijā, tādēļ šobrīd, kad norit darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, ir ļoti svarīgi izvērtēt gan likuma normu pielietojumu praksē, gan Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstības tendences.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Maksātnespējas administratoru reformēšana notiks divu līdz sešu gadu laikā, administratori jūtas šokēti.

«Tas ir skumjš stāsts,» tā maksātnespējas procesa uzraudzības un administratoru reformu nodēvēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš neatkāpjas no savulaik paustās nostājas – maksātnespējas administratori būs tiesu varai piederīgas amatpersonas tāpat kā zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri. Tomēr šo reformu nevar īstenot strauji. «Revolūcijas nebūs, bet gan pakāpeniska evolūcija,» uzsvēra Dz. Rasnačs. Viņš atzina, ka ātrākais šāda reforma varētu notikt divu gadu laikā, taču sliktākajā – piecu sešu gadu termiņā. «Šajā pārejas periodā maksātnespējas administratoriem jāpaaugstina kvalifikācija, jāpiemēro disciplināratbildība, lai vairāku gadu laikā šīs profesijas pārstāvji būtu gatavi ieviest pašpārvaldes modeli, kāds ir tiesu izpildītājiem – padome, kurā ir disciplinārās atbildības un ētikas komisijas.

Saimnieciskos strīdos nepieļaujama politiskā spiediena instruments un dubultie standarti – tā nozares pārstāvji vērtē grozījumus Maksātnespējas likumā, kurus tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosaucis par «maksātnespējas reformu», trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina par būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nosauc to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, kamēr iepriekš par administratoru varēja kļūt, nokārtojot eksāmenu un saņemot sertifikātu no administratoru profesionālās asociācijas. Blakus profesionālajām zināšanām eksaminācijas komisija tagad vērtēs arī kandidāta reputāciju. Tiek ieviesta arī disciplināratbildība maksātnespējas procesa administratoriem, kas attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzraugošajām personām, MNA dotas tiesības veikt pārbaudi administratora prakses vietā.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas administratoru rindas kļuvušas retākas; iespējams, sagaidāms vēl otrais un trešais administratoru bēgšanas vilnis, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, tomēr bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, zvērinātiem advokātiem spiež izdarīt izvēli. Kopumā uz jautājumu, vai viņi vēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori.

Maksātnespējas administratora sertifikātu ir nolicis arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Olavs Cers. Kopumā kopš gada sākuma valsts amatpersonas statusa dēļ darbību maksātnespējas procesa administratora profesijā pārtraukušas 35 personas, no kurām 22 ir zvērināti advokāti, liecina minētās asociācijas dati, tostarp zvērināts advokāts Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts Ainars Kreics, zvērināts advokāts Raivo Sjademe, zvērināts advokāts Andris Mālenders un citi.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) aicina respektēt Satversmes tiesas spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz maksātnespējas procesa administratoriem un nepieļaut nepareizu tā piemērošanu.

Administratoru asociācija norāda, ka nav pieļaujama tāda Satversmes tiesas sprieduma piemērošana, kas rada dažādu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos tiesiskos apstākļos.

«Vispār nedrīkst piemērot tiesību normu, kas atzīta par Satversmei neatbilstošu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Tā kā atbilstoši Satversmei visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tad, ja tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām valsts pamatlikumam un līdz ar ko tās nav spēkā, tās nevar tikt piemērotas ne pret vienu personu. Pretējā gadījumā tiktu apšaubīts Satversmes tiesas sprieduma absolūtais spēks, norāda Administratoru asociācija.