Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina Finanšu ministrijai (FM) izvirzītais mērķis valdības rīcības plāna projektā.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Jau ziņots, ka decembra sākumā sarunā ar žurnālistiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.

Vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme pasaulē 2052.gadā samazināsies līdz 0%, liecina 22 Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pētījums, ko vadījusi Briselē bāzētā nevalstiskā organizācija Eurodad.

Šodien publicētais ziņojums Nodokļu spēles - sacensības par zemākajām likmēm: Eiropas loma netaisnīgas starptautiskās nodokļu sistēmas uzturēšanā ietver padziļinātu 17 Eiropas Savienības (ES) valstu un Norvēģijas nodokļu sistēmu analīzi. Latvijas sadaļu izstrādāja biedrība Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, balstoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju un publiski pieejamajiem datiem.

Ziņojums atklāj, ka pusei no pētījumā ietvertajām valstīm ir satraucoši augsts nelabvēlīgu nodokļu prakšu skaits, kuras starptautiskās kompānijas var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Ziņojuma autori konstatēja, ka 12 valstu valdības ir vai nu tikko samazinājušas UIN likmi, vai plāno to darīt tuvāko pāris gadu laikā. Tāpat secināts, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, vidējā UIN likme pasaulē 2052.gadā būs 0%.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā ir jau pierasts. Tomēr pēdējo dienu Finanšu ministrijas manevri nodokļu politikas jomā pat mūs pārsteidza nesagatavotus. Proti, ministrs Arvils Ašeradens trīs dienas pirms lēmuma pieņemšanas pavēstīja, ka virknei produktu grupu nodokļu apjoma pieaugums nākamgad principā trīskāršosies. Tas nekas, ka visu budžeta izstrādes laiku diskusijās ar nozarēm, darba devējiem un ārvalstu investoriem tika panāktas vienošanās par pakāpenisku nodokļu likmju pieaugumu vidējā termiņā.

Šādās situācijās rodas vairāki jautājumi. Vai būtiskās izmaiņas finanšu ministra retorikā un priekšlikumu saturā ir izraisītas no kādas citas puses? Kas ir aiz šī lēmuma utt.? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums pietiek aplūkot priekšlikumus un vēstules, kas Saeimā saņemtas par 2024.gada budžeta likumprojektu. Un šeit mēs atrodam vēstuli, kurā ieteikts papildus līdzekļus meklēt akcīzes nodokļos. Šo vēstuli ir parakstījuši trīs kungi: Edmunds Jurēvcs, Andris Šuvajevs un Harijs Rokpelnis. Un, nerēķinoties ar ilgstošām iepriekšējām diskusijām, Finanšu ministrs atrod ieganstu pamatot savu nepārdomāto un nepamatoto priekšlikumu, kas būtiski izjauc līdzsvaru starp valsts, industrijas un patērētāju interesēm…

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?