Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē
To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.
Trāpa godīgajiem
Arī uzņēmēji, sastopoties ar PVN krāpniekiem, ir cietēji, jo bieži vien par darījumu partneru nesamaksāto PVN nodokļu administrācija ceļ pretenzijas tieši pret godīgajiem. «Diemžēl līdz šim šī rīcība vairāk izpaudās ar nodokļu administrācijas uzrēķiniem godīgajiem nodokļu maksātājiem, jo to darījumu partneris nav veicis norēķinus ar valsti tieši PVN jomā un vienkārši pazudis. No neskaitāmajām lietām mūsu praksē vien redzam, ka godīgie nodokļu maksātāji tiek ievilkti četrus līdz piecus gadus garā tiesvedībā, kurā centrālais jautājums ir – vai viņi zināja, vai viņiem vajadzēja zināt, ka viņu darījumu partneri krāpsies,» skaidro J. Taukačs. Tad parasti nodokļu maksātājiem jāpierāda loģiski neiespējamais – negatīvs fakts, proti, ka viņi nav zinājuši. Viņš atzīst, ka tādējādi krāpnieku nesamaksāto faktiski spiež maksāt godīgajiem nodokļu maksātājiem.
Visu rakstu Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts lasiet 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness.