Šogad AAS BTA Insurance Company SE divkāršojies saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu degšanas gadījumiem.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos BTA saņēmis 21 KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnu degšanas gadījumiem. Pērn visa gada laikā apdrošināšanas kompānija saņēma 24 atlīdzību pieteikumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada septiņos mēnešos BTA par automašīnu degšanas gadījumiem apdrošināšanas atlīdzībās kopumā izmaksājusi 56,87 tūkstošus latu, savukārt pērn visa gada laikā – 71,7 tūkstošus latu. Visbiežāk spēkrati deguši Rīgā un Rīgas rajonā, savukārt visvairāk atlīdzību pieteikumus BTA šogad saņēma aprīlī (pieci pieteikumi). Šogad lielākā apdrošināšanas atlīdzība – 19 tūkstoši lati – izmaksāta par negadījumu, kad aprīlī Liepājā, iespējams, trešo personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, tika aizdedzinātas vairākas automašīnas, tai skaitā BTA apdrošinātā automašīna Audi A8, kas degšanas rezultātā bija norakstāma.

Ar jaunāko tehnoloģiju izstrādājumiem apģērbj gan Islandes policiju, gan Dinamo Rīga un KHL.

Aktīvās atpūtas apģērbu ar Islandes zīmolu 66°North, kas apzīmē šīs valsts atrašanās koordinātes, uz 22 pasaules zemēm, tostarp pašu Islandi, eksportē no Saldus. Latvijā pavisam ir trīs termoregulējošā apģērba ar zīmolu 66°North ražotnes – Saldū, Aizputē un Kuldīgā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs esam lielākie 66°North zīmola produkcijas ražotāji pasaulē,» stāsta SIA 66°North Baltic komercpilnvarniece Silva Landmane, informējot, ka vēl daži 66°North apģērbi, piemēram, T–krekli tiek ražoti Portugālē, bet dūnu jakas – Ķīnā. «Mēs sākām darbu 25 cilvēki, šobrīd esam izauguši līdz 250 cilvēku lielam kolektīvam,» par izaugsmi lepojas S. Landmane. Šobrīd uzņēmums ražo teju vai tūkstoti dažādu apģērbu un aksesuāru (cimdu, cepuru, šaļļu u.c.) modeļus. «Uzņēmumā tiek ražoti apģērbi no termoregulējošajiem materiāliem, kas nodrošina efektīvu aizsardzību pret dažādiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem, elpo, nelaiž cauri ne lietu, ne sniegu, ne vēju, garantē nevainojamu siltuma izolāciju un ir viegli kā pūkas. Pēc speciāliem pasūtījumiem šujam apģērbus Islandes policijai, medicīnas personālam un glābēju komandām,» stāsta Silva Landmane.

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.

Kārtējo reizi izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks tirdzniecības centrā Domina.

Pusdienas laikā ugunsgrēks izcēlies uz tirdzniecības centra jumta, Db informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inese Veisa. Sākotnējā informācija liecina, ka tā neesot ļaunprātīga dedzināšana, kaut gan ugunsgrēks pēdējā laikā Domina centrā izcēlies atkārtoti.

Domina Shopping pārstāve Baiba Gercāne norāda, ka šobrīd varot apstiprināt tikai to, ka Domina tiešām deg un, ka rūpējoties par klientiem un darbiniekiem ir veikta evakuācija. Precīzāku informāciju B. Gercāne solīja dot pēc tam, kad ugunsgrēks būs nodzēsts.

Kuldīgas novada Turlavas pagastā kokzāģētavas uzņēmumā naktī uz pirmdienu nodegusi kalte, bet Talsu novada Laucienes pagastā svētdien degusi koku mizu kaudze, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka svētdien izcēlušies vairāki paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki. Naktī no svētdienas uz pimdienu VUGD saņēma informāciju, ka Kuldīgas novada Turlavas pagastā deg z/s Ciemgaļi piederoša kokzāģetavas kalte. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka kalte deg ar atklātu liesmu un liesmas jau bija pārmetušās uz vēl četrām ēkām.

Kopumā ugunsgrēkā sadega gatavā produkcija (115m3 apmērā), nodega kokzāģētavas kalte (150m2), divas gatavās produkcijas noliktavas (500m2) un divas gatavās produkcijas nojumes dega daļēji (100m2 un 30m2 platībā). Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 04:39, bet pilnībā likvidēts šorīt plkst. 06:39. Ugunsgrēka dzēšanas darbos piedalījās Kuldīgas, Skrundas, Alsungas un Aizputes ugunsdzēsēji glābēji.

Ugunsgrēks, kas šodien izcēlās tirdzniecības centra Galerija Centrs sestajā stāvā, Kolonna Spa telpās, ir nodzēsts, patlaban tiek veikti telpu kontroles un uzkopšanas darbi, informēja Galerija Centrs īpašnieka LinstowCenterManagement pārstāve Ieva Stūre.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere sacīja, ka pēc ugunsdzēsēju terminoloģijas ugunsgrēks pagaidām vēl neskaitās likvidēts, bet tikai lokalizēts. «Notiek telpu saliešana ar ūdeni, kā arī pārbaudes, bet degšana vairs nenotiek. Pēc terminoloģijas par likvidētu ugunsgrēks varēs tikt nosaukts tikai tad, kad ugunsdzēsēji būs beiguši visus darbus,» sacīja Vetere.

Negadījumā nav cietuši apmeklētāji vai veikalu darbinieki, kuri tikuši evakuēti desmit minūšu laikā.

Apsardzes kompānijas SIA Grifs AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs informēja, ka piedūmojuma rezultātā saindējies ar dūmiem viens no ugunsgrēka likvidēšanas darbos iesaistītajiem apsargiem, kura veselībai briesmas nedraud, taču veselības pārbaudes nolūkos apsargs ir nogādāts ārstniecības iestādē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šodien, plkst. 15:06 saņēmis informāciju, ka Rīgas Centrāltirgus Piena paviljonā ir spēcīgs sadūmojums.

Ierodoties notikuma vietā un veicot izlūkošanu, ugunsdzēsēji glābēji konstatējuši, ka uz Piena paviljona jumta veikti remontdarbi,

pielietojot atklātu liesmu, kā rezultātā notikusi aizdegšanās.

Kopējā degšanas platība bijusi 5m2. Ugunsgrēks likvidēts vēl pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tomēr, lai pārliecinātos, ka liesmas ir pilnībā nodzēstas, ugunsdzēsēji glābēji degšanas vietā izjaukuši jumta konstrukcijas.

Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā, Piena paviljonā vairs neatradās cilvēki, jo Rīgas Centrāltirgus darbinieki

saviem spēkiem operatīvi bija veikuši cilvēku evakuāciju.

Stenfordas Universitāte pētījumi liecina, ja ārā gaisa temperatūra ir 33°C, tad automašīnā, kas novietota stāvēšanai, tā pēc 20 minūtēm jau sasniedz 50°C, bet pēc 40 minūtēm – gandrīz 60°C. Pat tad, ja ārā temperatūra ir tikai 21°C, tiešos saules staros atstāta automašīna var uzkarst tik ļoti, ka rada draudus veselībai un dzīvībai.

Tieši tāpēc bērnu vai mājdzīvnieku atstāšana automašīnā bez uzraudzības var izraisīt nopietnus draudus viņu veselībai, pat nāvi. Augstai temperatūrai automašīnas salonā ir negatīva ietekme uz autovadītāja koncentrācijas spējām un fizisko pašsajūtu, kas, savukārt, palielina satiksmes negadījumu risku.

Saule var uzsildīt auto salonu līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai nieka 30 minūšu laikā, turklāt pat samērā vēsā dienā. Tas skaidrojams ar to, ka temperatūra automašīnas salonā ir atkarīga no saules gaismas daudzuma, nevis temperatūras ārpusē. “Pat ja ārā gaisa temperatūra nav tik augsta, automašīnas salonā, pateicoties saules gaismai, tā pieaug. Loga atvēršana ne vienmēr būtiski samazina temperatūru, jo gaisa apmaiņa, automašīnai stāvot, notiek ļoti lēni. Turklāt atvērta loga atstāšana automašīnā, kas novietota stāvēšanai, ir bīstama,” skaidro Renault Braukšanas Skolas direktors.

Veselības apdrošināšanas tirgus nonācis neapskaužamā situācijā, jo tajā izmaksāto atlīdzību apjoms par 4.2 miljoniem latu pārsniedz iekasētās bruto prēmijas.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šogad 9 mēnešos veselības apdrošināšanā prēmijas parakstītas par 36.5 miljoniem latu, kas ir par 18 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada, bet atlīdzības izmaksāti 40.67 miljoni latu – par 44 % vairāk nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka veselības apdrošināšanas nozare cieš lielus zaudējumus.

Tomēr tas, ka šāda situācija iestājusies visā tirgū kopumā, signalizē par nopietnām problēmām veselības apdrošināšanā daudzās kompānijās.

Viens no iemesliem šādai situācijai tirgū izveidojās, jo sākotnēji privātie uzņēmumi, bet pēcāk arī valsts pārvaldes uzņēmumi taupības nolūkos paziņoja par atteikšanos no veselības apdrošināšanas polisēm. Tas veicināja pārmērīgu esošo veselības apdrošināšanas polišu izmantošanu īsā laika periodā, proti, tā tika izlietotas bez vajadzības, bet tāpēc, ka «nākamgad nebūs». Turklāt «eļļu ugunij» pielēja medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās.

«Zatlers deg. Pārnestā nozīmē. Viņš iekšēji deg savās atriebības alkās,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par bijušo Valsts prezidentu un Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, sacījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Viņš grib ZZS ierādīt kaut kādu sev zināmu vietu un deg arī ārēji no milzīgā sabiedrības spiediena. Sabiedrība no viņa gaida reālus darbus, nevis runas. Viņam tagad ir jāizšķiras starp SC [Saskaņas centrs] un NA [Nacionālā apvienība],» skaidrojis Brigmanis.

Viņš arī uzskata, ka «Zatlera partijai ir jāņem premjera amats, un spīkera amats viņiem vairs nesanāk»: «Tas jādod citiem. Kur vēl pastāv viens būtisks ačgārnums? Ja atceramies rīkojuma nr. 2 priekšvakaru, tad ko bez tiesiskuma vēl pateica Zatlers? Tu, Dombrovski, un tu, Āboltiņa, esat vāji, pakļaujaties visādiem spiedieniem. Tagad Zatlera partijai ir jāņem premjera amats un jāparāda šī stingrība un konsekventā virzība uz priekšu visās līnijās. Par konsolidācijas jautājumiem, par airBaltic jautājumu. Dombrovskis netiek galā, jānāk Zatlera premjeram kopā ar finanšu ministru Vjačeslavu Dombrovski un viss jānokārto. Nevar būt tā, ka visas lietas, kuru dēļ ir atlaista pašreizējā Saeima, viņi paši nerisinās un mēģinās paiet malā no sarežģītiem saimnieciskiem jautājumiem. Nedomāju, ka tā būtu laba prakse. Bet tas atkarīgs no Vienotības. Vai viņi ļaus, ka viņus apspēlē.»

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Notikuma vietā Olaines ķīmiskajā rūpnīcā Biolars ugunsdzēsēji ieradās septiņas minūtes pēc trauksmes zvana saņemšanas. Taču sākotnējā informācija bija maldinoša – degot sabiedriskā ēka, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Tāpēc pirmie atbraukušie glābēji, jau lecot laukā no mašīnas, nebija uzvilkuši gāzmaskas un vēlāk ar saindēšanos tika nogādāti slimnīcā, skaidro laikraksts.

VUGD operatīvais dežurants Andris Krots atzinis, ja būtu ziņas, ka deg ķīmiskās ražošanas cehs 3000 kvadrātmetru platībā, protams, piesardzība būtu lielāka. Pēc sākotnējās izlūkošanas, ko veica pirmā brigāde, trauksmes līmenis tika nekavējoties paaugstināts, pēc papildspēku ierašanās – vēlreiz. Tad arī tikusi saukta ķīmisko avāriju specvienība no Rīgas – 8. daļa.

Tikai ap plkst. 14:21 pilnībā likvidēts ugunsgrēks Rīgas pilī, kas izcēlās vakar pēc plkst. 22, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka jau sākotnēji ugunsdzēsības automašīnas uz notikumu vietu nosūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradusies jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu atklājusi, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos izplatījusies apmēram simts kvadrātmetru platībā.

Liesmu straujo izplatību veicināja skābekļa pieplūdums, vietām izdegot jumta segumam, kā arī koka konstrukcijas un ventilācijas konstrukcijas, pa kurām notikusi spēcīga gaisa plūsma. Tāpēc ugunsgrēks vienlaicīgi izplatījās vairākos virzienos.

Šonakt pēc pusnakts, iespējams, elektroīssavienojuma dēļ izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Lukoil Ogrē, Rīgas ielā, šosejas Rīga - Daugavpils malā.

Pusotra stāva ēka vairs nav ekspluatējama, bet līdz galam tomēr nav nodegusi, vēsta reģionālais portāls ogrenet.lv.

Kā pastāstījis VUGD Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis, dzēšanas darbi turpinājās līdz pulksten sešiem rītā un tajos piedalījās ugunsdzēsēju brigādes no Ogres, Ķeipenes un Olaines. Dzēšanas darbos tika iesaistītas sešas autocisternas, divi auto pacēlāji un putu vedējs.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele informējusi, ka plkst. 01.31 VUGD saņēma informāciju, ka Ogrē, Rīgas ielā, deg sabiedriskās ēkas jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pusotrstāvīgas ēkas jumts pilnā platībā un mansardā esošā tualete un vannas istaba. Kopējā degšanas platība bija 150m2.

Gandrīz visās Latvijas pilsētās ievērojami samazināts ielu apgaismojums un dažviet līdz gada beigās to varētu samazināt vēl vairāk, ziņo Latvijas radio.

Jau tagad Valmierā nedeg katra otrā spuldze un dažas stundas nakts otrajā pusē visā pilsētā pilnībā atslēdz apgaismojumu, tāpat visa Rēzekne ieslīgst tumsā no pulksten diviem līdz četriem naktī, Cēsīs pēc pusnakts deg tikai trešdaļa laternu, arī Jēkabpilī deg tikai katra trešā spuldze, tāpat ievērojami samazinājumi ir Limbažos un Valkā. Ventspils no pusnakts līdz sešiem rītā atslēdz vienu fāzi visam pilsētas apgaismojumam. Talsos jau tagad deg tikai 20-30 procentu laternu, taču Talsu domes izpilddirektors Normunds Tropiņš pieļauj, ka līdz gada beigām, taupot naudu, apgaismojumu var nākties samazināt vēl vairāk. «Es domāju, ka pilnīgi iespējams, ka mums vēl nāksies daļēji samazināt apgaismojumu,» teica Tropiņš.

Cilvēki ir izturīgas būtnes.

Un, iespējams, nekur citur tas nav labāk pamanāms kā mazā, apdzīvotā pilsētā ar nosaukumu Oimjakona Krievijā. Tā atzīta par aukstāko pastāvīgi apdzīvoto vietu uz zemeslodes.

Ziemas mēnešos tur vidējā gaisa temperatūra ir -58° F (-50° C), taču 1924. gadā tika reģistrēta rekordzema gaisa temperatūra - mīnus 96,16° F.

Avantūrists un fotogrāfs Amoss Čapls (Amos Chapple) nesen apmeklēja gan šo pilsētu, gan Jakutsku. Čapls reģionā kopumā uzturējies piecas nedēļas, dokumentējot ikdienas dzīvi šajos skarbajos apstākļos, kā arī tur mītošos iedzīvotājus.

Ļaunprātīgas dedzināšanas mēģinājums aizvadītajā nedēļā noticis Ziepniekkalnā. Pagaidām nezināmi ļaundari naktī uz ceturtdienu ar degmaisījuma pudelēm mēģinājuši aizdedzināt divu Daugavas kuģīšu īpašnieka un bieža ballīšu viesa Gundara Ūdra īpašumu, kurā viņš tobrīd atradies kopā ar māti un diviem bērniem, vēsta nra.lv.

Uzņēmējs Gundars Ūdris, kuram pieder kuģīši Misisipi un Liepāja un kurš «treknajos gados» darbojās naktsklubu un nekustamo īpašumu biznesā, labprāt parādījis, kur tieši pa māju mests ar degmaisījuma pudelēm.

«Parasti liekos gulēt vēlu vai, precīzāk sakot, agri. Tas bija ap kādiem pusčetriem, kad izdzirdēju vīriešu balsis. Nepievērsu uzmanību, jo pa naktīm gar māju staigā daudzi, vienīgi šķita neparasti, ka balsis ir tik skaļas, it kā ļoti tuvu. Acīmredzot tobrīd viņi jau bija pārlīduši pāri sētai. Pamazām atkal laidos miegā, kad izdzirdēju troksni – būkšķus. Pirmā doma, kas iešāvās galvā – uz ielas tiek dauzīta kāda mašīna. Piecēlos, paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka manā pagalmā deg. Uzmodināju mammu un dēlu, bet pats skrēju pie pretējās puses loga, jo domāju – varbūt dedzinātāji vēl ir tepat, varbūt jau mēģina tikt mājā. Tur ieraudzīju, ka arī otrā mājas pusē deg. Apdzēsām vienā pusē, un tad jau ugunsdzēsēji bija klāt un apdzēsa to, kas vēl dega. Iesākumā nemaz nemanījām, ka logi ir izsisti. To pamanījām vēlāk,» stāstījis Ūdris.

Ugunsdzēsēji joprojām turpina dzēst ugunsgrēku, kas svētdien no rīta izcēlās Imantā, nelielā mēbeļu ražotnē, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Marita Masule.

Otrdienas pēcpusdienā notikuma vietā strādāja 19 ugunsdzēsēji.

Dzēšanas darbus apgrūtina ēkas sarežģītais plānojums, tajā nav logu, un telpas ir pārblīvētas ar degtspējīgiem gultu un matraču izejmateriāliem. Tādēļ ēkā ir augsta temperatūra un dzēšanas darbi norit no ārpuses. Šobrīd pat nevar pateikt degšanas platību, jo bunkurveidīgajā telpā ir spēcīgs sadūmojums un ir grūti pateikt, kur deg. Šobrīd pat nav vēl ugunsgrēka lokalizācijas, uzsvēra Masule.

VUGD aicina nevērt vaļā logus, lai izvairītos no nepatīkamās smakas iekļūšanas mājoklī.

Masule atturējās prognozēt, vai ugunsgrēku izdosies nodzēst šodien.

Trešdienas, 30. decembra, rītā Liepājā izcēlies ugusngrēks klubā Fontaine palace. Pagaidām nav zināmi konkrēti iemesli, kas izraisījuši ugunsgrēku, vēsta Latvijas Radio.

Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš LNT raidījumam 900 sekundes norādīja, ka ugunsgrēks ir nodzēsts. Ugunsgrēks bija apņēmis visu kluba ēku.

Kluba darbinieki portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka degšana sākusies nelielā telpā pagrabstāvā, no kurienes liesmas cēlušās uz augšu tieši zem skatuves. Degšanas sākuma brīdī klubā esot bijis pavisam neliels skaits apmeklētāju un kluba darbinieki uzreiz pēc dūmu pamanīšanas visus izveduši ārā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa norādījusi, ka ugunsgrēks klubā izcēlies ap sešiem rītā. Cilvēki no kluba evakuēti pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Sākotnējā informācija liecina, ka cietušie ugunsgrēkā neesot.

Latvijas interaktīvo risinājumu aģentūra Bright, 6. februārī atvērusi filiāli Vīnē, Austrijā.

Uzņēmums, kurš piedāvā virtuālās 360° tūres, izstrādā mājas lapas, interneta reklāmas, SEO un web sistēmas, sāka piedāvāt pakalpojumus ārpus Latvijas pagājušajā gadā. «Ar savu darbu kvalitāti un cenām varam spēcīgi konkurēt ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši 360° panorāmu izstrādē,» stāsta Bright mārketinga direktore Zane Šneidere.

Pašlaik Austrijā ir izveidotas vairākas apjomīgas 360° virtuālās tūres – gan publiskai, gan uzņēmumu privātai lietošanai. Bright Austrijā realizēto projektu sarakstā ir, piemēram, viesnīcas Am Schottenpoint 360 virtuālā tūre un aptiekas Leopolds virtuālā tūre.

Šovakar Maskavas ielā 265 izcēlies ugunsgrēks divstāvu ēkā, kur atrodas sporta klubs un veikals Maxima, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste.

Viņa norādīja, ka informācija par aizdegšanos ēkā saņemta plkst.19.20, ierodoties VUGD glābējiem, veikala apsargs jau biji veicis apmeklētāju evakuāciju.

Uz vietas patlaban strādā septiņas autocisternas, viena autokāpne un viens pacēlājs. Kopumā uz vietas strādā deviņi transportlīdzekļi un 42 ugunsdzēsēji, atzīmēja Gribuste.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji redzēja dūmus, kas nāca no ēkas otrā stāva, kur atrodas sporta klubs, teica Gribuste, piebilstot, ka patlaban vēl notiek dzēšanas darbi.

Patlaban nelielā platībā deg arī jumts. Taču, kamēr nebūs ierobežota degšana, VUGD nevarēs sniegt informāciju par kopējo degšanas platību.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, veikalos palielinās pieprasījums pēc dažādiem piknika piederumiem, aģentūrai BNS apliecināja aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš informēja, ka martā grila piederumu - grilēšanas aprīkojuma, ogļu un degšķidruma - pārdošanas apmēri bija par 5% lielāki nekā pērn šajā laikā. «Tas ir interesanti, jo lielākajai daļai nepārtikas preču ir vērojama pretēja tendence, » viņš uzsvēra un piebilda, ka krīzes laikā cilvēki pērk gandrīz tikai visnepieciešamākās preces.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.