Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.
EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.
Rezolūcijā, ko Eiropas Parlaments pieņēma ar 434 balsīm par, 96 pret un 52 atturoties, EP deputāti izvirza uzdevumus decembra ANO klimata sarunām Parīzē. Viņi pieprasa ES panākt pušu apņemšanos vismaz par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus; mērķi par 40% palielināt energoefektivitāti; pušu apņemšanos līdz 2030.gadam nodrošināt, ka vismaz 30% no izmantotās enerģijas ir atjaunojama.
EP prasa ES klimata politiku padarīt stingrāku un tiekties uz atbilstību ES klimata saistību maksimālajai robežai, proti, līdz 2050.gadam siltumnīcefekta gāzu izmešus samazināt līdz pat 80-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
EP deputāti izvirza šādas prasības par 2015.gada protokolu (COP21 rezultātiem): tam jābūt juridiski saistošam; jāizvirza mērķis izbeigt globālos oglekļa izmešus līdz 2050. gadam vai ļoti drīz pēc tam, lai globālo sasilšanu noturētu 2°C robežās; jāparedz jau 2016.gadā sākt darbu, lai nozīmētu papildus samazināšanas pasākumus; jānosaka piecu gadu saistību periodi, lai nepieļautu iestrēgšanu nepietiekami vērienīgos mērķos.
Eiropas Parlaments aicina ES un dalībvalstis vienoties par plānu paredzama, jauna un papildu finansējuma palielināšanai saskaņā ar pašreizējām saistībām, lai ES varētu sniegt taisnīgu ieguldījuma daļu no paredzētajiem 100 USD miljardiem gadā laikposmā līdz 2020.gadam. Tas piedāvā daļu no ieņēmumiem, kas gūti no ES izmešu kvotu tirdzniecības, paredzēt klimata pasākumu finansēšanai, kā arī no ES un starptautiskiem nodokļiem par aviācijas un kuģniecības izmešiem.
EP deputāti pauž bažas par pašreizējo izmešu samazināšanas mērķu agrīnās analīzes rezultātiem, kas paredz vidējās pasaules temperatūras paaugstināšanos par 2,7–3,5°C. Viņi aicina puses to 21.konferencē Parīzē vienoties par pašreizējo mērķu pārskatīšanu pirms 2020.gada, lai tos pielāgotu jaunākajām zinātnes atziņām un 2°C mērķa sasniegšanai.
EP atgādina, ka transports ir otrā lielākā nozare, kas rada siltumnīcefekta gāzes, un aicina COP21 dalībniekus ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un Starptautisko Jūrniecības organizācijas starpniecību līdz 2016.gada beigām noteikt mērķus nepieciešamā izmešu samazinājuma nodrošināšanai, ņemot vērā 2°C mērķi.